NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
12. decembrī, 2013
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Tava drošība

„Melnais” novembris satiksmē: secinājumi un turpmākā rīcība

Galvenā problēma saistībā ar ceļu satiksmes negadījumu izraisīšanu ir cilvēku attieksme – visatļautība, nihilisms un nesodāmības sajūta, kas pēdējā laikā izpaužas ļoti atklāti.

FOTO: SXC

Šis gads nesis daudz nelaimes ziņu par ceļa negadījumiem un tajos dzīvību zaudējušiem cilvēkiem. Novembrī uz ceļiem bojā gājuši 25 cilvēki, un arī decembris katru dienu nāk ar sliktām vēstīm: šā mēneša pirmajās trīs dienās vien ceļu satiksmes negadījumos cietuši jau astoņi gājēji, no kuriem viens gājis bojā. Un arī turpmākajās dienās, kad ziema sāka pārbaudījumus ar puteni un ledu, bija vadītāji, kuri izraisīja avārijas, veicot riskantus apdzīšanas manevrus, neizvēloties ceļa apstākļiem drošu ātrumu un turklāt nereti būdami arī alkohola reibumā... Par šo visu nāk prātā mazliet ciniska doma – ja ļaudis spēka gados neaizbrauc labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm vai necieš nelaimēs no pašiem neatkarīgu iemeslu dēļ, tad mēģina dabūt galu uz Latvijas ceļiem.

Situācija satiksmes drošībā mūsu valstī ir divējādi aplūkojama. No vienas puses, kā liecina statistika, pēdējos desmit gados bojā gājušo skaits Latvijā ir samazinājies trīskārtīgi: 2003.gadā dzīvību zaudēja 532 cilvēki, turpretī pērn – 117 (līdz šā gada novembrim – 162). Tas ir straujākais rādītāju uzlabojums Eiropas Savienībā, un ir labi, ka valstī īstenotais pasākumu kopums ir devis tādu progresu. No otras puses, atspēriena punkts šādam izrāvienam bija Latvijas kā traģiskā līdera loma Eiropā, un arī pērn mūsu valsts, rēķinot bojā gājušo skaitu uz miljonu iedzīvotāju (87), joprojām atradās augšgalā, bet nu jau aiz Lietuvas (100), Rumānijas (96), Polijas (93), Grieķijas (91). Pat Francija un Itālija ar saviem karstasinīgajiem braucējiem upuru ziņā ir gana tālu aiz mums (attiecīgi 58 un 60), nemaz nerunājot par ātrgaitas maģistrāļu caurausto Vāciju (44) vai apdomīgo Zviedriju (30) un solīdo Lielbritāniju (28).

Visatļautības sajūta, pārmērīgs ātrums

Tomēr ikvienam ir izvēles brīvība: skatīties netīkamai realitātei acīs vai uzsvaru likt uz gaišo pusi – pozitīvo uzlabošanās tendenci (patiešām datu grafiks, it īpaši kopš 2008.gada, ar savu straujo kritumu lejup izskatās optimistiski). Diemžēl gada nogale rādās pozitīvo virzību apdraudoša. Kopumā statistikas ziņā bēdīga izskatās visa šā gada otrā puse, jo kopš maija skaitliskie rādītāji salīdzinājumā ar pērno gadu ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājumu (izņemot septembri) vairs neuzrāda.

Ņemot vērā iepriekš minēto, 2.decembrī Satiksmes ministrijā notika Ceļu satiksmes drošības padomes ārkārtas sēde.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, ievadot šo pasākumu, sacīja: lai paaugstinātu satiksmes drošību un mazinātu bojā gājušo skaitu, nav vienas universālas receptes. Šo mērķi var panākt, īstenojot daudzu pasākumu kompleksu: visu satiksmes dalībnieku izglītošana (sākot ar ģimeni, kas ir pirmā, kas veido bērna attieksmi pret satiksmes drošību, un tālāk jau veicinot apmācību bērnudārzos un skolās), ceļu satiksmes negadījumu izpētē balstīti grozījumi normatīvo aktu regulējumā (tostarp pārskatot mazākos sodus, kuriem pašlaik nav vēlamā efekta, un palielinot sodu par ātruma pārsniegšanu un agresīvu rīcību, kas apdraud pārējos satiksmes dalībniekus), kā arī stiprinot ceļu satiksmes uzraudzības kapacitāti.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis sanāksmē uzsvēra: mūsu valsts ir uzņēmusies zināmas saistības pret ES, un ir jātiecas bojā gājušo skaita samazināšanas virzienā. Pašlaik šis mērķis, šķiet, apdraudēts, un jācer, ka eksperti pieņems vispusīgus lēmumus, tostarp saistībā ar grozījumiem normatīvajos aktos, lai situāciju uzlabotu.

Visatļautības sajūta un ātruma "rekordi"

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš norādīja, ka pašlaik galvenā problēma saistībā ar ceļu satiksmes negadījumu izraisīšanu ir cilvēku attieksme – visatļautība, nihilisms un nesodāmības sajūta, kas pēdējā laikā izpaužas ļoti redzami. "Nelīdzēs nekādi sodi, ja nebūs pastāvīgas kontroles. Efektīvākais līdzeklis bija radari, kas tomēr, neraugoties uz visiem negatīvi vērtētajiem apstākļiem, bija tie, kas radīja sajūtu, ka tiks fiksēts pat samērā neliels pārkāpums."

