Piešķirtie miljoni C hepatīta ārstēšanai iztērēti. Kādi ir rezultāti un secinājumi?

Medikamenti C hepatīta ārstēšanai ir ļoti dārgi, un to izmaksas mērāmas pat piecciparu skaitļos. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pēdējos 15 gadus Latvijā šīs slimības ārstēšanai valsts tikai daļēji – 75% apmērā – kompensēja t.s. pegilētā interferona + ribavirīna terapiju (Peg IFN +RBV), kas ir lētāka, bet salīdzinoši neefektīva un ilga – zāles jālieto no pusgada līdz gadam, turklāt tās izraisa smagas blaknes. Neskatoties uz to, ka pacientu līdzmaksājums varēja sasniegt pat 300 eiro mēnesī, terapija palīdzēja tikai aptuveni pusei pacientu.

Efektīvāka terapija un pacientu prioritizācija

Kopš 2016. gada Latvijā ir ieviestas būtiskas izmaiņas C hepatīta ārstēšanas kārtībā. Divkāršojot finansējumu līdz 6,6 miljoniem eiro, valsts rada iespēju nepieciešamās zāles apmaksāt 100% apmērā, turklāt kompensējamo medikamentu klāsts tika papildināts ar diviem tiešas darbības antivirāliem medikamentiem. Viens no tiem  lietojams kopā ar interferonu un ribavirīnu (t.s. kombinētā interferona terapija) un nodrošina ievērojami augstāku ārstēšanas efektivitāti (līdz pat 80%). Otrs paredzēts t.s. jaunās paaudzes terapijai bez interferona (VIEK+EXV+/- RBV), kas ir salīdzinoši īsa un efektīva (līdz 100% pat pacientiem ar fibrozes stadiju F3 un F4).

"6,6 miljoni eiro gadā ir daudz par maz, lai efektīvu ārstēšanu nodrošinātu visiem, kam tā nepieciešama. "

Diemžēl gada sākumā izrādījās, ka daudziem C hepatīta pacientiem terapija joprojām nav pieejama. Jaunās paaudzes medikamentu cena ir trīs līdz četras reizes augstāka par interferona terapijas izmaksām un var sasniegt pat 30 līdz 40 tūkstošus eiro, līdz ar to 6,6 miljoni eiro gadā ir daudz par maz, lai efektīvu ārstēšanu nodrošinātu visiem, kam tā nepieciešama. Tāpēc līdztekus ieviestā pacientu prioritizēšanas kārtība paredz, ka medikamenti šobrīd ar ārstu konsīlija lēmumu pieejami galvenokārt tiem slimniekiem, kuriem aknu bojājumi strauji progresē aknu cirozē (F3 un F4 stadijā). Pārējiem pacientiem tiek nodrošināta dinamiskā novērošana. Turklāt C hepatīta 2. un 3. genotipa pacientiem (36% no visiem saslimšanas gadījumiem) valsts joprojām nodrošina tikai vienu ārstēšanās iespēju - līdzšinējo pegilēto interferonu un ribavirīnu. (Sīkāks izklāsts pieejams LV portāla skaidrojumā "Kam ir nodrošināta jaunā C hepatīta terapija?")

Taču tā būtu tikai puse bēdas – pacientu pieplūdums šogad izrādījies tik liels, ka valsts piešķirtais budžets C hepatīta ārstēšanai jau ir gandrīz izsmelts (skat. infografiku).

Neplānots pacientu pieplūdums

"Kopš tika uzsākta zāļu kompensācija 100% apmērā, mediķu redzeslokā parādījās ļoti daudz pacientu, kuri iepriekš nespēja veikt pacienta līdzmaksājumu, gadiem ilgi nepiedalījās arī dinamiskajā novērošanā un par ārstēšanos nemaz nedomāja, zinot, ka nevar to atļauties," atzīst Latvijas Infektoloģijas centra virsārste Velga Ķūse. Skaitļi runā paši par sevi – pacientu pieplūdums ir tik liels, ka pirmajā pusgadā kompensējamās zāles saņēma precīzi tikpat daudz C hepatīta slimnieku, cik pērn visa gada garumā – 738 (tai skaitā pacienti, kuriem ārstēšana uzsākta pagājušajā gadā).  

Jaunatklāti hroniska C hepatīta gadījumi1

"2016. gada pirmajos sešos mēnešos C hepatīta ārstēšana uzsākta 523 pacientiem, no tiem 205 saņem jaunākas paaudzes preparātus," stāsta Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.

Pacientu skaits turpina pieaugt. Dr. Ķūse atzīmē, ka līdz 18. jūlijam ārstu konsīlijs bija izanalizējis 592 saslimšanas gadījumus un specifiskā hroniska C hepatīta terapija bija nozīmēta 551 pacientam. No tiem.

• 223 pacientiem ar HCV 1. genotipu nozīmēta Peg IFN+RBV+Simeprevira terapija (diemžēl 6 pacientiem tā izrādījās neefektīva);
• 194 pacientiem ar HCV 1. genotipu nozīmēta VIEK+EXV+/-RBV terapija (3 pacientiem ārstēšana pārtraukta aknu cirozes dekompensācijas (mazspējas) dēļ);
• 134 pacientiem ar HCV 2. un 3. genotipu nozīmēta PegIFN+RBV terapija (3 pacientiem terapija pārtraukta dzīvībai bīstamu blakņu dēļ).

