AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
22. martā, 2018
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Drošība
4
4

VUGD un BUB sadarbības iespēju meklējumi jāturpina

Valsts kontroles skatījumā piedāvātie trīs VUGD un BUB iespējamās sadarbības attīstības varianti vai nu nemaina situāciju, vai arī tie ir jāpapildina.

FOTO: Zane Bitere, LETA

Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi konceptuālu ziņojumu, kurš satur iespējamos sadarbības variantus starp Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Valsts kontrole piedāvātajos variantos saskata trūkumus, norādot, ka valdība nevar lemt par kāda risinājuma atbalstīšanu vai neatbalstīšanu, ja tas nav pietiekami skaidrs, tāpēc sadarbības ieteikumu ieviešanas termiņš ir pagarināts līdz 2018. gada 1. decembrim.

īsumā
  • Valsts kontroles (VK) skatījumā IeM konceptuālajā ziņojumā "Par valsts politiku ugunsdrošības jomā" piedāvātie trīs VUGD un BUB iespējamās sadarbības attīstības varianti vai nu nemaina situāciju, vai arī tie ir jāpapildina.
  • VK iesaka IeM ziņojumu papildināt ar vēl vienu risinājuma variantu, paredzot BUB un PUF pakāpenisku attīstību.
  • VUGD priekšnieka vietnieks ģenerālis Kristaps Eklons uzskata, ka brīvprātīgo kustība valstī ir nepieciešama, bet nav saprotams, kur un kādā formātā.
  • Balvu pilsētas un rajona BUB valdes priekšsēdētājs Māris Voicišs stāsta, ka, izstrādājot IeM ziņojumu, brīvprātīgie ugunsdzēsēji vairāk tika uzskatīti kā konkurenti, nevis sabiedrotie.
  • 2018. gada 1. decembris ir gan termiņš, līdz kuram ir pagarināta VK revīzijas ieteikumu ieviešana, gan termiņš, līdz kuram IeM ir jāiesniedz Ministru kabinetā konceptuālā ziņojuma projekts.

LV portāls pagājušā gada aprīlī publikācijā Vai Latvijā ir jāattīsta brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība jau rakstīja, ka Iekšlietu ministrija (IeM) līdz 2017. gada beigām ir apņēmusies izstrādāt konceptuālu ziņojumu "Par valsts politiku ugunsdrošības jomā" (turpmāk tekstā – ziņojums), tajā ietverot arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību (BUB) un pašvaldību ugunsdzēsības formējumu (PUF) sadarbības risinājumus ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD).

Šobrīd IeM ir izstrādājusi minēto ziņojumu, taču Valsts kontroles (VK) skatījumā tajā piedāvātie trīs VUGD un BUB iespējamās sadarbības attīstības varianti (divus no tiem piedāvā IeM, vienu – BUB) vai nu nemaina situāciju, vai arī tie ir jāpapildina.

Kādus sadarbības risinājumus piedāvā?

No trīs piedāvātajiem attīstības variantiem Iekšlietu ministrija rosina atbalstīt divus:

  • PUF un BUB sadarbojas ar VUGD pašreizējā finansējuma ietvaros (normatīvajos aktos paredzēts noteikt gan PUF, gan BUB uzdevumus, pienākumus, tiesības un apmācības, un resursu minimumu);
  • PUF un BUB sadarbojas ar VUGD atbilstoši ārējam normatīvajam regulējumam un saņem papildu finansējumu no valsts.

BUB, saņemot finansējumu no valsts, sadarbojas ar PUF un VUGD (paredzēta finansējuma saņemšana un brīvprātīgo ugunsdzēsēju iedalīšana sešos līmeņos atkarībā no resursu nodrošinājuma) – tas ir BUB piedāvātais trešais attīstības variants.

Pirmais variants

VK otrā revīzijas departamenta direktore Ilze Grīnhofa norāda, ka pirmais variants atstāj pašreizējo finansējumu un paredz noteikt normatīvajos aktos gan BUB, gan PUF uzdevumus, pienākumus, tiesības, kā arī apmācības un resursu minimumu, bet vienlaikus tas neparedz konkrētas norādes, kādas prasības tiks izvirzītas, kādi pienākumi un tiesības tiks noteiktas un kādā veidā šie dienesti varēs iesaistīties ugunsdzēsības un ugunsdrošības jomas prevencijas aktivitātēs.

