Ar strukturālām reformām ir par maz
Ekonomiskās krīzes laiku veselības aprūpē atminas ne tikai ar drastisku budžeta samazinājumu, bet ar īstenotu strukturālo reformu – tika slēgtas vai apvienotas ārstniecības iestādes ar mērķi mazināt ārstēšanās apjomu stacionāros, tā vietā veicinot ārstēšanos ambulatori.
"Šāda pieeja ir pareiza," uzsākot diskusiju "Kā novērst slimības un invaliditātes pabalstu izmaksu sprādzienu?", uzsver Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas (LVEA) priekšsēdētāja Daiga Behmane. Taču šobrīd redzams, ka rezultāti nav tādi, kā gaidīts. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka pretēji iecerētajam ambulatoro apmeklējumu skaits uz vienu iedzīvotāju Latvijā ne tikai nav pieaudzis, bet, salīdzinot ar situāciju 2011. gadā, pat ir nedaudz samazinājies, kamēr stacionāro pakalpojumu skaits turpina pieaugt.
"Var runāt par vairākiem iemesliem, kāpēc ambulatorie pakalpojumi acīmredzami nav kļuvuši pieejamāki, piemēram, pacientu līdzmaksājumi un ilgās gaidīšanas rindas pie speciālista," viņa secina. Vienlaikus LVEA priekšsēdētāja vērš uzmanību uz to, ka ambulatorajam sektoram nemaz nav pietiekamu instrumentu, lai nodrošinātu savlaicīgu ārstēšanu.
"Viens no instrumentiem, uz ko balstās ambulatorā ārstēšana, ir medikamentu pieejamība," skaidro D. Behmane. Kamēr esam spiesti dzīvot ar ierobežotu kompensējamo zāļu budžetu, kuru nevar palielināt, regulāri "jādzēš ugunsgrēks", sedzot pieaugošos izdevumus par neatliekamo palīdzību un ārstēšanos stacionārā. LVEA vadītāja atgādina, ka šobrīd neatliekamā palīdzība ir prioritāte veselības aprūpē, kas no veselības ekonomikas aspekta ir aplami – ja runājam par izmaksu efektīvu veselības aprūpi, ieguldījumi jāveic citā virzienā, piemēram, jaunu medikamentu pieejamībā, lai panāktu, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība un ārstēšanās stacionārā ir nepieciešama pēc iespējas retāk.
Veselības budžets sedz mazāko daļu slimības izmaksu
Sekas ilgstošai finansējuma nepietiekamībai un nesabalansētiem izdevumiem veselības aprūpē agri vai vēlu liek par sevi manīt arī citās tautsaimniecības nozarēs. Pēdējo gadu aina nav iepriecinoša.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka slimības pabalstu saņēmēju skaits un pabalstos izmaksātie līdzekļi aug straujāk par strādājošo skaita pieaugumu. 2015. gadā apmaksāto slimības dienu skaits palielinājās par 12% un sasniedza 7 miljonus dienu. Attiecīgi pieaug arī invaliditātes rādītāji. Pēc SPKC datiem, 2015. gadā valstī bija 174 060 cilvēku ar invaliditāti – par 24% jeb 42 tūkstošiem vairāk nekā 2008. gadā.
"Ambulatoro apmeklējumu skaits uz vienu iedzīvotāju Latvijā ne tikai nav pieaudzis, bet, salīdzinot ar situāciju 2011. gadā, pat ir nedaudz samazinājies."
Tāpēc vien politikas veidotāji nevar atļauties raudzīties uz veselības aprūpes jomu šauri vienas nozares ietvaros. "Ja aplūkojam saslimšanas gadījuma izmaksas, redzam, ka tās ir daudz lielākas par tām, ko sedz veselības aprūpes budžets," norāda D. Behmane. Tās ietver arī izmaksas, kuras sedz pats pacients vai pacienta ģimene, un darba devējam radušos zaudējumus, ja saslimušais darbinieks ir jāaizvieto vai mazinājusies darba produktivitāte. Tāpat jārunā par slogu sociālajam budžetam, no kura tiek izmaksāti valsts sociālā nodrošinājuma pabalsti invaliditātes gadījumā un slimības pabalsti. Piemēram, pēc LVEA aplēsēm, muskuļu un skeleta sistēmas slimību gadījumā veselības aprūpes sektora izmaksas vairumā gadījumu veido mazāko daļu – 20 procentus no kopējām slimības izmaksām.