Zināmi pirmie ārstēšanas rezultāti

Tā kā ārstēšana ar jaunās paaudzes medikamentiem ilgst īsāku laiku - trīs mēnešus, šobrīd jau ir iespējams runāt par pirmajiem ārstēšanas rezultātiem. Pēc Dr. Ķūses rīcībā esošiem datiem, līdz 18. jūlijam terapiju ar jaunās paaudzes medikamentiem (VIEK+EXV+/-RBV) ir pabeiguši 111 pacienti. Veicot klīnisko novērošanu, jau zināms, ka 98 pacientiem, pabeidzot terapiju, vīruss organismā nav nosakāms, savukārt 13 pacientiem, terapiju beidzot, vīruss (HVC-RNS) ir zem 12 IU/ml, kas ļauj prognozēt, ka pēc trim mēnešiem rezultāts kļūs negatīvs un pacienti varēs tikt uzskatīti par izārstētiem.

"Pacientu pieplūdums šogad izrādījies tik liels, ka valsts piešķirtais budžets C hepatīta ārstēšanai ir gandrīz izsmelts. "

28. jūlijā bija zināmi arī pirmie pieci pacienti, kuri veiksmīgi pavadījuši trīs mēnešu ilgo novērošanas periodu pēc terapijas pabeigšanas un vīruss viņu organismā nav atgriezies.

"Kopumā terapija ir efektīva un pacienti to panes ļoti labi. Ja turpināsim pielietot šos medikamentus, izārstēsim arvien vairāk cilvēku un varbūt pēc gadiem desmit C hepatīts Latvijā vairs nebūs problēma," cerības pauž Dr. Ķūse.

Iztērēts slimības ārstēšanai piešķirtais budžets

Taču jautājums – vai turpināsim ārstēt? – arvien ir aktuāls. Neskatoties uz centieniem pēc iespējas racionālāk izlietot piešķirtos valsts budžeta līdzekļus, līdz jūnija beigām iztērēti 5,7 miljoni jeb 85% no 2016. gadam paredzētajiem līdzekļiem C hepatīta ārstēšanai. Pēc aptuvenām aplēsēm, lai turpinātu nodrošināt jauno C hepatīta ārstēšanas kārtību, līdz gada beigām būtu nepieciešama vēl vismaz tikpat liela summa.

Dr. Ķūse neslēpj, ka šobrīd ir zināmi pacienti ar aknu bojājumiem F3 un F4 stadijā, kuriem konsīlijā ir nolemts par terapijas uzsākšanu ar jaunajiem medikamentiem, taču tos šobrīd vairs nav iespējams saņemt.

Nacionālā veselības dienesta Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktore Signe Bokta gan apliecina, ka terapija ar interferonu un simeprevīru tiks turpināta un arī tie pacienti, kam uzsākta no interferona brīvā terapija, to turpinās saņemt tik ilgi, cik nepieciešams.

Secinājumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem

Neraugoties uz finansiālām grūtībām, nozares speciālisti uzteic šogad uzsākto C hepatīta pacientu reģistra izveidi. Precīzi dati par pacientu skaitu, ārstēšanu un tās rezultātiem turpmāk ļaus daudz labāk pamatot un plānot slimības apkarošanai nepieciešamo budžetu.

Taču skaidrs ir viens - ilgi nerisinātas un ielaistas problēmas vienmēr maksā dārgāk. C hepatīta izplatība nav izņēmums. Ārstēšanas rezultāti ar jauniem medikamentiem apliecina, ka ir iespējams vīrusa izplatību izskaust, taču, lai sasniegtu mērķi – izārstēt katru, kuru skārusi šī slimība, nepieciešami ļoti lieli līdzekļi, kādi mūsu valstij uzreiz nav pieejami.   2011. gadā veikts pētījums par slimības izplatību populācijā2 liecina, ka ar C hepatīta vīrusu inficēti aptuveni 2% jeb katrs 53. iedzīvotājs. Tas nozīmē, ka Latvijā pavisam varētu būt ap 40 tūkstošiem hroniska C hepatīta slimnieku, no tiem aptuveni puse par slimības klātesamību savā ķermenī nenojauš un, iespējams, neapzināti turpina to izplatīt tālāk.

Tāpēc ar papildu finansējumu dārgo medikamentu nodrošināšanai vien nepietiek. "Nepieciešama stratēģija, kā apzināt inficētos cilvēkus, uzsākt ārstēšanu un veikt uzraudzību, novērst slimības izplatības riska faktorus un mērķtiecīgi izglītot cilvēkus par C hepatītu," secina Slimību profilakses kontroles centra Infekcijas slimību riska un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

1 Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

2 Tolmane I., Rozentale B., Keiss J., Arsa F., Brigis G., Zvaigzne A. The Prevalence of Viral Hepatitis C in Latvia: A Population – Based Study. Medicina (Kaunas) 2011; 47 (10), pp. 532-535.