Vai pašvaldība ir tiesīga noteikt maksu par iebraukšanu pilsētā

Pērn novembra vidū Ogres novada pašvaldība domes sēdē pieņēma lēmumu par Ogres novada teritorijas plānojuma 2012.–2024. gadam grozījumu izstrādes uzsākšanu. Viens no svarīgākajiem šo grozījumu mērķiem ir īpaša režīma zonas noteikšana transportlīdzekļu iebraukšanai Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā, kas nozīmē, ka par iebraukšanu minētajās teritorijās citu novadu iedzīvotājiem tiks noteikta nodeva. Jānorāda, ka vietējās pašvaldības domei ir tiesības noteiktā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās.

Domei ir tiesības uzlikt nodevu

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12. panta 6. daļa paredz vietējās pašvaldības domei tiesības Ministru kabineta (MK) noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās.

"Ogres novada pašvaldība izmanto savas normatīvajos aktos noteiktās tiesības."

Savukārt MK noteikumu Nr. 480 "Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas" 11. punkts paredz, ka "nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās, kuras ir noteiktas attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, sabiedrības veselības, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, kā arī dabas, īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzībai, pašvaldība ir tiesīga uzlikt personām, kuras transportlīdzekļi iebrauc attiecīgajā īpaša režīma zonā".

Tāpat MK noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 234. punkts paredz: "Ja nepieciešams, teritorijas plānojumos un lokālplānojumos nosaka un attēlo šādas teritorijas ar īpašiem noteikumiem:

• teritorijas, kurām izstrādājami lokālplānojumi;
• teritorijas, kurām izstrādājami detālplānojumi;
• vietējās nozīmes kultūrvēsturiskās un dabas teritorijas;
• ainaviski vērtīgās teritorijas;
• vietējās nozīmes lauksaimniecības teritorijas;
• nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorijas;
• citas teritorijas, tai skaitā lidostu un ostu teritorijas."

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā referente Laura Jansone norāda, ka "saskaņā ar iepriekš minētajiem normatīvajiem aktiem Ogres novada dome var plānot grozījumus teritorijas plānojumā vai lokālplānojumu, kurā noteikt īpašu režīma zonu". Līdz ar to, VARAM ieskatā, izvērtējot pašvaldības iniciatīvu ieviest maksu par iebraukšanu pilsētā, Ogres novada pašvaldība izmanto savas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

Ogres novada pašvaldības lēmuma pamatojums

Ogres novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs skaidro, ka šādu kārtību, proti, ierobežot satiksmes plūsmu caur Ogres pilsētas teritoriju, pilsētā ir plānots ieviest vairāku iemeslu dēļ. Tie ir sekojoši:

• nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzību;
• ierobežot izplūdes gāzu radīto negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti;
• samazināt satiksmes intensitātes radītos draudus gājēju un velosipēdistu drošībai;
• veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu;
• veicināt pilsētvides un publiskās ārtelpas kvalitātes aizsardzību (īpaši aizsargājamās dabas teritorijas "Ogres Zilie kalni" aizsardzību);
• veicināt kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzību;
• veicināt kūrorta un tūrisma infrastruktūras attīstībai labvēlīgas vides veidošanos. 

"Nenoliedzami, šis lēmums ir saistīts arī ar valsts nozīmes ceļu posmu jeb tranzītielu uzturēšanu, kas īpaši attiecas uz autoceļa Rīga–Daugavpils posmu," atzīst N. Sapožņikovs. Jānorāda, ka minētais autoceļa posms ir nodots pašvaldības bilancē, kas nozīmē, ka lielāko daļu tā apsaimniekošanas izdevumu sedz no pašvaldības budžeta. Tāpat N. Sapožņikovs norāda, ka "ar šo lēmumu novada dome vēlas pievērst valdības uzmanību saistībā ar tās īpašumā esošo autoceļu uzturēšanu, jo no valsts saņemtais finansējums tranzītielas ikdienas uzturēšanai ir nepietiekams".

Savukārt Ministru prezidenta preses sekretārs Andrejs Vaivars informē: "Ja Ministru kabinetā iesniegs dokumenta projektu, kas paredz iebraukšanas maksas ieviešanu Ogrē, to arī vērtēs, proti, pašlaik šāda dokumenta MK rīcībā nav."

Obligāta publiskā apspriešana

VARAM vērš uzmanību, ka gadījumā, ja Ogres novada pašvaldība plāno uzlikt nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā, pašvaldībai ir jāveic visas nepieciešamās procedūras, kas paredzētas plānojuma izstrādē, – gan lēmuma pieņemšanas un diskusijas domes sēdē, gan publiskās apspriešanas, kuru laikā katrs iedzīvotājs un institūcija varēs izteikt savu viedokli par minēto ieceri. Proti, N. Sapožņikovs apgalvo, ka teritorijas plānojuma grozījumi tiks izstrādāti, stingri ievērojot attiecīgo normatīvo aktu prasības.

"Lielāko daļu autoceļa posma Rīga–Daugavpils apsaimniekošanas izdevumu sedz no pašvaldības budžeta. "

Šobrīd atbilstoši teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes darba uzdevumam Ogres novada pašvaldība ir pieprasījusi nosacījumus vai informāciju no visām darba uzdevumā minētajām institūcijām. Kā informē teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes vadītāja – Ogres novada pašvaldības Infrastruktūras veicināšanas nodaļas vadītāja Aija Romanovska, pieprasītie nosacījumi ir saņemti no visām institūcijām, izņemot Ikšķiles novada pašvaldību un Ķeguma novada pašvaldību.

