NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
24. septembrī, 2014
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Veselības aprūpe
2
9
2
9

Tava garīgā veselība - neatņemama veselības un sociālās labklājības daļa

Vai dzīves laikā attīstīsies kāda no psihiskām saslimšanām, nozīme ir iedzimtībai un paradumiem, videi, kādā dzīvojam – ekonomiskai stabilitātei, sociālā atbalsta tīklam, kvalitatīvai veselības aprūpei, drošības situācijai u.c. Ne mazāk svarīga ir līdzcilvēku izpratne un atbalsts.

LV portāla infografika;
Avots: Williams C. The Social Context of Mental Health and Illness. University of Toronto. Massive online open course. 2014.

Eiropas Savienībā vidēji viens no trim cilvēkiem savā dzīves laikā cieš no psihiskas vai neiroloģiskas saslimšanas. Nav pamata domāt, ka Latvijā iedzīvotāji būtu laimīgāki, taču sabiedrībā valdošie aizspriedumi un neziņa daudziem liedz meklēt palīdzību un atgūt dzīvesprieku, darba sparu un mieru, kas ir neatņemama veselības un sociālās labklājības daļa. Diemžēl tā vietā Latvija ir starp līderēm pašnāvību skaita ziņā. Lai pievērstu uzmanību iedzīvotāju garīgajai veselībai un mazinātu sabiedrībā valdošos aizspriedumus par psihiskām saslimšanām, Veselības ministrija sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru septembrī uzsāka informatīvu kampaņu „Nenovērsies!”.

"Vesels un darbspējīgs cilvēks ir ilgtspējīgas Latvijas attīstības pamatā" – uzsvērts Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2014.-2020.gadam. Taču nereti tiek aizmirsts, ka veselība ietver ne tikai fizisko veselību, bet arī garīgo. "Ja kāda no šīm sadaļām nav pilnīgi vesela, nevar teikt, ka cilvēks ir pilnībā vesels," norāda Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Renārs Putniņš, atklājot kampaņu "Nenovērsies!".

Kampaņas mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem atpazīt psihisku traucējumu pazīmes un mazināt aizspriedumus gan attiecībā uz vēršanos pēc palīdzības psihisku traucējumu gadījumā, gan attieksmē pret personām, kas ar šiem traucējumiem slimo, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Viegli pieejama informācija par psihisku traucējumu izpausmēm un palīdzības iespējām

Galvenie kampaņas vēstījumi un mērķi ir trīs, stāsta SPKC sabiedrības veselības analītiķis Toms Pulmanis.

1. Esi vērīgs, izzini un atpazīsti psihisku traucējumu pazīmes!

Lai uzlaboto līdzcilvēku zināšanas par psihiskiem traucējumiem un palīdzētu atpazīt to pazīmes, kā arī mazinātu sabiedrībā valdošos stereotipus, kampaņas "Nenovērsies!" ietvaros ir izveidota mājaslapa www.nenoversies.lv, kurā atrodama daudzveidīga viegli uztverama un saprotama informācija par dažādu psihisko traucējumu veidiem (depresija, šizofrēnija, demence, veģetatīva disfunkcija, miega traucējumi, ēšanas traucējumi u.c.) to simptomiem un ārstēšanu.

Mājaslapā iespējams lejuplādēt e-grāmatu "Psihiskās saslimšanas, to pazīmes, diagnostika un ārstēšanas metodes", kā arī  aizpildīt tiešsaistes pašnovērtējuma testu "Pārbaudi sevi!", kas var palīdzēt noskaidrot, vai nepiemīt kādas depresijas pazīmes un ikdienas stress neliecina par nevēlamu trauksmi.

2. Nebaidies vērsties pēc palīdzības!

Psihisku traucējumu tāpat kā jebkuras saslimšanas gadījumā nav jākautrējas vērsties pēc palīdzības. Kampaņas "Nenovērsies!" mājaslapā ir apkopota informācija par organizācijām un ārstiem speciālistiem, pie kuriem pēc šādas palīdzības iespējams griezties.  Ja izkratīt sirdi un aprunāties ir vēlme nekavējoties, var piezvanīt uz kādu no uzticības diennakts tālruņiem. Kā norāda biedrības "Skalbes" vadītāja Gita Lodziņa, uz krīzes tālruni var zvanīt, paliekot anonīms, nebaidoties uzticēt visu, kas svarīgs, un tikt uzmanīgi, bez nosodījuma uzklausīts.

3. Nenovērsies no cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem!

Lai kā to negribētos atzīt, psihiski traucējumi mēdz piemeklēt ne tikai tos, kurus nepazīstam un nesatiekam, tos, "kuri ir slimi", bet arī mums tuvus cilvēkus – ģimenes locekļus, kolēģus, draugus. Diemžēl bieži vien līdzcilvēki psihisko traucējumu pazīmes neprot atpazīt vai, gluži otrādi, apzināti ignorē vai pat novēršas.