Klīniskie un ekonomiskie ieguvumi jāvērtē plašāk
"Jebkuru veselības tehnoloģiju iespējams novērtēt no konkrētu izmaksu un klīnisko un ekonomisko ieguvumu viedokļa," uzsver LVEA vadītāja. Turklāt nepietiek ar šauru skatījumu veselības budžeta ietvaros, kā tas ir pašlaik. Piemēram, tik bieži dzirdētā atruna, kāpēc nav iespējams nodrošināt jaunas un efektīvas zāles onkoloģijā, ir kompensējamo zāļu budžeta ierobežotās iespējas. Taču, izvērtējot zāļu nepieejamības ietekmi uz pārējo veselības aprūpes un sociālo budžetu, ir acīmredzams, ka investīcijas jaunās medicīnas tehnoloģijās atmaksājas un pat ļauj ietaupīt, jo tādējādi samazinās neatliekamās medicīniskās palīdzības, hospitalizācijas, invaliditātes pensiju un slimības pabalstu izmaksas.
Līdz ar to ieguldījumu plānošanas procesam jānotiek plašākā spektrā – ņemot vērā visas ar slimību saistītās izmaksas pacientam, darba devējam, veselības aprūpes un sociālajā jomā. Turklāt ieguvumus var iepriekš aprēķināt un plānot. Pēc D. Behmanes domām, to darīt sākt var kaut vai rīt, sākot ar Kompensējamo zāļu saraksta pārskatīšanu.
LVEA arī sniedz vairākus konkrētus piemērus par iespējamajiem ieguvumiem atsevišķās slimību grupās.
Antikoagulantu apmaksa mirdzaritmijas pacientiem
Gadu no gada sirds un asinsvadu slimības ir izplatītākais mirstības cēlonis Latvijā. Visbiežāk pie insulta vai infarkta noved ilgstoši neārstēts paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija, bet viens no bīstamākajiem riska faktoriem ir mirdzaritmija.
"Diemžēl Latvijā augsta riska pacientiem ar mirdzaritmiju nav iespējams saņemt visu nepieciešamo terapiju ambulatori," par LVEA veiktās analīzes rezultātiem stāsta D. Behmane. Kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļauti antikoagulanti jeb asins šķidrinoši līdzekļi, kuri palīdz novērst lielu daudzumu insulta gadījumu. Tā vietā šai pacientu grupai tiek nodrošināts lētāks, pirms divdesmit gadiem ieviests medikaments varfarīns, kuru lietojot pacientam regulāri jākontrolē asins recēšanas rādītāji. "Pacients nepārtraukti balansē starp trombozes un noasiņošanas risku, ko ar jaunajiem koagulantiem var novērst," skaidro Vilnis Dzērve, Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks. "Pacientam, kurš lieto varfarīnu, nāves risks ir piecreiz augstāks. Diemžēl antikoagulantus, kurus pasaulē lieto jau 10 gadus, Latvijā kompensējamo zāļu sarakstā naudas trūkuma dēļ neiekļauj," ar nožēlu piebilst V. Dzērve.
LVEA aprēķini rāda, ka, investējot jaunu terapiju pieejamības nodrošināšanā mirdzaritmijas pacientiem, ir iespējams ietaupīt pat līdz vienam miljonam eiro. Antikoagulantu apmaksa novērstu ap 283 jeb 3,34% insultu un 170 invaliditātes gadījumu gadā. Tiesa, nepieciešamie ieguldījumi sasniedz 1,9 miljonus eiro, taču ieguvumi ir daudz lielāki – 2,9 miljoni eiro (tiešās izmaksas).
Ieguvumi no savlaicīgas zāļu apmaksas hipertensijas pacientiem
Līdzīgu ainu uzrāda aprēķini par ieguvumiem, savlaicīgi apmaksājot zāles hipertensijas ārstēšanai. Tādējādi iespējams novērst 190 koronārās sirds saslimšanas gadījumus, 105 infarktus, 116 insultus un vairāk nekā 1000 stacionēšanas gadījumu gadā. Lai to sasniegtu, ieguldīt nepieciešams 1,38 miljonus eiro, taču ieguvumi tiešajās izmaksās, pēc LVEA aplēsēm, sasniegs 2,39 miljonus eiro.