Tāpat A. Romanovska paredz, ka "teritorijas plānojuma grozījumu redakcijas izstrāde varētu aizņemt vismaz sešus mēnešus". Savukārt pēc minēto grozījumu izstrādes ir plānots uzsākt to publisko apspriešanu, kas ilgs vismaz četras nedēļas. Tas nozīmē, ka, decembrī sākot teritorijas plānojuma grozījumu redakcijas izstrādi, maksa par iebraukšanu Ogrē var tikt noteikta ne ātrāk kā jūnijā.

Radikāls solis

Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis atzīst, ka "nodevas noteikšana citu novadu iedzīvotājiem iebraukšanai Ogres pilsētā ir samērā radikāls solis, bet nekas neparasts, jo tāda kārtība un pieredze, kā zināms, ir Jūrmalas pašvaldībai, un tā devusi pozitīvus rezultātus". Savukārt Ogres novadā deklarētajiem iedzīvotājiem ir plānots ieviest Ogrēnieša karti, kas dotu tiesības iedzīvotājiem izmantot pašvaldības sniegtos pakalpojumus un dažāda veida atvieglojumus, tostarp iebraukšanu bez maksas pilsētā, ja tādu noteiks.

"Ikšķiles novada pašvaldība neatbalsta šo ieceri. "

Kā skaidro N. Sapožņikovs, šobrīd nav zināms, cik liela varētu būt nodeva par iebraukšanu Ogrē, proti, ir sākts tikai teritorijas plānojuma izstrādes process, līdz ar to sarunas par konkrētu nodevas apmēru vēl nenotiek, tāpat pastāvot iespēja, ka pati iecere vēl var tikt noraidīta.

Ikšķiles novada pašvaldība neatbalsta ieceri

Ikšķiles novada pašvaldība neatbalsta Ogres novada pašvaldības ieceri jautājumā par maksas noteikšanu iebraukšanai Ogres pilsētā. Ikšķiles novada pašvaldības Administratīvā nodrošinājuma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Šulca skaidro, ka "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam ir noteikts, ka Ogre ir reģionālās nozīmes attīstības centrs, kurā prioritāri tiek attīstīti valsts pārvaldes un pakalpojumu objekti, proti, Ogres pilsētā jau tagad arī Ikšķiles novada iedzīvotāji saņem pakalpojumus".

Tāpat I. Šulca norāda vēl vairākas lietas, kāpēc Ikšķiles novada pašvaldība neatbalsta iepriekš minēto ideju:

• Ikšķiles novada pašvaldībai pieder kapitāldaļas Ogres rajona slimnīcā, kuras sniegtos pakalpojumus izmanto Ikšķiles novada iedzīvotāji;
• nav skaidrs, kā tiktu atrisināts iekasēšanas iekārtas izvietojuma jautājums (Ikšķiles novada teritoriju ar Ogres pilsētu savieno vairāk nekā 10 dažādas nozīmes ceļi, piemēram, Ikšķiles novada pašvaldības Mežezera un Mednieku iela krustojas ar Ogres pilsētas ielām);
• Ikšķiles novada teritorijā atrodas degvielas uzpildes stacija, ledus halle, profesionālās izglītības kompetenču centrs "Ogres tehnikums";
• Ogres pilsētas teritorijā uzceltajām garāžām un tirdzniecības centram piekļuve ir no iepriekš minētās Mednieku ielas.

"Ja Ogres novada pašvaldība pieņems lēmumu par maksas noteikšanu iebraukšanai pilsētā, Ikšķiles novada pašvaldība uzskata, ka Ikšķiles novadā deklarētajiem iedzīvotājiem un Ikšķiles novadā esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem nav jāpiemēro maksa par iebraukšanu pilsētā," Ikšķiles novada pašvaldības nostāju pauž I. Šulca.

Jāaizstāv sava budžeta pamatota izlietošana

Ar savu viedokli LV portālam par maksas noteikšanu iebraukšanai Ogrē dalījās arī Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Ilmārs Zemnieks: "Ogres pašvaldībai, protams, ir jāaizstāv sava budžeta pamatota izlietošana. Politiķiem būtu jārod risinājums ceļa uzturēšanai. Savukārt, no Ķeguma novada iedzīvotāju skatupunkta, Ogres pilsēta ir bijušā Ogres rajona centrs, tāpēc sasaiste ar tajā izvietotajām iestādēm un uzņēmumiem ir liela. Līdz ar to ieviestā maksa par iebraukšanu Ogres pilsētā noteikti atturētu mūsu novada iedzīvotājus no biežākas viesošanās Ogrē, īpaši lauku iedzīvotājus."

Jānorāda, ka šobrīd nodeva par iebraukšanu pilsētā ir noteikta tikai Jūrmalā, turklāt jau kopš 1996. gada (kopš 2013. gada maksa par iebraukšanu pilsētā rudens un ziemas periodā ir atcelta). Agrāk šāda iebraukšanas maksa bija noteikta arī Rīgas pilsētas daļā – Vecrīgā. Rīgas pilsētas domes 2000. gada saistošie noteikumi Nr. 98 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Vecrīgā" un Rīgas pilsētas domes 2000. gada saistošie noteikumi Nr. 99 "Par pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu vai novietošanu īpaša režīma zonā Vecrīgā" tika atzīti par spēku zaudējušiem, jo Rīgas pilsētas īpašā režīma zona nebija noteikta teritorijas plānojumā, skaidro L. Jansone.