Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Izveidojusies savdabīga situācija: valdības uzdevumā strādājošās VDK zinātniskās izpētes komisijas darbību administrējošā ministrija pārmet komisijai galveno uzdevumu nepildīšanu, bet komisijas vadītājs norāda, ka nevienā normatīvajā aktā tie nav minēti.
FOTO: Ieva Lūka, LETA
Bijušās Valsts drošības komitejas izpētes komisija nav izpildījusi savu uzdevumu un ir bažas, ka nepaspēs to paveikt likumā noteiktajā termiņā, pausts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā. Komisijas vadītājs pārmetumus noraida, vienlaikus norādot uz šķēršļiem viņa pārstāvētās institūcijas sekmīgai darbībai.
Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija tika izveidota 2014. gadā ar Ministru kabineta rīkojumu, lai sagatavotu tā dēvētās čekas darbības zinātnisku izvērtējumu, uz kura pamata valdība varētu pieņemt lēmumu par šīs padomju represīvās iestādes dokumentu, tostarp tā dēvēto čekas maisu, atslepenošanas kārtību un apjomu. Komisijai, kā noteikts likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", ar saviem secinājumiem jānāk klajā līdz nākamā gada 31. maijam. Savukārt valdībai attiecīgie noteikumi ir jāpieņem līdz 31. oktobrim.
Ziņojums: komisija neveic galveno uzdevumu un nesadarbojas
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kuras paspārnē darbojas LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija, ir sagatavojusi un valdībā iesniegusi ziņojumu par komisijas darba rezultātiem. Ziņojumā secināts, ka, lai arī komisija ir īstenojusi virkni pētījumu par VDK darbību, "līdz šim tā nav veikusi savu galveno uzdevumu – veikt zinātnisko izpēti un uz tās pamata sagatavot zinātniski pamatotu slēdzienu par dokumentu autentiskumu, tiesisku pamatu radīt tiesiskās sekas, par kārtību, kādā nosaka sadarbību ar VDK, sniegt zinātniski pamatotas rekomendācijas par dokumentu turpmāko pieejamību un izpēti un VDK darbības kaitējuma izvērtējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem".
"SAB vadītājs sarakstē ar IZM apšaubījis VDK izpētes komisijas spēju noteiktā termiņā izvērtēt VDK nodarīto kaitējumu."
Informatīvajā ziņojumā arī norādīts uz pastāvīgām grūtībām komisijas sadarbībā ar Satversmes aizsardzības biroju (SAB), mēģinot vienoties par iespējām komisijas pārstāvjiem veikt VDK dokumentu zinātnisko izpēti biroja telpās, kurās notiek darbs ar valsts noslēpuma objektiem. Komisijas locekļiem, kurus tā deleģēs strādāt SAB telpās, ir jāaizpilda pieejas valsts noslēpumam aptaujas anketa, lai Drošības policija veiktu drošības pārbaudes procedūru, taču komisijai ir bijuši iebildumi pret to, teikts ziņojumā. Tāpat komisijas locekļiem, kas strādās ar fizisko personu informāciju, ir jāparaksta saistību raksts, apliecinot, ka viņi, iepazinušies ar SAB rīcībā esošajiem čekas dokumentiem, neizpaudīs informāciju, kas attiecas uz fizisko personu datiem un privāto dzīvi, kas ir ierobežotas pieejamības informācija, kuras izmantošanu regulē un aizsargā Fizisko personu datu aizsardzības likums un Informācijas atklātības likums. Arī šī prasība izraisījusi komisijas iebildumus. SAB vadītājs Jānis Maizītis sarakstē ar IZM apšaubījis VDK izpētes komisijas spēju noteiktā termiņā – līdz 2018. gada maijam – izvērtēt VDK nodarīto kaitējumu Latvijai un tās iedzīvotājiem. Līdztekus Saeimas deputāti pieprasījuši informāciju par VDK izpētes komisijai piešķirtā finansējuma izlietojumu 2016. un 2017. gadā.
Komisijas vadītājs noraida kritiku
Kritika, ka komisija nav pildījusi uzdevumus, kuri kā galvenie minēti IZM ziņojumā, nav saprotama, jo nevienā normatīvajā aktā, kas nosaka komisijas darbību, tādi nav minēti, sarunā ar LV portālu norādīja tās priekšsēdētājs Kārlis Kangeris. Ministru kabineta rīkojumā, ar kuru radīta šī starpdisciplinārā institūcija, pamatojoties uz jau VDK likumā izvirzīto mērķi, norādīts, ka komisija izveidota "bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskai (tai skaitā vēsturiskai un juridiskai) izpētei, kā arī materiālā un morālā kaitējuma izvērtēšanai, ko bijusī Valsts drošības komiteja nodarījusi Latvijas Republikai un tās iedzīvotājiem".
Tāpat K. Kangeris noraida IZM pārmetumus par komisijas nepamatotu nevēlēšanos sadarboties ar SAB. Biroja izvirzītie nosacījumi, kuru izpilde nepieciešama, lai pētnieks varētu strādāt specdienesta telpās, nozīmējuši sniegt apliecinājumu par "pakļaušanos visām slepenības prasībām", kas var būt pretrunā ar pētniecības interesēm. Komisijas locekļi pieturas pie principa, ka pētniecības gaitā jānodrošina atklātība. Tikai šā gada 30. novembrī biroja vadītājs J. Maizītis vēstulē komisijai pavēstījis par iespēju tās pārstāvjiem tikt pie visiem viņus interesējošajiem dokumentiem, un vairāki komisijas deleģētie pētnieki 11. decembrī esot aizpildījuši anketas par pielaidi valsts noslēpumam un ir gatavi darbam SAB telpās. SAB vadītājs arī paudis gatavību neuzturēt spēkā savu līdzšinējo prasību par VDK kartotēkā iekļauto aģentu personas datu neizpaužamību. Tādējādi K. Kangeris norāda: nav pamata bažām, ka komisija nespēs sagatavot valdībai nepieciešamās rekomendācijas čekas dokumentu publiskošanas procesam noteiktajā termiņā. Pat ja pētnieki neiegūtu pieeju sev interesējošajiem dokumentiem SAB, 98% darbam nepieciešamās informācijas var atrast Latvijas Valsts arhīvā, tā ir brīvi pieejama. Turklāt pētniekiem esot "aptuveni zināms, kas bija čekas maisos", kuri ir SAB rīcībā.
"SAB, saglabājot prasību par personas datu neizpaušanu darbā ar VDK dokumentiem, padara to bezjēdzīgu."
K. Kangeris arī pauda izbrīnu par informācijas trūkumu saistībā ar līdzekļu izlietojumu komisijas darbībai, norādot, ka tā ir visiem pieejama komisijas darba atskaitēs. Viņš gan norādīja: līdzekļi komisijai nākamajam gadam vēl nav izdalīti. Tiesa, IZM informatīvajā ziņojumā teikts: 2015. gadā, 2016. un 2017. gadā ministrija "pilnā apjomā izpildīja līguma saistības un veica finanšu līdzekļu kopumā 744 727 eiro apmērā pārskaitīšanu Latvijas Universitātei līguma izpildei, ar kuriem (..) tiek nodrošināta komisijas darbība laika periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. maijam".
Kopumā, kā norāda K. Kangeris, vētot padomju varas represīvo darbību, pētīt nepieciešams ne tikai VDK, bet visu sistēmu, kurā bija arī PSRS un Latvijas Komunistiskās partijas vadība, Ministru Padome, nedemokrātiski veidotās pilsētu un rajonu izpildu komitejas, ministrijas, sevišķi Iekšlietu ministrija, tiesas, prokuratūra, arī vissavienības institūcijas – tādas kā PSRS Reliģisko kultu lietu padomes pilnvarotā LPSR institūcija un citas. Šādam nolūkam nāktos radīt nacionāla mēroga izpētes centru, līdzīgu tiem, kādi darbojas virknē citu Austrumeiropas valstu, tostarp Lietuvā.
Komisija rosina atcelt likumu
VDK zinātniskās izpētes komisija vērsusies pie Valsts prezidenta, lūdzot rosināt atcelt pirms 23 gadiem pieņemto likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" un nodot Satversmes aizsardzības biroja (SAB) rīcībā esošo padomju totalitārā režīma specdienesta dokumentāciju arhīvam, kur tas būtu pieejams ikvienam.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, lai atvieglotu VDK dokumentu izpēti, apspriešanai koalīcijā sagatavojusi likuma grozījumu projektu, kas paredzēs VDK dokumentus nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam. Atbalstu priekšlikumam par VDK kartotēkas nodošanu Nacionālajam arhīvam, kā ziņo Latvijas Televīzija, jau paudusi Zaļo un zemnieku savienība, bet "Vienotības" valde par to vēl lems.