"Investējot jaunu terapiju pieejamības nodrošināšanā mirdzaritmijas pacientiem, ir iespējams ietaupīt pat līdz vienam miljonam eiro gadā."
Tā vietā Latvijā ik gadu slimnīcā nonāk desmit tūkstoši pacientu ar diagnozi – hipertensija. "Katru dienu Latvijā mirst septiņi cilvēki no insulta, lai gan lielāko daļu insulta ir iespējams novērst, savlaicīgi diagnosticējot saslimšanas risku, saņemot ārstēšanu un ievērojot profilaksi," uzsver Inese Mauriņa, pacientu biedrības "Par Sirdi.lv" vadītāja. "Šī iemesla dēļ daudzviet pasaulē, piemēram, Lielbritānijā, ar šādu diagnozi pacientus stacionārā nemaz neuzņem, jo augstu asinsspiedienu ārstē ambulatori," norāda D. Behmane.
"Ir acīmredzams, ka, nodrošinot efektīvākas, bet dārgākas zāles, ietaupījums valsts budžetā kopumā būtu lielāks nekā izdevumi. Nemaz nerunājot par morāliem aspektiem – izglābtām cilvēku dzīvībām, novērstām invaliditātēm," secina pacientu biedrības pārstāve. Lielai daļai insulta pacientu ir risks palikt paralizētiem un kopjamiem – tas ietekmē ļoti daudzus līdzcilvēkus.
Trūkst datu, lai veiktu precīzus aprēķinus
Lai gan šīs lietas vairumam it kā ir saprotamas un papildus nav jāskaidro, ar praktisku to ieviešanu dzīvē nevedas. Kāpēc tā Pētnieks V. Dzērve ir skarbs: viņaprāt, liela daļa politikas veidotāju raksturo šaurs redzesloks. Ja runa ir par jaunu medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, pirmais jautājums ir "Cik tas maksās?", nevis "Kādi būs ieguvumi?". Tāpēc bieži vien ar secinājumu, ka naudas budžetā nav, diskusija beidzas.
No otras puses, LVEA priekšsēdētāja norāda uz citu problēmu - tā kā Latvijā iztrūkst veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzraudzība un netiek nodrošināta veselības tehnoloģiju novērtēšanas funkcija, politikas veidotājiem nemaz nav pieejami ekonomiskos aprēķinos balstīta informācija par nepieciešamajiem izdevumiem un ieguvumiem veselības nozarē. Citās valstīs ar to nodarbojas, piemēram, zinātniski institūti, kuru pētījumu rezultāti tiek izmantoti politikas plānošanā.
Tikmēr Latvijā pat netiek veikta uzskaite, cik pavisam ir, piemēram, psoriāzes pacientu. "Pasaules statistika liecina, ka vidēji 6% populācijas slimo ar psoriāzi," stāsta psoriāzes pacientu pārstāvis Māris Ošlejs. Taču precīzi zināms, cik pacientu Latvijā cieš no šīs slimības, nav, tāpēc nevar arī pateikt, cik cilvēkiem būtu nepieciešami bioloģiskie preparāti, kas ļauj slimību ārstēt un pilnvērtīgi dzīvot. Diemžēl šobrīd efektīvie medikamenti Latvijā ir pieejami tikai pacientiem, kam slimība progresējusi psoriātiskajā artrītā – tātad kopš saslimšanas brīža ir pagājuši vairāki gadi.
LVEA aplēses liecina, ka, nodrošinot psoriāzes un iekaisīgo zarnu slimību ārstēšanai jaunos bioloģiskos medikamentus, izmaksas vienam pacientam sasniegtu 9 tūkstošus eiro, taču ieguvums ir 6260 eiro gadā. Esošajā situācijā izmaksas uz vienu pacientu, kam nav nodrošināta pieeja jaunajiem bioloģiskajiem medikamentiem, ņemot vērā tiešās izmaksas (komplikācijas, slimības un invaliditātes pabalsti, nesamaksātie darbaspēka nodokļi), sasniedz ap 15 tūkstošus eiro gadā, teju piecas reizes vairāk.