Papildus tam VK norāda uz vairākām citām nepilnībām:

  • IeM ziņojumā ir atzīts, ka PUF un BUB izveidošana ir atbalstāma un īpaši aktuāla "baltajos laukumos", bet nav norādīts, kādā veidā minētie dienesti tur varētu izveidoties un attīstīties;
  • ziņojumā ir norādīts, ka divos "baltajos laukumos" – Ādažos (aptverot Carnikavu un Vangažus) un Salaspilī – plāno veidot jaunus VUGD posteņus, taču saskaņā ar 2017. gada valdības apstiprināto infrastruktūras attīstības plānojumu minētajās pilsētās nav paredzēta depo būvniecība;
  • nav piedāvāts risinājums finansējuma piesaistei, lai BUB un PUF spētu izpildīt normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, uzdevumus un prasības;
  • nav paredzēts ārējos normatīvajos aktos noteikt, kādā apjomā un kā ir jānotiek informācijas apmaiņai par izsaukumiem starp BUB, PUF un VUGD;
  • atzīstot, ka BUB un PUF materiāli tehniskā bāze nav pietiekama, ir plānots nodot tiem VUGD lietoto tehniku, taču jau šobrīd šāda iespēja nav liegta, vienlaikus, atjaunojot VUGD autoparku, lielāko daļu lietotās tehnikas dienests utilizēja, pirms tam to nepiedāvājot ne PUF, ne BUB (pēdējo 5 gadu laikā no 66 specializētajiem ugunsdzēsības transportlīdzekļiem VUGD 62 utilizēja, 2 nodeva pašvaldībām, 2 – BUB).

Otrais variants

Otrs IeM atbalstītais risinājums atšķiras ar to, ka papildus tiktu paredzēts saņemt finansējumu no valsts. "Arī šis variants šobrīd nav pietiekami skaidrs, un būtu jāprecizē informācija," stāsta I. Grīnhofa, norādot, ka nav pietiekama pamatojuma kā vienīgo risinājumu piedāvāt jauna BUB depo būvniecību, kam vajadzīgi 10 miljoni eiro.

VK ieskatā nav izvērtētas citas iespējas, piemēram, pielāgot pašvaldību rīcībā jau šobrīd esošās būves.

Trešais variants

VK uzskata, ka arī BUB piedāvātajā attīstības variantā sniegtā informācija nav pietiekama, lai varētu pieņemt lēmumu. Kā skaidro I. Grīnhofa, skaidri nav definēts, cik komandu jau šobrīd būtu gatavas iesaistīties ugunsdzēsības funkcijas īstenošanā katrā no sešiem līmeņiem, cik ir šādu komandu, cik tādu būtu jāattīsta, ja būtu pieejams finansējums, un kādā veidā komandas varētu iesaistīties tieši "balto laukumu" problēmas risināšanā.

Kādi ir ieteikumi?

"Mūsuprāt, šobrīd ir divi grāvji – viens, kurā viss paliek pašreizējā kārtībā, otrs, kurš prasa uzreiz ārkārtīgi lielus ieguldījumus," skaidro I. Grīnhofa. Tāpēc VK iesaka IeM ziņojumu papildināt ar vēl vienu risinājuma variantu, paredzot BUB un PUF pakāpenisku attīstību.

Tāpat VK iesaka:

  • izvērtēt vēl citus finansēšanas modeļus, piemēram, BUB un PUF attīstību ar pašvaldību un valsts budžeta līdzekļu līdzfinansējumu, kompensācijas mehānismus no valsts budžeta, ja pašvaldība ir veikusi ieguldījumus;
  • paredzēt risinājumus, kā panākt, lai konstatētie ugunsdrošības prasību pārkāpumi noteiktajos termiņos tiktu novērsti;
  • paredzēt konkrētus risinājumus BUB un PUF iesaistei ugunsdrošības prevencijā.

VUGD redzējums

Kā stāsta VUGD priekšnieka vietnieks ģenerālis Kristaps Eklons, gatavojot IeM ziņojumu, darba grupā VUGD ar brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem tikās astoņas reizes. Viņš atzīst, ka "esam krustcelēs, jo šobrīd mums vēl nav izveidojusies vienota vīzija ar IeM, līdz ar to paldies VK par doto laiku papildu diskusijām, pētījumu un padziļinātu analīžu veikšanai".

K. Eklons uzskata, ka brīvprātīgo kustība valstī ir nepieciešama, bet nav saprotams, kur un kādā formātā. Šobrīd VUGD redzējums ir šāds:

  • mērķtiecīgi uzlabot sadarbību – noslēgt sadarbības vienošanos ar komandām, turpināt apzināt resursus un cilvēkus, tikties un motivēt pašvaldību vadītājus;
  • palielināt BUB iesaisti ugunsgrēku dzēšanā – iekļaut resursu izsūtīšanas sarakstos, organizēt regulāru kontroli;
  • veikt apmācību – ugunsdzēsībā un prevencijā;
  • sniegt atbalstu ar VUGD tehniku – vienkāršot tehnikas nodošanas mehānismu.

"Ugunsdrošības situācija uzlabojas, līdz ar to atsevišķos posteņos ir samazinājies izbraukumu skaits (..), nodot šo teritoriju brīvprātīgajiem ir adekvāts solis, bet ir jāsaprot iespējamie riski," stāsta K. Eklons, norādot, ka būs iedzīvotāji un pašvaldību vadītāji, kuri gribēs tik un tā saņemt pilnu servisu. Proti, brīvprātīgie ugunsdzēsēji nevarēs nodrošināt, piemēram, meklēšanu zem ūdens, glābšanu augstumā, kā arī glābšanu pēc ķīmiskās avārijas u. tml.

