Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
VUGD ugunsdzēsēji ir profesionāļi savā jomā. Taču arī brīvprātīgie ugunsdzēsēji var sniegt palīdzību – viņi zina savu teritoriju, tās specifiku, piebraucamos ceļus un ūdens ņemšanas vietas, tāpēc viņi vajadzības gadījumā var ātri nokļūt negadījuma vietā un sniegt palīdzību.
FOTO: Edijs Pālens/ LETA
VUGD ugunsdzēsēji ir sava aroda profesionāļi. Taču arī brīvprātīgie ugunsdzēsēji var sniegt palīdzību – viņi zina savu teritoriju, tās specifiku, piebraucamos ceļus un ūdens ņemšanas vietas, tāpēc viņi vajadzības gadījumā var ātri nokļūt negadījuma vietā un sniegt palīdzību. Lai šo kustību sakārtotu, ir nepieciešams gan finansējums, gan normatīvie akti, kas uzlabotu gan darba ražīgumu, gan kvalitāti. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Aino Salmiņš skaidro, ka atbalstīt LBUB ir brīvprātīga pašvaldību funkcija. Šo biedrību nodrošināšanā ieinteresētai vajadzētu būt arī valstij.
Šobrīd ir reģistrētas 43 LBUB. Taču VUGD norāda, ka tikai neliela daļa no tām nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu, jo aptuvenais kopējais LBUB ugunsdzēsēju skaits, kurus iesaista ugunsdzēsības darbos, ir 70.
Ugunsdzēsēju ierašanās laiks
Valsts kontroles (VK) lietderības revīzijas ziņojumā par Latvijā izveidotās ugunsdrošības uzraudzības efektivitāti Otrā revīzijas departamenta direktore Ilze Grīnhofa min, ka VUGD ne vienmēr spēj ierasties notikuma vietā 5–10 minūšu laikā pēc ugunsgrēka izcelšanās. Savukārt saskaņā ar pētījumiem tas ir laiks, kurā tiek sasniegtas cilvēkam bīstamo faktoru kritiskās vērtības.
Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 297 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus" nosaka, ka republikas pilsētā vai ciemā, kur atrodas VUGD ugunsdzēsības daļa vai postenis, ugunsdzēsējiem notikuma vietā jāierodas 8 minūšu laikā, savukārt tādā pilsētā, ciemā un novada vai pagasta teritorijā, kurā nav izvietota VUGD daļa vai postenis, – 23 minūšu laikā.
VK, balstoties uz statistikas datiem, kas apkopoti par periodu līdz 2014. gadam, ir konstatējusi, ka, "lai gan salīdzinājumā ar citām valstīm ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji Latvijā ir vieni no sliktākajiem, ugunsgrēku skaitam ir tendence pieaugt un iedzīvotāju zināšanu un izpratnes līmenis par ugunsdrošību ir zems, valstī nav izstrādāta attīstības plānošanas politika ugunsdrošības jomā, kas noteiktu konkrētus mērķus un sasniedzamos rezultātus ugunsdrošības situācijas uzlabošanai". VUGD dati liecina, ka Latvijā, ieskaitot kūlas ugunsgrēkus, ugunsgrēku statistika ir mainīga:
Nepieciešamība pēc brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem
Latvijā nav vērtēts, vai, aktīvi un mērķtiecīgi ugunsgrēku dzēšanā iesaistot citus resursus, nebūtu iespējams ekonomiskāk tērēt dzēšanai paredzēto naudu un rast papildu līdzekļus valsts ugunsdrošības uzraudzībai, norāda VK. Taču ārvalstu pieredze rāda, ka citās valstīs gan ugunsdzēsībā, gan ugunsdrošības prevencijā plaši iesaista brīvprātīgos ugunsdzēsējus (piemēram, Vācijā aptuveni 48% ugunsgrēku likvidē ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu spēkiem).
LBUB apvienības priekšsēdētājs Vijārs Griķis stāsta, ka arī kolēģi no Igaunijas lēnām pārņem ārvalstu praksi, jo brīvprātīgo ugunsdzēsēju iesaistes modelis ir daudz lētāks nekā profesionālā ugunsdzēsība. Savukārt VUGD norāda: "Kā liecina kaimiņvalstu prakse, katrā no tām pastāv savs modelis, kura ietvaros funkcionē brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība jeb organizācijas. Šiem modeļiem ir gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes, taču neviens no tiem nav automātiski pārņemams Latvijas praksē."
