AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
27. martā, 2018
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Skola
4
4

Internātskolu likvidācija. Vai skolai būtu jārisina sociālās problēmas?

FOTO: Freepik

Īstenojot iekļaujošo izglītību, 2017. gadā tika pieņemts lēmums, kas paredz atteikties no internātskolas kā vietas, kur mācīties bāreņiem vai trūcīgu ģimeņu bērniem. Ne ar ko neatšķiroties no citiem bērniem, viņiem ir tiesības izvēlēties savai dzīvesvietai tuvāko skolu, kā arī pašvaldībās pieejamās skolas ar internātiem. Pašvaldības steidz šo lēmumu izpildīt, jo līdzfinansējums no valsts pieejams tikai līdz gada beigām. Tomēr joprojām aktuāls ir jautājums par to, kāds atbalsts tiks sniegts, lai palīdzētu bērniem iekļauties parastajā skolā, kā arī par to, vai sociālo dienestu un bāriņtiesu darbs, kā arī tiem piešķirtie resursi būs pietiekami.

īsumā
  • Vēsturiski internātskolas veidotas kā papildinājums bērnunamiem.
  • Internātskolas, kas nodibinātas līdz šī gada janvārim, savu darbību varēs turpināt līdz 2019. gada 31. jūlijam. Tas neattiecas uz speciālajām internātskolām.
  • Bērnu ievietošana internātskolā pēc to sociālā stāvokļa veicina segregāciju un šo bērnu atstumtību, lai gan viņi neatšķiras no pārējiem.
  • Vienlaikus pastāv bažas par to, vai pietiks atbalsta personāla skolās, kur bērni atgriežas.

Pagājušā gada novembrī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredz, ka jaunu internātskolu dibināšana no 2018. gada 1. janvāra vairs nav atļauta, bet internātskolas, kas nodibinātas līdz tam, savu darbību varēs turpināt līdz 2019. gada 31. jūlijam. Tas gan neattiecas uz speciālajām internātskolām, kas savu darbību varēs turpināt.

Līdz ar to pašvaldībām jādomā, vai savā padotībā esošās internātskolas reorganizēt, pievienot kādai citai skolai vai likvidēt, savukārt bērni mācības varēs uzsākt pašvaldības skolās, starp kurām ir arī skolas ar internātu.

Kāpēc tas bija nepieciešams?

Jau vēsturiski internātskolas Latvijā veidotas ne vien ar izglītojošām, bet arī sociālās aprūpes funkcijām.

Līdz 1999. gadam toreizējais Latvijas Republikas Izglītības likums atsevišķi nodalīja bērnunamus, kā arī bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu internātskolas kā īpašas aprūpes un mācību iestādes tiem bērniem, kuri uzņemti no trūcīgām, maznodrošinātām ģimenēm.

Šāda pieeja gan noved pie bērnu segregācijas pēc sociālā stāvokļa. Bērni nonāk slēgtā vidē atbilstoši savam sociālajam stāvoklim.

Šādās skolās viņi satiek tikai tādus bērnus, kuriem ir līdzīga dzīves vide, kuri nereti ir pieraduši pie viena veida saskarsmes un komunikācijas. Arī mācību ziņā no viņiem negaida neko daudz, kas visbiežāk arī sekmējas kopējos mācību rezultātos, kas ir zemāki nekā citās skolās. Tas viss rada apburto loku un mazina bērna motivāciju censties, kas viņam varētu būt, esot ar saviem vienaudžiem parastās skolas vidē, kā arī nākotnē tas ļautu pretendēt uz papildu izglītību, darbu un atalgojumu, ar ko nodrošināt sevi un savu ģimeni.1

Saskaņā ar IZM datiem nedaudz mazāk kā puse internātskolu audzēkņu ir bāreņi, bez vecāku gādības palikušie, no trūcīgām vai maznodrošinātām ģimenēm (piemēram, 2016. gadā tādu bija 64,5%). Līdz ar to internātskolās mācās arī bērni, kuri nav bāreņi vai trūcīgi – viņi nedzīvo ar savu ģimeni un neapmeklē sev tuvāko skolu.

