Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šogad narkotiskās vielas 315 gadījumos palīdzējuši atklāt muitas dienesta suņi, kas cīnās ar sabiedrībai bīstamiem noziegumiem. Muitā strādā 47 kinologi ar suņiem.
FOTO: Mārtiņš Vanags
Šogad muitas kontroles punktos un starptautiskā pasta šķirošanas vietā konstatēti 329 gadījumi, kad slēptā veidā ir mēģināts pārvietot narkotiskās un psihotropās vielas un kopumā izņemti 27,4 kg narkotikas saturošo vielu. To atklāšanā lielākais un galvenais palīgs ir bijis muitas darba suns, 315 gadījumos kinologa vadībā suns ir uzrādījis narkotikas.
Narkotikas pa pastu
Par vienu no sūtījumu ar narkotiskajām vielām "plašākajiem" izplatīšanas ceļiem ir kļuvis pasts, kuram īpašu uzmanību pievērš arī muitnieki, uzsver Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieka muitas jomā, Muitas pārvaldes direktora p.i. Ingrīda Gulbe-Otaņķe.
Tā, piemēram, jūlijā un augustā muitnieki septiņos pasta sūtījumos no Kanādas atklāja lielu daudzumu (7,2 kg) marihuānas. Eksprestesti uzrādījuši, ka tās varētu būt Cannabis grupas narkotikas. Viens no sūtījumiem bijis paslēpts it kā popkorna gatavošanas ierīcē.
Populārs narkotiku "iesaiņojums" ir mobilie telefoni un to aksesuāri. Šādas slēptuves šogad izmantotas pasta sūtījumos no Beļģijas. Narkotiku iesaiņojuma veidu meklējumos sūtītāji mēdz būt ļoti atraktīvi, piemēram, kāds sūtījums noformēts kā emocionāls apsveikuma veltījums ar sirsniņām, vedinot domāt par īpašu uzmanību un jūtām, nevis par aizdomām, ka zem dekorācijas ir paslēpts kokaīns vai heroīns šokolādē.
Šogad 12 pasta sūtījumos atrastas arī markas, kuras ir piesūcinātas ar LSD (narkotiskā viela, kas izsauc visstiprākās halucinācijas; tā ir viela, kas ir iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā kā aizliegta psihotropā viela).
Pa pastu tiek sūtītas arī sintētiskās narkotikas, kuras parasti safasētas tabletēs. Šādi sūtījumi visbiežāk nākot no Nīderlandes.
Testē eksperti
Ja ir aizdomas par kāda sūtījuma saturu, vispirms tiek norādīts uz aizliegto vielu iespējamo klātbūtni. Tiek veikts eksprestests, identificējot, vai aizdomīgā viela satur kādu narkotiku. Taču noskaidrot, kas tad ir atrastā viela un kāda ir tās koncentrācija, iespējams tikai ekspertīzes rezultātā.
Ekspertīžu skaits ar katru gadu strauji pieaug. 2014. gadā, uzsākot lietas, tika izsniegti 11 ekspertu atzinumi (par 62 izpētes objektiem), 2015. gadā – 365 (par 28 189 izpētes objektiem). Savukārt šogad 9 mēnešos ir sagatavoti 511 ekspertu slēdzieni (par 7634 izpētes objektiem). 2015. gadā visbiežāk starp atklātajām bijusi marihuāna – 33%. Vēl šajā paletē ir bijis hašišs, ekstazi, amfetamīns un jaunās psihoaktīvās vielas, kokaīns, heroīns, prekursori.
Ja narkotikas atklātas, neatkarīgi, vai tas ir neliels daudzums vai krava, ir jāpārbauda visi iesaiņojumi. Pagājušajā gadā, kad tika "pārķerta" vairāk nekā viena tonna hašiša, ekspertīzē bija jāpārbauda simtiem iesaiņojumu saturs. Tāpēc arī muitas statistika par narkotikām uzrāda ne tikai ekspertu slēdzienu skaitu, bet arī tajā izpētīto objektu skaitu.
Šādas ekspertīzes veic Muitas laboratorija, tajā kopš 2014. gada strādā arī eksperti, kuri ir ieguvuši tiesu eksperta kvalifikāciju. Tas nozīmē, ka šo ekspertu atzinumi vēlāk ir izmantojami ierosinātās lietas procesā.
Strādā suns un kinologs
Muitā strādā 47 kinologi ar darba suņiem - Kurzemē, Latgalē un Rīgā. Katru gadu darbā tiek pieņemti vairāki jauni četrkājainie muitnieku palīgi. Suņus iegādājas, veicot iepirkumu. Lai izturētu "konkursu uz amata kandidāta vietu", suņi tiek testēti, noskaidrojot, kāda ir tā medījuma dziņa, nervu sistēma, izturēšanās pret cilvēkiem un dzīvniekiem, lai dzīvniekus varētu apmācīt narkotisko vielu, tabakas izstrādājumu, skaidras naudas meklēšanā.