Faktiski nav sadarbības
MK noteikumi Nr. 398 "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums" paredz, ka VUGD koordinē brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju darbību, tomēr nav noteikts un izveidots mehānisms, kā to īstenot. VK informē, ka 2014. gadā VUGD ugunsgrēku dzēšanas darbos citus ugunsdzēsības dienestus ir iesaistījis vien 3% gadījumu no kopējā ugunsgrēku skaita, savukārt ugunsdrošības prevencijas pasākumu īstenošanai sadarbības nav vispār.
A. Salmiņš apstiprina, ka "kopš 2000. gada sadarbība starp VUGD un brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem apsīka un pēdējos gados tās vienkārši nav". Esot divi varianti – vai nu valsts ugunsdzēsēji ir tik ļoti attīstījušies, ka pašu spēkiem var atrisināt jebkuru ugunsdrošības un ugunsdzēsības problēmu, vai arī mums nav vēlēšanās sadarboties. Viņaprāt, otrs variants ir ticamāks.
VUGD skaidro, ka šobrīd var tikai ieteikt LBUB, kā organizēt un veikt savu darbību ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, bet diemžēl lielākoties tiek konstatēts, ka LBUB sniedz tikai komerciālus pakalpojumus, piemēram, ugunsdzēšamo aparātu apkopi, skursteņslauķu pakalpojumus u.c. Tāpēc pagaidām VUGD nesaskata konstruktīvas sadarbības iespējas ar tādām LBUB, kuru pastāvēšana ir saistīta vienīgi ar saimniecisko darbību, distancējoties no savas galvenās jeb pamatdarbības ugunsdzēsības un ugunsdrošības jomā.
Brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības attīstīšanas problēmas
Gan LBUB, gan LPS, gan VUGD viedoklis vismaz vienā jautājumā sakrīt – nepieciešams valsts finansējums, lai varētu izvērtēt iespējamos risinājumus un sniegt atbalstu BUB organizācijā. Vairākos Latvijas tiesību politikas plānošanas dokumentos jau ir ietverta un nostiprināta atziņa par brīvprātīgo ugunsdzēsēju institūta nepieciešamību. Lai vēl efektīvāk nodrošinātu to funkciju izpildi, kuras likumdevējs VUGD noteicis ugunsdrošības, ugunsdzēsības un civilās aizsardzības jomā, nepieciešams izstrādāt pasākumus brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības attīstībai Latvijā.
V. Griķis stāsta, ka pašlaik viss valsts finansējums ir novirzīts tikai VUGD, bet dienests pienācīgā apjomā visā Latvijas teritorijā nespēj nodrošināt pakalpojumus, tāpēc vietās, kur nav VUGD daļas vai posteņa, ir nepieciešami brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējumi. Šī iemesla dēļ ir nepieciešams kaut vai minimāls finansējums, daļa no valsts un daļa no pašvaldības, tad arī brīvprātīgie ugunsdzēsēji varēs pienācīgi darboties. Tāpat LBUB apvienības priekšsēdētājs uzskata, ka arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju apmācības jautājums ir jāsakārto, jo šobrīd situācija esot bēdīga.
"Atbalstīt LBUB ir brīvprātīga pašvaldību funkcija."
Savukārt VUGD norāda, ka Latvijā ir apzinātas atsevišķas (11) apdzīvotas vietas, kur VUGD šobrīd ir apgrūtinoši nodrošināt savlaicīgu ierašanos notikuma vietā, kā tas ir noteikts MK noteikumos Nr. 297 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus". Tāpēc primāri būtu nepieciešams ugunsdzēsības jomā atbalstīt LBUB izveidi šajās teritorijās, sekundāri – arī citās teritorijās (preventīvais darbs, iedzīvotāju izglītošana).
Tāpat VUGD ir pārliecināts, ka "brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību viennozīmīgi ir jāattīsta un jāsaglabā vēsturiskās tradīcijas, jo Latvijas ugunsdzēsības sākumā par pamatu visam bija tieši brīvprātības princips". Savukārt A. Salmiņš uzsver, ka ir nepieciešama arī VUGD un LBUB sadarbības koncepcijas atjaunošana.