Pret segregāciju iestājies arī tiesībsargs. "Ja bērnam tiek izvēlēta izglītības iestāde, kas atrodas citas pašvaldības teritorijā, tālu no bērnunama un vecāku dzīvesvietas, tas rada bērna tiesību iegūt izglītību dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē pārkāpumu. Vienlaikus tas pārkāpj bērna tiesības uz ģimenes un privāto dzīvi, jo lielais attālums no izglītības iestādes līdz bērnunamam rada šķēršļus bērnam uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar vecākiem, radiniekiem, uzticības personām un draugiem," tiesībsargs norādījis 2016. gada vēstulē Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM).

Nepieciešams pietiekams atbalsta personāls

Vienlaikus netālu no internātskolas parasti atrodas pašvaldības pamatskola vai vidusskola, kam nereti ir pieejams arī internāts. Līdz ar to bērniem nav pamata mācīties internātskolā.

Kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vecākā juriste Laila Henzele, tiesībsargs savu nostāju nav mainījis – katram bērnam ir jānodrošina viņa vajadzībām atbilstoša izglītība, bērnus iekļaujot parastajās skolās. Vienlaikus viņa atgādināja, ka šai iekļaušanai jābūt pārdomātai un skolās jānodrošina nepieciešamais atbalsta personāls.

IZM iesāktās izmaiņas atbalsta arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Krastiņa akcentēja, ka vēsturiskā prakse bāreņus vai bērnus no trūcīgām ģimenēm ievietot internātskolās bērnu iekļaušanos sabiedrībā neveicina, tieši pretēji – tas veicina bērnu atstumtību.

"Internātskolas nav un nevar būt instruments, kā valsts risinātu problēmas ģimenē. Tam ir sociālie dienesti un bāriņtiesas," norādīja biedrības "Zvannieku mājas" pārstāvis Ivo Rode. Viņš internātskolas salīdzināja ar slepenajiem bērnunamiem, kur bērni aug bez vecākiem, – vienīgie, kas viņus apčubina un apmīļo, ir skolotāji.

IZM Izglītības departamenta direktora vietniece izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā Līga Buceniece skaidroja, ka ir apzinājusi arī to pašvaldību internātskolu likteņus, kuras likvidētas iepriekš.

Piemēram, vairums bērnu no likvidētās Drabešu internātskolas mācības turpina Drabešu jaunajā pamatskolā, kur nepieciešamības gadījumā nodrošina arī pagarinātās dienas grupas, internāta pakalpojumus, kā arī iespējas piedalīties interešu izglītības nodarbībās. Arī lielākā daļa Cesvaines internātpamatskolas bērnu iekļāvušies Cesvaines vidusskolā. "Skolēni ir ieguvuši citu mācību un saskarsmes pieredzi, viņiem ir iespēja piedalīties virknē interešu izglītības pulciņu. Lielākais izaicinājums skolēnu attiecībās ir bijis saprast, ka attiecību prioritāte ir cieņa. Daļai no bērniem ir paaugstinājusies mācīšanās motivācija," pastāstīja IZM pārstāve.

Viņa gan norādīja, ka pašvaldības atzīst sociālo dienestu lomu. Savukārt pie trūkumiem tiek izcelts individualizētas pieejas trūkums un darbvietu samazināšanās pašvaldībā. Viņa gan norādīja, ka ministrija turpinās sazināties ar skolām, kuras iekļauj bērnus no internātskolām.

Medaļas otra puse – vai citas skolas pieņems katru bērnu?

Arī šogad IZM saskaņojusi vairākus pašvaldību lēmumus – Biržu internātpamatskolu pievienos Biržu pamatskolai, Dzirciema internātpamatskolu un Tukuma internātpamatskolu apvienos Tukuma novada internātpamatskolā, kā arī tiks slēgtas Vaiņodes internātpamatskola un Mazirbes internātpamatskola, Liepnas internātpamatskola, IZM saskaņojusi lēmumu par Baltinavas Kristīgās internātpamatskolas slēgšanu. Savukārt Aglonas novada pašvaldība martā pieņēmusi lēmumu slēgt Aglonas internātvidusskolu.