Visi muitas darba suņi prot atrast gan narkotikas, gan tabakas izstrādājumus, gan skaidru naudu. Ir arī suņi, kuri ir kombinēti apmācīti, kuri veic gan narkotikas, gan tabakas meklēšanu.
Oktobrī uz Latvijas–Lietuvas robežas divās automašīnās – "Nissan" ar Igaunijas numura zīmi un automašīnā "Ford" ar Vācijas numura zīmi – tika aizturēts liels daudzums hašiša. VID Muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš šajā operācijā uzsver sadarbību ar citu Eiropas Savienības valstu tiesībaizsardzības iestādēm. Uzsākot muitas kontroli, par abām automašīnām interesi izrādījuši arī muitas dienesta suņi. No "Nissan" grīdā speciāli izveidotā slēpņa izņemti vairāk nekā 200 kg hašiša. Arī vieglā auto "Ford" salonā un dzinēja nodalījumā atrasti 564 g hašiša. Tiesībsargi konstatējuši, ka automašīnas bija savstarpēji saistītas, vieglā bija pavadošā, kas veica nosacītu izlūka darbu, tostarp izvēlējās brauciena maršrutu.
Pēc pašreizējiem aprēķiniem, no konfiscētā narkotiku daudzuma būtu izdevies pagatavot ne mazāk kā 400 000 narkotiku devu. Ja šāds daudzums būtu nonācis Latvijā "melnajā tirgū", tā būtu nelaime, uzskata K. Podiņš. Tiesībsargi lēš arī cenu, "melnajā tirgū" šāds daudzums varētu maksāt ne mazāk kā divus miljonus eiro.
Kriminālatbildība
Par "Nissan" un "Ford" automašīnās atrastajām narkotikām ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 190.1 panta 2. daļas par preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošanu pāri Latvijas valsts robežai, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tās izdarītas lielā apmērā. Abi automašīnu šoferi atrodas apcietinājumā, un turpinās izmeklēšana.
Pēdējos gados masveida mērogus sasniedz kriminālprocesi par narkotiku ievešanu, izmantojot pastu. Pēc K. Podiņa sacītā, organizētā noziedzība tieši šo kanālu uzskata par ļoti izdevīgu, un no pagājušā gada otrās puses ir ļoti strauji pieaudzis pasta sūtījumos atklāto narkotisko vielu gadījumu skaits - pērn un šogad uzsākti 846 kriminālprocesi.
Jaunieši nekritiski piekrīt iesaistīties noziedzībā
K. Podiņš uzsver, ka organizētā noziedzība šajās darbībās iesaista jauniešus, kas par pāris eiro vai, iespējams, par narkotiku devu ir gatavi sadarboties ar noziedzniekiem, izņemt šos pasta sūtījumus un nodot tos tālāk. Sekas tam ir skarbas, jo nākas stāties tiesas priekšā un atbildēt par nodarījumu. Tāpēc arī ģimenēs ar bērniem un jauniešiem būtu jārunā par šādas iesaistes bīstamību, jo līdzdalība narkotiku piegādes shēmās var novest pie kriminālsodāmības un sabojātas visas turpmākās dzīves.
Muitas policijas pārvaldes dati par kriminālprocesiem, kas nodoti kriminālvajāšanas uzsākšanai par narkotikām, liecina, ka 2013. gadā kriminālvajāšanai tika nodoti 24 kriminālprocesi, 2014. gadā – 32, pagājušogad – 25, bet šā gada 9 mēnešos - 60.
Krimināllikumā katram nodarījumam ir pants. Kā piemēru sodāmībai var minēt kriminālprocesu, kurā persona 2014. gadā tika tiesāta pēc 190.1 panta 2. daļas, 15. panta 4. daļas un 253.1 panta 3. daļas. Personai tika piespriests sods - brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, ar policijas kontroli uz diviem gadiem.
Nevajadzētu ļauties pašapmānam, ka bargi sodi paredzēti tikai par lieliem narkotiku daudzumiem. Arī narkotisko vielu iesūtīšana valstī, izmantojot pasta sūtījumus, ir noziegums.
Der zināt!
Krimināllikuma 190.1 pants. Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai:
(1) Par narkotiskas vai psihotropas vielas, šo vielu izgatavošanai paredzēto izejmateriālu (prekursoru), jaunas psihoaktīvas vielas vai to saturoša izstrādājuma, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, kā arī par radioaktīvas vai bīstamas vielas, stratēģiskas nozīmes preces vai citas vērtības, sprāgstvielas, ieroča, munīcijas pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai jebkādā nelikumīgā veidā —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tās izdarītas lielā apmērā, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
(3) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