"Ugunsdrošības situācija uzlabojas, līdz ar to atsevišķos posteņos ir samazinājies izbraukumu skaits (..), nodot šo teritoriju brīvprātīgajiem ir adekvāts solis, bet ir jāsaprot iespējamie riski."

Kristaps Eklons

Savukārt, runājot par nolietoto tehniku, K. Eklons skaidro, ka VUGD vecās mašīnas nenodod brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustībām, jo no četrdesmitgadīga transportlīdzekļa nepaliek nekas pāri kā tikai metāllūžņi.

Ar brīvprātīgajiem būs dārgāk, nevis lētāk

Atbilstoši VUGD sniegtajai informācijai dienesta izmaksas uz vienu iedzīvotāju (27 eiro) ir mazākas nekā citās valstīs, piemēram:

  • Lietuvā – 35 eiro, papildus BUB finansē no pašvaldību budžeta un citiem avotiem;
  • Igaunijā – 50 eiro;
  • Polijā – 17 eiro, bet BUB saņem papildu finansējumu:
    • no pašvaldību budžeta,
    • no ziedojumiem,
    • no pakalpojumu sniegšanas ieņēmumiem un citām iemaksām, kuras neatspoguļojas valsts piešķirtajā budžetā,
    • jebkurš iedzīvotājs var novirzīt 1% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa;
  • Nīderlandē – 59 eiro;
  • Beļģijā – 59 eiro.

Kā skaidro K. Eklons, šīs izmaksas ir lielākas tajās valstīs, kurās ir brīvprātīgie ugunsdzēsēji: "Ja mēs gribam perfektu brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību, tad pašreizējo 92 depo vietā būs nepieciešami apmēram 270 depo, taču kontekstā ar "baltajiem laukumiem", uz kuriem VUGD netiek, tas būs dārgs prieks."

Tāpat K. Eklons atzīst, ka šobrīd ir dziļu pārdomu process par to, kā pareizi rīkoties, jo priekšā ir aizvien vairāk izaicinājumu.

Profesionālie ugunsdzēsēji ir visā Eiropā

Papildus VUGD sniedz sekojošu informāciju par profesionālajiem un brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem Eiropā:

  • profesionālie ugunsdzēsēji ir visās Eiropas valstīs, 10 ES valstīs ir amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm;
  • identiska situācija Latvijai ir Lielbritānijā, ļoti līdzīga Itālijā, Grieķijā, Bulgārijā, Kiprā, Lietuvā, Dānijā;
  • pēdējos gados atsevišķās Eiropas valstīs ir tendence pārveidot brīvprātīgās komandas par profesionālām komandām (ņemot vērā iedzīvotāju skaita pieaugumu un nepieciešamību pēc kvalitatīvāka pakalpojuma);
  • brīvprātīgā kustība ir vēsturisks Eiropas mantojums, kas atsevišķos gadījumos nesaskan ar ES normatīvajiem aktiem (piemēram, darba laika uzskaite);
  • "rekrutēšanas" problēmas – no 2012. gada Vācijā ir izveidojusies problēma ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju piesaistīšanu;
  • Igaunijas Glābšanas departaments šobrīd pārskata BUB finansēšanas modeli, jo atzīst, ka pašreizējais ir ekonomiski nelietderīgs (izšķērdīgs);
  • Latvijas VUGD ir operatīvāks, lētāks un sniedz līdzvērtīgu vai augstāku servisu nekā vidēji Eiropā.

BUB redzējums

Balvu pilsētas un rajona BUB valdes priekšsēdētājs Māris Voicišs stāsta, ka, izstrādājot IeM ziņojumu, brīvprātīgie ugunsdzēsēji vairāk tika uzskatīti kā konkurenti, nevis sabiedrotie, bet viņš cer, ka turpmāk viss mainīsies. Proti, brīvprātīgie ugunsdzēsēji nepretendē uz lielām pilsētām vai rajonu novadu centriem, kur atrodas VUGD posteņi, kā arī ne uz tiem ugunsgrēkiem, kuriem ir cita specifika, brīvprātīgie vairāk vēlas strādāt lauku rajonos, kūlas ugunsgrēku vietās u. tml.

"Vispareizāk būtu sakārtot normatīvo regulējumu un jautājumu par finansējumu, jo, ja brīvprātīgos ugunsdzēsējus koordinēs VUGD, jāsaprot, ka lielāko finansējuma daļu viņi paturēs sev, vai arī, piemēram, radīs tādus nosacījumus, kurus brīvprātīgais vienkārši nevarēs izpildīt," pārliecināts ir M. Voicišs. Taču viņš atzīst, ka daži VUGD izteiktie pārmetumi ir vietā.

2018. gada 1. decembris ir gan termiņš, līdz kuram ir pagarināta VK revīzijas ieteikumu ieviešana, gan termiņš, līdz kuram IeM ir jāiesniedz Ministru kabinetā konceptuālā ziņojuma projekts.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU