Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai vairāk nodrošinātos pret zādzībām, ļoti ieteicams reģistrēt divriteni Ceļu satiksmes drošības direkcijā, un to var izdarīt elektroniski. Ja braucamais ir dārgs, to vēlams apdrošināt.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Aina nav patīkama, bet pietiek izlasīt ikrīta satiksmes hroniku vai pakavēties ar skatienu vietā, kur stāv ātrās medicīniskās palīdzības auto un blakus vientuļš divritenis, lai aptvertu – tā var gadīties, un īstenībā nav pat iespējams paredzēt, kad tā stunda var sist. Jo daži centimetri, kas divriteni tur pie zemes, patiesībā ir tik niecīgi...
OCTA kā vairogs arī gājējiem un riteņbraucējiem
Ārstēšanās maksā naudu. Gan par paša traumām, gan tām, ko esi nodarījis citam. Ja sabojāts divritenis, arī tā ir gana liela skāde. Bet – kas gan par mazaizsargāto satiksmes dalībnieku gādās, ja ne viņš pats?
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics atgādina: transportlīdzekļu vadītāju obligātā civiltiesiskā apdrošināšana (OCTA) zināmā mērā apdrošina arī gājējus un riteņbraucējus. "Ja viņi ir cietuši ceļu satiksmes negadījumā, kurā vainojams transportlīdzekļa vadītājs, šiem cilvēkiem tiek maksāta OCTA atlīdzība. Tas ir jāatceras un jāizmanto. Ja transportlīdzekļa vadītājs nav bijis apdrošināts vai no notikuma vietas aizbēdzis, cietušie saņem atlīdzību no OCTA Garantijas fonda."
Apdrošināšanas atlīdzību var saņemt gan par ārstēšanos, gan par bojāto velosipēdu, un nepieciešamības gadījumā iespējama arī pabalstu un pensiju izmaksa. J.Stengrevics gan piebilst, ka no Garantijas fonda apdrošināšanas atlīdzību cietušie gan pilnīgi noteikti saņem par veselībai nodarīto kaitējumu, bet par negadījumā sabojātu divriteni ne vienmēr, jo "mēs vairāk rūpējamies par cilvēku". Par mantai, šajā gadījumā -divritenim, nodarītajiem bojājumiem netiks atlīdzināti zaudējumi, ja vainīgais transportlīdzeklis no notikuma vietas aizbēdzis un nebūs iespējams to identificēt.
Ja vainīgajam transportlīdzekļa vadītājam ir OCTA polise, tad cietušajam ar prasību jāvēršas pie konkrētā apdrošinātāja. Ja polises nav vai vainīgais šoferis notikuma vietu atstājis, jāvēršas tieši birojā. LTAB valdes priekšsēdētājs skaidro: "Birojam nav filiāļu visos Latvijas reģionos, tāpēc izmantojam OCTA licencēto apdrošinātāju pakalpojumus, kuri mūsu vārdā kārto šīs prasības. To dara ne visas kompānijas, bet lielākā daļa gan. Par biroja sadarbības partneriem var uzzināt gan LTAB mājaslapā, gan piezvanot uz biroju. Arī jebkurš apdrošinātājs darīs zināmu - uzņemsies šo lietu vai ne, bet noteikti informēs, kur vērsties."
Kad var nākties maksāt patiešām dārgi
Kā liecina Latvijas Riteņbraucēju apvienības šogad veiktais pētījums, pērn velosipēdistu skaits galvaspilsētā pieaudzis par 26%, un arī ārpus galvaspilsētas pedāļu minēju kļūst arvien vairāk. Bet Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) informācija rāda, ka to negadījumu skaits, kuros iesaistīti riteņbraucēji, diemžēl pieaug straujāk nekā šo ceļu satiksmes dalībnieku pulks. Pirmajā pusgadā ceļu satiksmes negadījumos bija cietuši jau 200 velobraucēju, tai skaitā pieci gājuši bojā. Aizvadītajā pusotrā mēnesī šie nepatīkamie rādītāji ir uzbrieduši.
"Skaudrā statistika apliecina, ka velobraucējiem kā mazaizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem ir augsts risks iekļūt ceļu satiksmes negadījumā un gūt traumas, turklāt šis risks pieaug," secinājusi apdrošināšanas sabiedrība "BTA Insurance Company" SE (BTA).
"Transportlīdzekļu vadītāju obligātā civiltiesiskā apdrošināšana (OCTA) zināmā mērā apdrošina arī gājējus un riteņbraucējus."
Apdrošinātājs arī uzsver: "Satraukumu rada fakts, ka šogad divreiz palielinājies ievainoto skaits tādos ceļu satiksmes negadījumos, kuros iesaistīti velosipēdisti un gājēji. Gājēji nereti neievēro speciāli apzīmētās velobraucēju joslas un turpina tās izmantot kā ietves, kas nereti kļūst par iemeslu sadursmei ar velobraucēju. Arī velobraucēji dažkārt nepamana gājējus uz ietves vai nespēj izsekot viņu straujajiem manevriem, un rezultātā notiek nepatīkamas sadursmes. Šādā situācijā, notiekot negadījumam, cietusī persona – gājējs – var vērsties pie vainīgās personas – velobraucēja, lai pieprasītu atlīdzināt radītos zaudējumus, tostarp ārstniecības izdevumus, ja gūta trauma un bijusi nepieciešama medicīniskā palīdzība, kā arī zaudējumus par bojāto mantu, piemēram, sadursmes brīdī sasistu mobilo tālruni."
Ja riteņbraucējs uz ietves traumē gājēju, kuram pēc tam nopietni jāārstējas, vainīgajam var nākties maksāt diezgan lielas summas. J.Stengrevics skaidro, ka riteņbraucēju civiltiesiskā apdrošināšana, no šāda aspekta raugoties, protams, ir svarīga, taču šobrīd vēl ne tik ļoti, lai valstī to ieviestu kā obligātu pasākumu. "Protams, var gadīties, ka velosipēdists ietriecas automašīnā un ir vainīgs, tomēr bojājumi vairumā gadījumu būs nenozīmīgi. Nopietnākas sekas var rasties, ja riteņbraucēja rīcības dēļ tiek izraisīta divu transportlīdzekļu sadursme, un tad gan vainīgajam var nākties maksāt ļoti dārgi. Tā notiek reti, bet, ņemot vērā riteņbraucēju skaita pieaugumu, patiešām ir vērts padomāt par civiltiesisko apdrošināšanu brīvprātīgā kārtā."
Pieprasījums rada piedāvājumu
"Obligātajai civiltiesiskajai apdrošināšanai likums visiem ir viens, bet ir brīvprātīgie veidi, kurus apdrošinātāji piedāvā atkarībā no pieprasījuma. Līdzko ir pieprasījums, tā rodas arī piedāvājums. Tādēļ riteņbraucējiem varu ieteikt sīkāk izpētīt apdrošināšanas kompāniju piedāvājumu, un tur noteikti kaut kas noderīgs būs atrodams," stāsta LTAB vadītājs, kā piemēru minot jūlijā skaļāk reklamēto jauno komplekso apdrošināšanas pakalpojumu velobraucējiem "BTA Velopolise". "Arī citas kompānijas piedāvā apdrošināšanas segumus riteņbraucējiem. Šis pakalpojums varētu būt iekļauts kādā kopējā polisē. Interesentiem varu ieteikt rūpīgi izpētīt apdrošināšanas sabiedrību mājaslapas, lai atrastu sev vēlamo piedāvājumu."
"Nopietnākas sekas var rasties, ja riteņbraucēja dēļ tiek izraisīta divu transportlīdzekļu sadursme."
"BTA Velopolise" iever trīs velobraucējiem būtiskākos apdrošināšanas aizsardzības veidus – velobraucēja nelaimes gadījumu apdrošināšanu, velosipēda kā īpašuma apdrošināšanu un velobraucēja vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Šis jaunais piedāvājums radīts, pamatojoties uz iespējamo pieprasījumu saistībā ar iepriekš minētajiem riteņbraucēju riska faktoriem.
Apdrošināšanas sabiedrības "BTA Insurance Company" SE (BTA) valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus informējis, ka šajā velosezonā uzņēmums saņēmis jau pussimt apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu par dažādiem negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji. Tie ir par gadījumiem, kad velobraucēji, krītot no velosipēda, guvuši dažādas traumas vai riteņbraucēja neuzmanīgas rīcības dēļ traumas guvuši gājēji. Apdrošināšanas iesniegumi saņemti arī par ceļu satiksmes negadījumiem, kuros notikusi automašīnas un velosipēdista sadursme.
Kā cīnīties pret garnadžiem?
Jau gadiem ilgi aktuāla problēma ir arī lielais velosipēdu zādzību skaits. Īpaši nadzīgi zagļi ir pirms velosezonas sākuma, kad briest lielais pieprasījums pēc šiem braucamajiem. Kā liecina Valsts policijas informācija, šā gada pirmajos trīs mēnešos bija nozagti 167 divriteņi (par 33% vairāk nekā tādā pašā laikposmā pērn). BTA norāda, ka nereti velosipēda īpašnieki par savu īpašumu nav pienācīgi parūpējušies, tomēr mēdz būt arī tā, kad garnadži nozog divriteņus no dzīvokļiem, balkoniem, šķūņiem, kā arī novietnēm, kur velosipēds bijis pieslēgts ar drošības slēdzeni.
Lai vairāk nodrošinātos pret zādzībām, ļoti ieteicams reģistrēt divriteni Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), un to var izdarīt elektroniski. Ja braucamais ir dārgs, to vēlams apdrošināt.
BTA apdrošināšanas polisē iekļautā aizsardzība pret trešo personu prettiesisku rīcību būs spēkā tikai tajā gadījumā, ja velosipēds reģistrēts CSDD velosipēdu reģistrā. Apdrošināšanas sabiedrība norāda: neraugoties uz lielo velosipēdu zādzību skaitu, daudzi divriteņu īpašnieki savus braucamos joprojām nav reģistrējuši. Šā gada pirmajos sešos mēnešos CSDD reģistrēti 3886 velosipēdi - par 14% vairāk nekā pērn, tomēr kopējais reģistrēto velosipēdu skaits ir salīdzinoši mazs. CSDD kopumā reģistrēti vairāk nekā 20 tūkstoši divriteņu, bet vēl arvien daudzi īpašnieki nav padomājuši, ka garnadžu interese par reģistrēta velosipēda zādzību ir mazāka, turklāt, ja zagtā manta tiek atrasta, Valsts policijai ir vieglāk noteikt tās piederību un atdot velosipēdu likumīgajam īpašniekam.
J.Stengrevics stāsta: ir tādi brīvprātīgās apdrošināšanas piedāvājumi, kur divriteņus var apdrošināt kopā ar māju, dzīvokli, bet dažreiz notiek pat tā, ka līgumā šis nosacījums jau ierakstīts, taču cilvēks dokumentu nav līdz galam izlasījis un to pat nezina.