No psihiskiem traucējumiem nav pasargāts neviens

Iespējams, vārdu salikums "psihiski traucējumi" lielai daļai asociējas ar problēmām, kuras ārstē "trako namā" un uz normālu sabiedrību neattiecas. Diemžēl šāds priekšstats ir greizs. Ar uzmācīgu nervozitāti, trauksmi vai depresiju tiešā vai netiešā veidā ir saskāries teju ikviens. Nemiers, panika, miega vai ēšanas traucējumi var pārvērst dzīvi murgā ne tikai pašam, bet arī apkārtējiem - ģimenes locekļiem, draugiem vai kolēģiem darbā.

Vidēji izteikta trauksme noteiktās situācijās, piemēram, sarunājoties ar cilvēkiem, var sākt ierobežot ikdienas aktivitātes. Savukārt nekontrolēta, ilgstoša trauksme var veicināt citu psihisku traucējumu, piemēram, depresijas veidošanos. "Šie traucējumi cilvēkiem rada ciešanas, nogurumu bez īpaša iemesla, ir grūti tikt galā ar ikdienas pienākumiem, darbu, mācībām un attiecībām. Psihiski traucējumi var paaugstināt saslimšanas ar citām slimībām risku. Piemēram, ilgstošs stress var veicināt infekciju rašanos vai saslimšanu ar kardiovaskulārām slimībām," stāsta psihiatre Dr. Inga Zārde.

"Vidēji izteikta trauksme noteiktās situācijās, piemēram, komunicējot ar cilvēkiem, var sākt ierobežot ikdienas aktivitātes."

Psihiskā veselība nav nekas statisks un nemainīgs. Psihiski traucējumi var piemeklēt ikvienu, un no tiem pasargāts nevar būt neviens, viņa uzsver. Vidēji viens no trim cilvēkiem dzīves laikā cieš no psihiskas vai neiroloģiskas saslimšanas, un daļai saslimušo psihiski traucējumi izpaužas smagā formā, piemēram, kā smaga depresija, šizofrēnija, demence.

Taču būtiski atzīmēt, ka  lielākajai daļai psihisko traucējumu ir pieejama efektīva ārstēšana, kas ļauj atlabt no saslimšanas vai smagu traucējumu gadījumā – sadzīvot ar to, uzsver Dr.Zārde.

Aizspriedumi nemudina meklēt palīdzību

Diemžēl sabiedrībā joprojām valda aizspriedumi pret tādiem psihiskiem traucējumiem kā depresija, panika, trauksme, fobijas, miega traucējumi, ēšanas traucējumi u.c. Tos mēdz uzskatīt par cilvēka slinkuma pazīmi, ar kuru vienkārši ir jātiek galā. Neslēpsim, ka vairums uzskata - par šādām problēmām var atļauties domāt un aizbildināties vien tie, kam ikdienā nav smagi jāstrādā un jādomā, kā pabarot ģimeni.

Sabiedrībā valdošos aizspriedumus apliecina kampaņas "Nenovērsies!" ietvaros veiktā aptauja "Attieksme pret līdzcilvēkiem ar psihiskām saslimšanām" – 15% aptaujas dalībnieku uzskata, ka psihisko saslimšanu rašanās iemesls ir cilvēka vājais raksturs. SPKC analītiķis T.Pulmanis vērš uzmanību, ka daļa pacientu norāda - viņu ģimenes locekļi joprojām netic, ka vainojama garīga slimība, un saka, ka persona ir vienkārši slinka vai simulē.

Prezentējot pētījuma rezultātus, SPKC analītiķis secina: "Aizspriedumi, kauns, bailes un nepārliecinātība par pareizo reakciju raksturo Latvijas sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām. Vēlme novērsties, ignorēt, slēpt savu ģimenes locekļu psihiskās veselības problēmas no apkārtējiem – tie ir tikai daži veidi, kā izpaužas sabiedrības reakcija. Turklāt Latvijā valda visai pašpārliecināta attieksme – cilvēki uzskata, ka zinātu, kur meklēt palīdzību, taču speciālistu novērojumi liecina par ko pilnīgi citu – brīdī, kad jāvēršas pēc palīdzības, sabiedrībā valdošie aizspriedumi ņem virsroku un cilvēks pēc palīdzības nevēršas."

Depresijas izplatība, pēc T.Pulmaņa teiktā, Latvijas 16-64 gadus vecu iedzīvotāju populācijā ir 6,7%, taču saskaņā ar SPKC rīcībā esošiem datiem zināms, ka pēc profesionālas palīdzības, lai diagnosticētu vai ārstētu depresiju, vērsušies vien 2,7% iedzīvotāju.

Eiropas Savienībā vidēji katram trešajam iedzīvotājam konstatējama kāda psihiska vai neiroloģiska saslimšana, un, lai gan saskaņā ar SPKC datiem par 2012.gadu Latvijā valsts sistēmā ar psihiskiem traucējumiem ārstēti 6,3% iedzīvotāju, pamata domāt, ka situācijā pie mums ir labāka un dzīve laimīgāka kā citviet Eiropā nav. Jāsecina, ka visticamāk lielākā daļa cilvēku pēc palīdzības nevēršas.

