Zāļu valsts aģentūrai iesniegtie licencēto lieltirgotavu zāļu realizācijas pārskati liecina, ka 2016. gadā Latvijas tirgū nonāca 45 miljoni Zāļu reģistrā reģistrēto zāļu iepakojumu.1 Vidēji tie ir nepilni 23 iepakojumi uz vienu iedzīvotāju, tomēr arī šie dati jāvērtē piesardzīgi, jo iepakojumi mēdz būt dažāda lieluma – 10 tabletes, 30 tabletes vai pat 100 tabletes. Kā atsevišķs iepakojums tiek skaitīta arī, piemēram, viena vakcīnas deva.
Taču, ja apgrozībā esošo zāļu iepakojumu daudzums pieaug pamazām, tēriņi par zālēm ik gadu uzrāda tendenci pieaugt daudz straujāk. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2016. gadā zāļu realizācijas apjoms naudas izteiksmē palielinājās par 11 procentiem jeb nepilniem 38 miljoniem eiro. Kā vienu no iemesliem Zāļu valsts aģentūra min jaunu un dārgu zāļu patēriņa pieaugumu cenu grupā no 100-1000 eiro un augstāk. Piemēram, 2016. gadā Kompensējamo zāļu C sarakstā tika iekļautas jaunas, efektīvas antivirālās zāles hroniska C hepatīta ārstēšanai – Viekirax. Viens šo zāļu iepakojums (56 tabletes) maksā 16 tūkstošus eiro un tā patēriņa apjoms naudas izteiksmē gada laikā sasniedza 10 miljonus eiro, kam seko medikaments C hepatīta ārstēšanai – Olysio (8.37 miljoni eiro), Herceptin krūts vēža ārstēšanai (4.69 miljoni), Rigvir šķīdums injekcijām melanomas ārstēšanai (4.18 miljoni) un Humira psoriāzes ārstēšanai (3.74 miljoni).
Vienlaikus "kopējā patēriņa pieaugumā nozīme ir arī bezrecepšu zāļu tirgum, kur liela ietekme ir agresīvajam farmācijas jomas mārketingam," secina Zāļu valsts aģentūras pārstāve Egita Diure. Pārdotāko bezrecepšu zāļu tops pēc oriģinālā nosaukuma liecina, ka reklāmas ietekme uz patērētāju zāļu lietošanas paradumiem ir vērā ņemama. Tā augšgalā ir plaši reklamēti medikamenti – Ibumetin (3.4 miljoni), Detralex (1.47 miljoni), Magne B6 Premium (1.14 miljoni), Voltaren Emulgel (0.81 miljons), Mezym (0.76 miljoni) u.c.
Tikmēr, vērtējot zāļu pieprasījumu (DID – patērētās zāļu definētās dienas devas uz 1000 Latvijas iedzīvotājiem dienā), 2016. gadā visvairāk tika patērēts Holekalciferols (D vitamīns un analogi), ko ik dienu Latvijā lieto katrs desmitais iedzīvotājs (DID – 112.62). Tam seko Acetilsalicilskābe (DID – 65.64), Atovarstatīns (DID – 42.11), Omeprazols (DID – 26.73) un Ramiprils (DID – 24.23). Raugoties uz zāļu patēriņu piecu gadu griezumā, ir vērojamas būtiskas izmaiņas vitamīnu (+ 77%), jo īpaši D vitamīna un tā analogu preparātu patēriņā (+120%). Iedzīvotāji arvien vairāk lieto antidepresantus (+41%), zāles kuņģa čūlas un atviļņa slimības ārstēšanai (+41%), Ibuprofēnu saturošus preparātus (+23%).
Komentējot izmaiņas C vitamīna (-97%) un D vitamīna patēriņā, Zāļu valsts aģentūra uzsver, ka papildus būtu jāpēta vitamīnu patēriņš "ne zāļu" produktos (piemēram, uztura bagātinātāji). Vitamīnus saturoši produkti var būt gan zāles, gan pārtikas preces. Vitamīni arī sadalās par vairākām klasifikācijas grupām, piemēram, K vitamīna preparāti būs atrodami arī anatomiski – zem terapeitiskās B02 grupas (hemostatiskie līdzekļi), nevis tikai A11 (vitamīni) grupā. "Līdz ar to, lai vērtētu vitamīnu saturošo zāļu patēriņu, ir jāvērtē jautājums plašāk. Piemēram, gan D vitamīns, gan C vitamīns tiek izmantoti arī kombinētajos preparātos. Tā kā C vitamīns ir daudzu uztura bagātinātāju sastāvā, iespējams, tāpēc ir samazinājusies C vitamīna kā zāļu lietošana," skaidro ZVA pārstāve. Taču nevar noliegt faktu, ka uztura bagātinātāju lietošana palielinās, jo tie tiek ļoti plaši reklamēti, taču šajā infografikā tie netiek aplūkoti.
Infografikas sagatavošanā izmantots Zāļu valsts aģentūras pārskats "Zāļu patēriņa statistika 2016".
1Jāņem vērā, ka daļa no lieltirgotavu piegādātajām zālēm var atrasties kādā no zāļu izplatīšanas ķēdes posmiem un nonākt pie gala patērētāja – pacienta arī pēc aplūkotā perioda beigām.
