Latvijā plāno bargākus satiksmes sodus

Tātad nav līdzējusi ne kampaņa ar meitenīti, kura lūdz tēti nesaprātīgi nesteigties, ne lielā skaidrošana un atstarotāju dalīšana, lai gājējus izceltu no tumsas. Ja cilvēki neapzinās, ka auto tomēr ir paaugstinātas bīstamības līdzeklis, ka par savu un pārējo drošību ir jādomā un jāgādā, labāk nekļūs. Ja nedomājam paši, tad ir vēl viens ietekmēšanas līdzeklis – sodi. Izrādās, Latvijā tie ir teju maigākie visā Eiropas Savienībā, bet toties ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita ziņā kaut neesam vairs pirmie Eiropā, bet piektie gan.

Ja izglītošanas kampaņas nelīdz

Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes loceklis Jānis Golubevs, runājot par bargāku sodu ieviešanu, konstatē: " Sodu politika, protams, ir negatīva attiecībā pret jebkuru sabiedrības locekli, un arī plašsaziņas līdzekļos, tiklīdz parādās informācija par sodu pastiprināšanu, pret to jaušama asa reakcija. Bet kaut kā maz tiek uzsvērts par pasākumiem transportlīdzekļu vadītāju izglītošanā, par dažādām kampaņām, kas tik plaši īstenotas. Bet, tiklīdz pieminam, ka sodīsim bargāk, sabiedrība uzreiz pauž noskaņojumu – redz`, atraduši vienīgo risinājumu!"

Protams, tas nav vienīgais. Piemēram, nākamajā gadā izmaiņas skars vadītāju apmācību, lai nākamie transportlīdzekļu vadītāji spētu prasmīgāk iekļauties satiksmē, reaģēt akūtās situācijās, izvairoties no iespējamiem negadījumiem.

Tas ir ļoti vajadzīgs. Jo vadītājiem ne tikai patīk braukt ātri, bet viņu prasmes nereti nav pietiekami augstā līmenī, LV portālā nule konstatēja Valsts tiesu ekspertīžu biroja vecākais tiesu eksperts Oskars Irbītis: "Atļautais kustības ātrums ne vienmēr sakrīt ar drošu braukšanas ātrumu – atļautais kustības ātrums negarantē kustības drošību. Māka noteikt drošu kustības ātrumu jebkuros apstākļos raksturo tiešām labu un profesionālu autovadītāju. Pārējiem ir uz to jātiecas un jāmācās."

"Ja nedomājam paši, tad ir vēl viens ietekmēšanas līdzeklis – sodi."

Kaut arī Valsts tiesu ekspertīžu biroja pētījumā par ceļu satiksmes negadījumu iemesliem atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana ir tikai ceturtajā vietā, O.Irbītis atzīst - negadījumos, kur vismaz viens automobilis ir pārsniedzis atļauto kustības ātrumu, attiecīgi ir apjomīgāki bojājumi un personas gūst smagākas traumas. Tādējādi ātruma pārsniegšana tiešāk ir saistāma ar ceļu satiksmes negadījuma sekām, bet mazākā mērā ar primāro negadījuma rašanās mehānismu.

Ja izglītošanas kampaņas nelīdz, ja vadītāju prasmes ir vājākas par savas varēšanas novērtējumu, ja nīsto biedēkļu radaru tik drīz nebūs un arī alkohola glāzīte vai apreibinošo vielu deva nav šķērslis, lai sēstos pie stūres, tad jāķeras pie sodiem.

Tātad gribam to vai ne, laiks bargākiem sodiem pienāks – visticamāk, ap nākamā gada pavasari grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un citos normatīvajos aktos nonāks Saeimā, un tad jau ceļš līdz smagāka soda kvītij varbūt arī nebūs pārāk garš.

Priekšlikumi par transportlīdzekļu konfiskāciju

Patiešām, citās Eiropas Savienības valstīs sodi par pārkāpumiem ir daudz bargāki. Piemēram, Igaunijā pārkāpjot noteikto ātrumu līdz 20 km stundā (km/h), sods ir 30 eiro, no 21 līdz 40 km/h – līdz 100 eiro vai vadītāja tiesību atņemšana uz sešiem mēnešiem, bet no 41 km/h līdz 60 km/h – 200 eiro, administratīvais arests vai tiesību atņemšana līdz vienam gadam.

Zviedrijā atkarībā no pārsniegtā ātruma sods ir robežās no 160 līdz 450 eiro.

