Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pret internātskolu pastāvēšanu ir gan morāli, gan juridiski argumenti – šo izglītības iestāžu audzēkņi ir pakļauti sociālai atstumtībai, kā arī nereti netiek ievērotas viņu likumā noteiktās tiesības iegūt izglītību dzīvesvietai tuvākajā skolā.
FOTO: Freepik
Jaunais gads Latvijas izglītības sistēmā – bez valsts finansētām pašvaldību internātskolām. Īstenojot iekļaujošo izglītību, paredzēts atteikties no prakses, ka internātskola kalpo kā vieta, kur mācās bāreņi vai trūcīgu ģimeņu bērni.
Vēsturiski īpašās mācību un audzināšanas iestādes, tostarp internātskolas, pildījušas ne tikai izglītības, bet arī ilgstošas sociālās aprūpes funkciju izglītojamiem, kuri internātskolās uzņemti no ģimenēm, kurās netiek pilnvērtīgi nodrošināta bērnu aprūpe un uzraudzība. Atzīstot, ka šādā veidā tiek veicināta bērnu segregācija pēc sociālā stāvokļa, 2017. gadā pieņemts lēmums, kas paredz atteikties no internātskolām kā vietas, kur mācīties bāreņiem vai bērniem, kuru ģimenē ir sociāli nelabvēlīgi apstākļi. Valdības nostāja – šādi bērni iekļaujami vispārizglītojošās skolās, nodrošinot nepieciešamos atbalsta pasākumus.
Saskaņā ar Izglītības likumu jaunu internātskolu dibināšana no 2018. gada 1. janvāra nav atļauta. Internātskolas, kas nodibinātas līdz minētajam datumam, valsts līdzfinansēja līdz 2018. gada 31. decembrim. Tas gan neattiecas uz speciālajām internātskolām, kas savu darbību varēs turpināt. Pēc internātskolu kā izglītības iestāžu veida likvidēšanas vietvaras par saviem līdzekļiem varēs uzturēt pašvaldību skolas ar internātu jeb dienesta viesnīcu.
Internātskolu skaits Latvijā pakāpeniski samazinājies, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati. Pirms 20 gadiem – 1998./1999. gadā – Latvijā bija 28 internātskolas – 22 pamatskolas un sešas vidusskolas. Šajās izglītības iestādēs kopumā mācījās 6267 audzēkņi. 2016./2017. mācību gadā 16 internātskolās, no kurām 11 bija pamatskolas, bet piecas – vidusskolas, mācījās 2306 audzēkņi. Savukārt šajā mācību gadā Latvijā palikušas vien septiņas internātskolas, no kurām divas ir vidusskolas, bet pārējās – pamatskolas ar kopumā 1325 audzēkņiem.
Jāatzīmē, ka, pēc IZM rīcībā esošās informācijas, vairāk nekā 50% bērnu, kuri iegūst izglītību internātskolās, ir no trūcīgām vai maznodrošinātām ģimenēm. Līdz ar to apmēram tikpat ir tādu internātskolu audzēkņu, kuri nav bāreņi vai no trūcīgas ģimenes, taču nedzīvo ar savu ģimeni un neapmeklē sev tuvāko skolu. IZM ieskatā gan vienu, gan otru iekļaušana sabiedrībā ir nozīmīga viņu personības attīstībai un izaugsmei, tādējādi būtu mazināma izglītības iegūšana nošķirtā vidē. Arī izglītības kvalitātes un sekmju rādītāji internātskolās ir būtiski zemāki nekā vidēji valstī.
Līdzīgu viedokli pauž arī Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons: ievietošana internātskolās veicina šo bērnu sociālo atstumtību. “Ja bērnam tiek izvēlēta izglītības iestāde, kas atrodas citas pašvaldības teritorijā, tālu no bērnunama un vecāku dzīvesvietas, tas rada bērna tiesību iegūt izglītību dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē pārkāpumu. Vienlaikus tas pārkāpj bērna tiesības uz ģimenes un privāto dzīvi, jo lielais attālums no izglītības iestādes līdz bērnunamam rada šķēršļus bērnam uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar vecākiem, radiniekiem, uzticības personām un draugiem. Vecāki nevar finansiāli atļauties aizbraukt pie bērna tik bieži, cik vēlētos un cik būtu nepieciešams. Līdz ar to šāda prakse neveicina ģimenes saišu atjaunošanos,” norāda tiesībsargs.
Bērnu ievietošana internātskolās bērnunamiem bijusi finansiāli izdevīga, jo tie arī šādā gadījumā saglabā pašvaldības piešķirto summu par bērna uzturēšanu.
Izglītības likuma 17. panta pirmajā daļā ir noteikts pašvaldības pienākums nodrošināt bērnam iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē. Interpretējot šo normu kopsakarā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. panta pirmo daļu (Valsts nodrošina visiem bērniem vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību atbilstoši katra spējām.) un diskriminācijas aizlieguma principu, secināms, ka arī bērnam ar speciālajām vajadzībām ir tiesības iegūt izglītību dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē, norāda J. Jansons.
Tiesībsarga ieskatā internātskolu finansēšana no pašvaldības budžeta veicinās iekļaujošās izglītības attīstību un līdz ar to sekmēs ikviena bērna tiesības uzaugt ģimenē un iegūt izglītību atbilstoši savām spējām uz vienlīdzīgu iespēju pamata, novēršot bērnu ar speciālajām vajadzībām, bērnu no sociālā riska ģimenēm un bez vecāku gādības palikušo bērnu segregāciju.
ANO Bērnu tiesību komiteja 2016. gada 29. janvārī Latvijai sniegtajās rekomendācijās izteikusi bažas par bērnu aprūpes iestāžu praksi ievietot savā aprūpē esošos bērnus internātskolās, lai gan tuvumā ir pieejamas arī citas izglītības iestādes. Komisija ieteikusi Latvijai izstrādāt visaptverošus pasākumus, lai attīstītu iekļaujošu izglītību.
Pašvaldības ir nobažījušās, vai tām pietiks finanšu līdzekļu un resursu, lai nodrošinātu internātskolu audzēkņu iekļaušanos parastajās skolās. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis norāda, kaiekļaujošā izglītība ir raksturīga labklājības valstīm, savukārt Latvijai nav tik daudz finanšu līdzekļu, lai to pienācīgi īstenotu, piemēram, lai algotu atbalsta personālu u. tml.
Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumos Nr. 477 “Speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtība” nosaka, ka no 2019. gada 1. janvāra internātskolu uzturēšanas izdevumus sedz pašvaldības kā dibinātājas. Savukārt internātskolu pedagogu darba samaksu no valsts mērķdotācijas 1 866 952 eiro apmērā segs tikai astoņiem mēnešiem.
Pašvaldībām, kurās ir internātskolas, valsts līdzfinansējuma noņemšana nozīmētu finansiālu triecienu. Kandavas internātskolas gadījumā tas no Tukuma novada nākamā gada budžeta prasītu 70 000 eiro, tādējādi izglītībai atvēlot 56% no pašvaldības budžeta līdzekļiem, informē Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede.
Pašvaldībām, kurās ir internātskolas, papildu finansiālu slogu rada fakts, ka skolēnu skaits no citām pašvaldībām, kas mācās šajās izglītības iestādēs, atsevišķos gadījumos ir ievērojams. Kandavas internātvidusskolā no kopumā 323 audzēkņiem pat 104 jeb 33% audzēkņu ir no citām pašvaldībām. Šāda pat ienācēju proporcija ir Balvu novada Tilžas internātpamatskolā. Citu pašvaldību izglītojamo skaits Latvijas internātskolās kopumā ir 22%. Turklāt internātskolās dzīvo arī daļa bērnunamu audzēkņu. Šo bērnu ievietošana internātskolās bērnunamiem bijusi finansiāli izdevīga, jo tie arī šādā gadījumā saglabā arī pašvaldības piešķirto summu par bērna uzturēšanu. Vienlaikus valsts maksā par bāreņu uzturēšanos internātskolā, izglītošanu un ēdināšanu.
Patlaban Finanšu ministrija izskatīšanai valdībā virza normatīvo aktu grozījumus, kas ļautu pašvaldībām, kuru audzēkņi mācās citviet, viņu izglītošanās finansēšanu veikt, izmantojot savstarpējos norēķinus pašvaldību starpā.