Vienlaikus pašvaldību un arī nu jau slēgt plānoto skolu pārstāvji aicināja padomāt par to, vai bērni ir gatavi atgriezties ģimenē, kur par viņiem nerūpējas. Mālpils internātpamatskolas direktore Frančeska Ģēvele norādīja: "Vai viņi būs pieņemti citās skolās? Nebūs, jo, jau nonākot pie mums, viņi ir iepriekš mainījuši ļoti daudzas skolas. Vai visi bērni aizies līdz skolai atpakaļ? Neaizies, jo ir risks, ka viņi paliks uz ielas, risks no pieaugušajem, no līdzīgiem vienaudžiem. Vai mainīsies ģimenē attiecības, kad bērns ienāks atpakaļ no internātskolas? Nē, jo vecākiem ir savas vajadzības un nepieciešamības. Ja viņi bērnam nepievērsa uzmanību pirms tam, tad, visticamāk, nedarīs to arī pēc tam. Nebūs šīs īpašās dzīves vides – internātskolas, kur bērniem parādīs, ka var dzīvot citādi un ka viņi ir noderīgi sabiedrībai," secināja F. Ģēvele.

Arī Biržu internātpamatskolas direktore Svetlana Andruškeviča norādīja: "Nav noslēpums, ka bērni, kuri atnākuši uz mūsu internātskolu, pirms tam ir mainījuši daudzas skolas. Nevienā skolā šie bērni nebija iesaistīti interešu izglītībā. Pirms Jaungada mums atnāca bērns, kuram kavējumi bija 200 stundas. Kas viņu paņems? Es nesaku, ka vecāki ir slikti, bet, ja mammai, kurai ir četri vai pieci bērni, vienīgais atbalsts ir dārzs un viņi dzīvo mežā, – kā šai ģimenei dzīvot? Ģimenē, kura dzīvo bez elektrības, nav ūdens, – mēs savu darbu sākam ar to, ka bērns ir jāved mazgāties. Divi sociālie darbinieki pašvaldībā nevar to izdarīt, jo nav tā, ka visas ģimenes dzīvo vienā vietā. Mēs daudz darām, lai vecākiem šos bērnus neatņem," par nu jau slēgšanai pakļautās skolas nozīmi stāstīja S. Adruškeviča.

Pašvaldības ir nobažījušās, vai pietiks finanšu līdzekļu un resursu, lai nodrošinātu šo bērnu iekļaušanos parastajās skolās. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis norādīja, ka iekļaujošā izglītība ir raksturīga labklājības valstīm, savukārt Latvijai nav tik daudz finanšu līdzekļu, lai to pienācīgi īstenotu, piemēram, nolīgtu atbalsta personālu.

Internātskolu slēgšana un reorganizācija gan nav vienīgās pašvaldību raizes. Ir jādomā arī, kā izmaksāt atlaišanas pabalstus tiem skolotājiem un tehniskajiem darbiniekiem, kas tā rezultātā zaudēs darbu. Skolas, kas dibinātas līdz tam, valsts turpinās līdzfinansēt līdz 2018. gada 31. decembrim. Te gan izveidojusies situācija, ka, lai gan finansējums internātskolu uzturēšanai pieejams vēl līdz 2018. gada beigām, tomēr tās pašvaldības, kas skolas slēgs pirms jaunā mācību gada, uz atlikušo mēnešu finanšu līdzekļiem pretendēt nevarēs. Pēc pašvaldību vadītāju teiktā – tas neatbilst IZM solījumiem par to, ka būs pieejami līdzekļi atlaišanas kompensāciju izmaksai.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs gan solīja, ka arī komisija risinās jautājumu, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu, bet secināja: "Gan pašvaldību vadītāji, gan direktori rūpējas gan par pašvaldības ienākumiem, gan arī pedagogiem, tomēr ir rūpīgi jāpārdomā, kā jūtas katrs konkrēts bērns un kāds labums no tā, kādā vidē viņš mācās, būs viņa turpmākajā dzīvē."
 

1 Fighting school segregation in Europe through inclusive education. Commissioner for Human Rights. 2017.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU