Par vēsturisko pārmaiņu lēmumu - Neatkarības atjaunošanas deklarāciju - 1990.gadā nobalsoja 138 no 198 Augstākās padomes deputātiem. Tas bija pietiekami, lai lēmējvaras pieņemtajam būtu leģitīms spēks. Bet pēc pieciem gadiem šo Latvijas valsts vēsturiskajā un politiskajā attīstībā nozīmīgo dienu parlaments nolēma atzīmēt īpaši - kopš 1995.gada 4.maija Saeimas deputāti ik gadu pulcējas uz 4.maija svinīgo sēdi. Sēdē ir aicinātas piedalīties arī pārējās valsts augstākās amatpersonas: Valsts prezidents, Ministru prezidents un ministri, Augstākās padomes deputāti, kas toreiz pieņēma vēsturisko lēmumu, kā arī ārvalstu diplomāti. Svarīgāko faktu un notikumu atskatu par Neatkarības deklarācijas pieņemšanas laiku var apskatīt Saeimas sagatavotajā infografikā.
Ik gadu 4.maija Saeimas svinīgajā sēdē nemainīgi ir tikai viens darba kārtības jautājums - Saeimas priekšsēdētāja svinīgā uzruna.
Šogad savā uzrunā svinīgajā sēdē klātesošajiem Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa akcentēja laika nozīmi vēsturisko mirkļu interpretācijā: "Vēsturiskie mirkļi, vienmēr dzīvos mūsu biogrāfijās - gan katram atsevišķi, gan mums kopā kā tautai.
Šodien, kad politiķi un vēsturnieki runā par PSRS sabrukumu, bieži tiek pieminēti dažādi iemesli - padomju sistēmas vājums, ekonomiskā krīze, Rietumvalstu spiediens. Tas viss ir pareizi, taču ar to vien nepietiek, lai izprastu šī vēsturiskā pavērsiena iemeslus.
Reizēm tiek aizmirsts kaut kas ļoti būtisks: mēs kļuvām brīvi nevis sistēmas vājuma dēļ, bet gan mūsu pašu spēka dēļ, jo bijām pārliecināti, ka gribam un spējam dzīvot savā neatkarīgā valstī."
Atgādinot notikumus Ukrainā, parlamenta vadītāja atzina Latvijas valsts šodienas spēku un aicināja paust skaidru Latvijas nostāju, nenogurstoši atgādinot par eskalācijas draudiem Eiropai un pasaulei, kad tiek pārkāptas starptautiskās tiesības.
Runā tika pārskatīts 11.Saeimas veikums likumdošanas jomā un retoriskā jautājumā atgādināts: "Cik daudz esam realizējuši no pieteiktajām reformām; kāda šodien izskatās Latvijas augstākā izglītība, nodokļu politika, iedzīvotāju sociālā aprūpe?"
Saeimas deputātiem rudenī gaidāmo vēlēšanu kontekstā tika atgādināts politiķu grūtākais uzdevums - radīt cilvēkam daudzveidīgas iespējas un drošības sajūtu ir krietni sarežģītāk, nekā gluži vienkārši iedot naudu vai atlaidi kādam pakalpojumam.
Ar runas pilnu tekstu iespējams iepazīties šeit.
LV portāls piedāvā retrospektīvu ieskatu dažās no iepriekšējo gadu 4.maija Saeimas priekšsēdētāju runām:
- Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas runa Saeimas 2013. gada 4. maija svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 23. gadadienai.
- Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas runa Saeimas 2011. gada 4. maija svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 21. gadadienai.
- Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes runa 2010.gada 4.maija Saeimas svinīgajā sēdē, kas veltīta Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 90.gadadienai un Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20.gadadienai.
- Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze Saeimas 4.maija svinīgajā sēdē.
- Saeimas priekšsēdētāja uzruna Saeimas 4.maija svinīgajā sēdē, kas veltīta LR Satversmes sapulces sasaukšanas 88.gadadienai un LR Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 18.gadadienai.
- Saeimas svinīgajā sēdē, kas veltīta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 15.gadskārtai, 2005.gada 4.maijā.
Par 4.maija tradīciju ir kļuvusi arī svinīgajā sēdē klātesošo un Saeimas darbinieku ikgadējā fotografēšanās uz Saeimas nama fona.
Tāpat valsts augstākās amatpersonas, deputāti un viesi pēc svinīgās sēdes par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai dodas nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa.
Arī šogad Brīvības pieminekļa pakāji rotāja kompozīcija «Ziedu Latvija» jeb ziedu paklājs, bet jau priekšpusdienā par svētku noskaņu gādāja Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru defilē. Savukārt 11.novembra krastmalā visas dienas garumā notiek dažādas sportiskās aktivitātes, bet vakarā koncertuzvedums «24 dziesmas Latvijai», kurā piedalās populāri solisti un instrumentālā grupa. Ikviena cilvēka līdzdalība tajos ir apliecinājums, ka Neatkarības atjaunošanas gadadiena tiek svinēta ne vien amatpersonu lokā, bet valsts svētki dzīvo arī valsts iedzīvotāju apziņā un rīcībā.