Vācijā atkarībā no pārsniegtā ātruma sods ir robežās no 10 līdz 680 eiro, turklāt pārsniedzot ātrumu vairāk nekā par 20 km/h, šoferis tiek pie soda punktiem, bet, ja ātrums vēl par 10 km lielāks – tas draud ar tiesību zaudēšanu.

"Tiklīdz ieminamies, ka sodīsim bargāk, sabiedrība uzreiz pauž noskaņojumu – redz`, atraduši vienīgo risinājumu!"

Lielbritānijā atkarībā no pārsniegtā ātruma un vadītāja stāža sods ir robežās no 100 līdz pat 2500 sterliņu mārciņām.

"Latvijā, atļauto ātrumu pārsniedzot par 20 kilometriem stundā, vadītājs var tikt sveikā ar brīdinājumu vai varam iegūt piecu latu naudas sodu, un tas faktiski nav nekas, kaut vai salīdzinot ar degvielas cenām," Ceļu satiksmes drošības padomes ārkārtas sēdē decembrī sacīja J.Golubevs. "Soda mēri patiešām nav adekvāti, un ir jādomā par to paaugstināšanu, īpašu uzmanību pievēršot tieši mazāko sodu paaugstināšanai – par noteiktā ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā, un, iespējams, pat sodu dubultojot par ātruma pārsniegšanu, sākot no 51-60 kilometriem stundā un uz augšu."

Viņš informēja, ka mūsu valstī izplatītākie pārkāpumi ir ātruma pārsniegšana tieši šajā amplitūdā – no 21 līdz 30 km/h virs atļautā ātruma.

Kāpēc sodi ir jāpalielina? Arī tāpēc, ka statistika liecina - 20% no visu bojāgājušo kopskaita ir tieši saistīti ar droša ātruma nepareizu izvēli. "Diez vai kāds apgalvos, ka 10 lati, ko vajadzētu piemērot par atļautā ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā, ir liels sods. Taču labi zināms, kādas sekas iestājas bīstamās situācijās, ja ātrums par 10 kilometriem stundā ir lielāks," uzsver J.Golubevs.

Par lielākiem sodiem jādomā arī tādēļ, ka Tieslietu ministrijas jaunajā koncepcijā par administratīvajiem sodiem paredzēta atteikšanās no administratīvā aresta un kaut kas ir jāliek tā vietā.

"Gribam to vai ne, laiks bargākiem sodiem pienāks."

Ceļu satiksmes drošības direkcija un Satiksmes ministrija piedāvā atsākt diskusiju par to, ka ir nepieciešams ieviest transportlīdzekļu konfiskāciju, un ir jāizlemj slieksnis, no kura šāds sods būtu piemērojams. Likumu grozījumu projektā pašlaik iekļauts piedāvājums ieviest soda sankciju, ka transportlīdzekļa konfiskācija būtu paredzama, ja vadītājs bijis pie stūres reibumā, kas pārsniedz 1,5 promiles. "Šī ir tā grupa, kura pilnīgi noteikti ir Latvijā vissāpīgākā, jo vairāk nekā puse transportlīdzekļu vadītāju, kuri pieķerti, braucot alkohola reibumā, atradušies vairāk nekā 1,5 promiļu alkohola reibumā. Par mazāku reibumu vadītāji ir sodāmi ar naudas sodiem, un tie ir pietiekami lieli, bet attiecībā uz šo ievērojamo alkohola reibumu un transportlīdzekļa vadīšanu narkotiku ietekmē būtu ieviešama transportlīdzekļa konfiskācija."

Kā varētu sodīt par ātruma pārsniegšanu?

Tātad, kādi sodi paredzami transportlīdzekļu vadītājiem? Projekts tabulas veidā izskatās šādi.

 Avots: CSDD

Kā jau iepriekš minēts, par transportlīdzekļa vadīšanu reibinošu vielu ietekmē naudas sodu palielināt nav paredzēts, administratīvā aresta vairs nebūs, taču transportlīdzekļa konfiskācija paredzēta, ja vadītājs būs braucis reibumā, kas pārsniedz 1,5 promiles, kā arī narkotisko vielu vai medikamentu ietekmē, vai arī šādā situācijā atteicies no medicīniskās pārbaudes.

Protams, šeit atspoguļoti tikai priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos, kas apspriešanas gaitā vēl var mainīties. Taču viens gan ir skaidrs – sodi kļūs bargāki. Varbūt var braukt tā, lai par šo jautājumu nebūtu jāuztraucas?