Šobrīd VUGD iekļauj reģiona izsūtīšanas sarakstos tās pašvaldības, brīvprātīgos ugunsdzēsējus un citus formējumus, kuri ir izteikuši vēlmi piedalīties ugunsgrēku dzēšanas darbu veikšanā un par to informējuši VUGD teritoriālās struktūrvienības vadību. Jaunpils Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vadītājs Māris Lagzdiņš skaidro, ka pastāv problēma – dažreiz netiek apziņots vai piezvana pusstundu pēc ugunsgrēka sākšanās. "Jautājums ir risināms – pašiem vēlreiz jāaizbrauc uz reģionu un jāparunā ar mūsu VUGD teritoriālās struktūrvienības vadību, mierīgi viss jāsarunā," turpina M. Lagzdiņš.
Iekšlietu ministrijas solījums
VK informē, ka Iekšlietu ministrija līdz 2017. gada 1. decembrim ir apņēmusies izstrādāt Konceptuāla ziņojuma projektu iesniegšanai MK, atspoguļojot tajā pašreizējo situāciju ugunsdrošības jomā un nosakot turpmākās darbības pamatprincipus, mērķus, veicamo pasākumu kopumu un sasniedzamos rezultātus, kas vērsti uz ugunsdrošības situācijas uzlabošanu valstī.
Ņemot vērā attīstības plānošanas dokumentā noteiktos pamatprincipus, mērķus, sagaidāmos rezultātus, vienlaikus tiks izstrādāta arī kārtība, kādā tiek koordinēta iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību un pašvaldību izveidoto ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju darbība.
Brīvprātīgais ugunsdzēsējs – ko tas nozīmē?
Brīvprātīgā ugunsdzēsēja uzdevums nav tikai ugunsgrēku dzēšana. VUGD potenciāli redz, ka brīvprātīgais ugunsdzēsējs var nodarboties arī ar prevenciju, piemēram, izglītot iedzīvotājus ugunsdrošības jautājumos. Viņa mērķis ir savā ciemā, pagastā vai novadā radīt lielāku drošības sajūtu ugunsdzēsības jomā. Piemēram, Jaunpilī domubiedru grupa uzņēmās iniciatīvu pati, jo mazā pašvaldība nav spējīga nopietni atbalstīt. Tur tuvākie valsts ugunsdzēsības posteņi ir Dobelē un Tukumā. M. Lagzdiņš skaidro: "Tas nozīmē, ka VUGD pie mums nevar atbraukt ātrāk kā pēc 20 minūtēm."
"Viss valsts finansējums ir novirzīts tikai VUGD."
Jaunpils brīvprātīgie ugunsdzēsēji izremontēja padomju laiku veco tehniku, pēc tam uzņēmās atbildību vadīt automašīnu un pieņemt zvanus – tā sākās viņu brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība. Tagad tas ir viens zvans – citi darbi pie malas, mašīnā iekšā un uz notikuma vietu! M. Lagzdiņš atzīst, ka "tagad biedrība ir nodibināta, lai varētu sakārtot juridiskos jautājumus un piesaistīt lielāku finansējumu". Finanšu meklējumi prasa daudz laika, bet ienākumu par darbu brīvprātīgā organizācijā nav.
BUB pašreizējais finansējums
BUB izveidotas un savu darbību organizē atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam. Tajā ir noteikts, ka biedrību nodibina, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura.
Biedrību finanšu līdzekļus veido:
Kā jebkura juridiskā persona, LBUB var algot savus darbiniekus. Taču sociālās garantijas LBUB darbiniekiem normatīvajos aktos nav noteiktas.
Neskaidrības par nolietoto tehniku
M. Lagzdiņš stāsta, ka šobrīd VUGD nolietoto tehniku un inventāru utilizē. Ja līdz gada beigām izdosies sakārtot likumdošanu, tad nedrīkst aizmirst arī par šo problēmu. Proti, ja laukos veco tehniku mēģinātu salabot līdz normālam stāvoklim, tā nokalpotu vēl 10 gadus.
Savukārt VUGD informē, ka nolietotā specializētā ugunsdzēsības tehnika ir nodota tālāk tieši brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Tās nodošanas process ir laikietilpīgs, taču VUGD jau plāno, kā to padarīt ātrāku.