Latvija – līdere pašnāvību skaita ziņā

Runājot par garīgo veselību, nedrīkst izvairīties runāt par pašnāvību risku. Diemžēl Latvija atrodas to valstu vidū, kur ir visaugstāko pašnāvību rādītāji, norāda T.Pulmanis. "Eiropas Savienībā Latvija atrodas trešajā vietā pēc mirstības no pašnāvībām uz simt tūkstošiem iedzīvotāju. Bēdīgāka situācija vēl ir tikai kaimiņvalstī Lietuvā un Ungārijā. Ir pētījumi, kas liecina, ka Latvija ieņem 10.vietu pasaulē pēc mirstības no pašnāvībām," SPKC pārstāvis stāsta.

"Lielākajai daļai psihisko traucējumu ir pieejama izmaksu efektīva ārstēšana, kas ļauj atlabt no saslimšanas vai smagu traucējumu gadījumā – sadzīvot ar to."

Pērn Latvijā no dzīves pašrocīgi aiziet izvēlējās 382 cilvēki, 2012.gadā - 444, bet 2011.gadā – 440. Lai gan statistikai ir tendence pamazām uzlaboties, uz krīzes tālruni no gada uz gadu zvana arvien vairāk cilvēku, kas runā par pašnāvību, stāsta biedrības "Skalbes" vadītāja G.Lodziņa. No 8000 zvanu, ko 2013.gadā saņēma biedrības uzturētais krīzes tālrunis, 492 gadījumos zvanītājam bija pašnāvības domas un 164 gadījumos zvanītājam bija konkrēts pašnāvības plāns. 183 gadījumos zvanītājs atzina, ka jau iepriekš ir veicis pašnāvības mēģinājumu. 

G.Lodziņa aicina nebaidīties runāt ar cilvēku par pašnāvības domām. "Cilvēki domā, ka par pašnāvību ar otru runāt nedrīkst, jo tā var tikai pamudināt radikālo soli tomēr spert. Taču pasaules prakse liecina, ka saruna par pašnāvības domām var mazināt pašnāvības risku par 30 procentiem."

Ikviena zaudēta dzīve ir traģēdija, no kuras, iespējams, varēja izvairīties, ja līdzcilvēki prastu savlaicīgi atpazīt pazīmes, kas liecina par pašnāvnieciskām domām. "Starptautisku pētījumu dati apliecina, ka 90% pašnāvībās mirušajiem cilvēkiem ir konstatēti kādi psihiski traucējumi," atgādina T.Pulmanis.

Līdzcilvēku un sabiedrības atbalstam neizmērojama nozīme

Dr.Zārde neslēpj, ka ļoti bieži nākas atbildēt uz jautājumu, kādēļ daži saslimst, bet citi ne?

"Ir kritēriji, kas cilvēku pasargā no psihiskām saslimšanām, un ir lietas, kas šo risku palielina. Jo vairāk cilvēka dzīvē ir faktori, kas psihisko veselību spēcina – pat ja psihiskie traucējumi attīstīsies, tie visdrīzāk nebūs smagi un neizraisīs invaliditāti," viņa skaidro.

Lai mazinātu psihisku saslimšanu riskus, liela nozīme ir videi, kādā dzīvojam – ekonomiska stabilitāte, sociālā atbalsta tīkls, kvalitatīva veselības aprūpe. Taču nedrīkst aizmirst arī ārkārtīgi lielo nozīmi, kāda piemīt sabiedrības attieksmei un izglītotībai par psihiskām saslimšanām. Bez labvēlīgas sociālās vides un sabiedrības, līdzcilvēku atbalsta ar šādām dzīves grūtībām tikt galā ir daudz smagāk, pat neiespējami. 

"Valstis arvien vairāk apzinās, cik nozīmīga ir laba psihiskā veselība un cik lielu ieguvumu gan sabiedrība kopumā, gan indivīda līmenī var nest psihiskās veselības nozares attīstīšana un psihiskās veselības veicināšana," norāda Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs R.Putniņš. Taču vienlaikus ir skaidrs, ka "labu psihisko veselību nav iespējams sasniegt, ja sabiedrībā valda stigma pret psihisko saslimšanu – mīti, aizspriedumi un bailes no vēršanās pēc palīdzības, un sabiedrības nosodījuma ir faktori, kuri neļauj cilvēkam "pārkāpt barjeru", lai saņemtu palīdzību, vēl pirms slimība ir atstājusi vērā ņemamas sekas cilvēka spējā sociāli funkcionēt", uzsver Veselības ministrijas pārstāvis.

Tāpēc ir būtiski mainīt attieksmi un ieraudzīt saikni, kas pastāv starp garīgu veselību un veiksmi personiskajā un profesionālajā dzīvē, savukārt visas sabiedrības interesēs ir, lai ikviens tās loceklis ir ne tikai fiziski, bet arī garīgi vesels, neatkarīgs, tāds, kas spēj iekļauties, veidot attiecības, strādāt un dot ieguldījumu, justies noderīgs un vērtīgs. Tas ir labklājības pamats un dzinējspēks.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU