Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Plastmasas atkritumi ir vieni no kaitīgākajiem un bīstamākajiem gan cilvēka veselībai, gan apkārtējai videi, ik gadu tie izdzēš vairāk nekā miljona ūdensputnu un vairāk nekā 100 000 jūras zīdītāju dzīvību. Šie atkritumi nesadalās, un liela daļa no tiem nonāk pasaules jūrās un okeānos.
Plastmasas atkritumu samazināšanas jautājums jau ilgāku laiku ir Eiropas Savienības dienaskārtībā, un šī gada janvārī Eiropas Komisija lēma par to, ka līdz 2030. gadam ir jāsamazina vienreizlietojamo plastmasas iepakojumu patēriņš, kā arī jānodrošina, lai visa ES izplatītā plastmasa būtu pārstrādājama. Lai gan katru gadu ES saražo 25 miljonus tonnu plastmasas atkritumu, tikai 30% tiek savākti otrreizējai pārstrādei.
Pārtikas līdzņemšanai var izmantot savus traukus, tomēr jāievēro higiēnas prasības
Tāpat kā pasaulē, arī Latvijā arvien saistošāka kļūst "Zero waste" kustība. Tas nozīmē samazināt sevis saražoto atkritumu daudzumu. To var izdarīt, arī mazinot izmesto plastmasas iepakojumu skaitu.
Tomēr, dodoties uz veikalu ar savu termokrūzi vai trauku, pircējs var saskarties ar noraidošu attieksmi no tirgotāja puses. Taču labā ziņa ir tā, ka normatīvie akti neaizliedz patērētājam lūgt, lai preci iesver viņa atnestā traukā, Saeimas Vides un klimata politikas apakškomisijā skaidroja Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Tatjana Marčenkova. Šāda prakse jau tiek piekopta tirgū, tāpēc to var īstenot arī veikalos un kafejnīcās, tiesa gan, ievērojot noteiktās higiēnas prasības. Vienlaikus viņa arī norādīja, ka ne vienmēr tirdzniecības vietās ir iespējams izmantot paša atnesto termokrūzi, piemēram, ja degvielas uzpildes stacijā kafijas aparāts ir salāgots ar noteiktiem plastmasas krūzīšu izmēriem.
Šeit arī jāpiebilst, ka jautājumos par pārtikas nekaitīgumu Latvija ievēro Eiropas Savienības prasības jeb Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu, skaidroja Māris Valdovskis, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītājs. Līdz ar to jautājumi saistībā ar higiēnu ir līdzīgi dažādās ES valstīs, piemēram, Latvijā un Portugālē.
Arī valsts var rādīt piemēru, piemēram, organizējot iepirkumus
Vienlaikus ir jautājums – vai pārdevēji ir šādu praksi atbalstoši? Apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka norādīja, ka tirgotāju attieksmei pret pircējiem, kas vēlas, lai produktu iepildītu līdzpaņemtā traukā, būtu jāmainās. Šobrīd šāds pircējs tiek uzlūkots kā nestandarta, tomēr attieksmei būtu jāmainās uz pozitīvo pusi. Ja tā notiktu, arī pircēji justos labāk un ērtāk, kas savukārt piesaistītu arī citus interesentus izkopt līdzīgus paradumus.
Savukārt Vides izglītības fonda pārstāvis Edmunds Cepurītis norādīja, ka arī valsts iestādes var rādīt labo piemēru iepakojuma samazinājuma ziņā, piemēram, tajā, kā tiek veikti iepirkumi. Kā piemēru viņš minēja programmu "Piens un augļi skolai", kur agrāk pienu skolām piegādāja lielos iepakojumos, savukārt tagad daudzos mazākos iepakojumos, kas rada daudz atkritumu. Viņš norādīja, ka ilgtermiņa mērķis būtu samazināt vienreizējo iepakojumu uzkrāšanos. Savukārt tie tirgotāji, kas šo kustību atbalstītu, varētu saņemt īpašu sertifikātu.
"Tirgotāju attieksmei pret pircējiem, kas vēlas, lai produktu iepildītu līdzpaņemtā traukā, būtu jāmainās."
Tam piekrita arī I. Līdaka, norādot, ka šādu iniciatīvu varētu uzņemties vides aizsardzības nevalstiskās organizācijas, kādā veidā, piemēram, ar uzlīmi, norādot vietas, kur patērētāji var justies gaidīti, ja nāk ar saviem līdzpaņemtajiem traukiem, tādējādi signalizējot, ka tirgotājs atbalsta iepakojumu samazināšanu.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis skaidroja, ka jautājums par pārtikas iepakojuma daudzuma samazināšanu un videi draudzīgāku risinājumu meklēšana lielai daļai uzņēmumu ir ikdienas darba jautājums. Tirgum ir dots stingrs signāls par to, ka jāsamazina plastmasas maisiņu patēriņš, savukārt saistībā ar plastmasas iepakojumiem salātiem u. c. precēm tirgotāji strādā pie tā, lai izdomātu, kā šo iepakojumu aizstāt ar citiem materiāliem. Viņš norādīja, ka, lai gan agrāk plastmasas maisiņi bija standarts, tomēr tagad arvien biežāk tiek izmantoti arī papīra maisiņi. Iespējams, to varētu risināt, samazinot papīra maisiņu cenu, jo šobrīd tā ir tāda pati kā plastmasas maisiņiem, tādējādi pircēji tiktu rosināti izvēlēties videi draudzīgāko variantu.
"Redzams, ka tirgotājiem ir labās prakses piemēri, bet nereti tie ir tikai akciju veidā. Tāpēc aicinājums būtu, lai šādas mārketinga kampaņas pārvērstos par ilgtermiņa stratēģiju, tirgotājiem mudinot iedzīvotājus kopumā samazināt iepakojuma apjomu un atkritumu kalnus," secināja I. Līdaka.
No nākamā gada plastmasas maisiņus izsniegs par maksu
Būtībā iepakojuma samazināšana ir viens no kopējiem Eiropas Savienības mērķiem, skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere. Turklāt ES jau ir pieņemtas vairākas normas attiecībā uz plastmasas maisiņu izplatības izskaušanu.
Patlaban Iepakojuma likumā noteikts, ka jāsekmē iepakojuma atkārtota lietošana, kā arī jāveicina tā samazināšana. Tāpat Eiropas Savienības līmenī paredzēts, ka dalībvalstīm līdz 2019. gada beigām jānodrošina, ka gada patēriņa apjoms nepārsniedz 90 vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus uz vienu cilvēku, 2025. gadā šo skaitli samazinot vairāk nekā uz pusi attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem. Savukārt valsts savos patēriņa mērķos var neiekļaut ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus un noteikt, ka veikalos tos neizsniedz bez maksas.
VARAM izstrādātie grozījumi Iepakojuma likumā (pagaidām izskatīti valsts sekretāru sanāksmē) paredz, ka no 2019. gada 1. janvāra komersanti tirdzniecības vietās plastmasas, tostarp vieglās plastmasas un oksonoārdāmās plastmasas, iepirkumu maisiņus bez maksas vairs neizsniegs. Izņēmums gan ir ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi, kas pilda primārā iepakojuma funkciju un atrodas tiešā saskarē ar produktu.
Ministrija plāno, ka no 2025. gada 1. janvāra komersanti tirdzniecības vietās vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus, kas nav izgatavoti no bioloģiski noārdāmas plastmasas, izņemot ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus, aizvietos ar iepakojumu no papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem.