Cieši saistīts ar iepriekš minēto ir CSDD vadītāja nosauktais nākamais iemesls: vidējā braukšanas ātruma palielināšanās par aptuveni pieciem kilometriem stundā. VAS "Latvijas Valsts ceļi" satiksmes uzskaites punkti ir fiksējuši auto un motociklu pārvietošanās ātruma "rekordus", piemēram, pa Rīgas–Daugavpils šoseju - 232, Rīga–Ventspils – 150, vēl citās apdzīvotās vietās, kur pārvietojas gājēji, tostarp bērni, 130 kilometru stundā (km/h). "Agrāk vai vēlāk tas novedīs pie negadījuma ar traģiskām sekām," secina CSDD vadītājs, pieminot pēdējo gadījumu uz Daugavpils šosejas pie Klidziņas, kuru izraisīja negatīvu faktoru kopums: neprātīgs ātrums – 170 km/h, transportlīdzekļa vadīšana reibumā, kā arī agresīva braukšana, ignorējot situāciju uz ceļa.

"Nelīdzēs nekādi sodi, ja nebūs pastāvīgas kontroles."

Sabiedrībā ļoti izplatīts ir viedoklis par tā dēvētās piedošanas normas - 10 kilometriem stundā - ieviešanu: par šādu noteiktā ātruma pārkāpšanu sodīt nevajag, jo tas neko nenozīmē, sacīja A.Lukstiņš. Taču ātruma paaugstināšana vai pazemināšana ir ārkārtīgi svarīgs satiksmes drošības faktors. Kā liecina zinātnisko pētījumu rezultāti, palielinot ātrumu par 10%, negadījumu skaits pieaug par 20%, tajos ievainoto – par 40% un bojā gājušo – par 50 procentiem.

Protams, arvien aktuāla ir diskusija, vai valstī noteiktais maksimālā ātruma ierobežojums 90 km/h visur un vienmēr garantē drošu braukšanu (piemēram, ja uz ceļa ir slikta redzamība, apledojums), vai tas (un citi ātruma ierobežojumi) ir pamatoti retajos kvalitatīvajos ceļa posmos mūsu valstī un vai nevajadzētu vadītājiem lielāku gāzes pedāļa vaļu.

Taču pret to ir minami vairāki argumenti. Pirmkārt, jau iepriekš norādītā ātruma un ceļa negadījumu smaguma saistība. Otrkārt, ceļu tehniskais stāvoklis, aprīkojums un infrastruktūra. Kā liecina CSDD informācija, būtībā visās Eiropas valstīs ātrāk par 90 km/h atļauts braukt pa automaģistrālēm, pa kurām nepārvietojas, piemēram, traktori, velosipēdisti un gājēji; kas ir norobežotas ar barjerām, novēršot mājdzīvnieku un meža zvēru iznākšanu uz brauktuves; kur nav viena līmeņa krustojumu un apgriešanās vietu. Latvijā joprojām ir daudz ceļu ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, bez sadalošās joslas un nav arī nodalītas telpas lēnas gaitas transportlīdzekļiem. CSDD norāda, ka satiksmes drošības jomā vadošās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Nīderlandē, Šveicē, Dānijā un Vācijā, pa šādiem ceļiem atļautais braukšanas ātrums vispār ir 80 km/h, bet Zviedrijā vēl par desmit kilometriem mazāks.

Joprojām "neredzamie" gājēji

Attīstītajās Eiropas valstīs (ar retiem izņēmumiem) izpaliek tāds faktors kā iepriekš minētā transportlīdzekļu vadītāju agresivitāte, nevēlēšanās vai neprasme novērtēt braukšanas apstākļus, pietātes trūkums pret pārējiem kustības dalībniekiem un nav arī trešā lielākā ceļu satiksmes negadījumu izraisītāja – "neredzamo" gājēju. Kaut arī Valsts policija 10 gados dažādu kampaņu laikā izdalījusi gājējiem vairāk nekā divus miljonus atstarotāju, joprojām pa mūsu tumšajiem ceļiem kājo melnas ēnas un minas faktiski neredzami riteņbraucēji. Nākamajā dienā tad ziņās lasām, cik daudz dzīvību un veselības zaudēts zem auto riteņiem.

Neuzsvērts palicis vēl kāds ārkārtīgi nepatīkams apstāklis – kaut arī pēdējos desmit gados reibumā bojā gājušo skaits ir samazinājies no 119 līdz 25 pērn, šī problēma mūsu valstī arvien ir ļoti aktuāla.

"Dzērājšoferiem tiesību atgūšana paredzēta sarežģītāka nekā šobrīd."

Tolerancei pret noteiktā ātruma pārsniegšanu ir jābūt "saprāta robežās", bet nav šaubu par to, ka likums ir jāievēro, uzskata A.Lukstiņš. Viņš pieļauj, ka dažās vietās pašlaik noteikto braukšanas ātrumu, iespējams, var palielināt, bet kopumā jāņem vērā, ka 10-20 kilometru ātruma stundā palielinājums ļoti bieži var būt arī izšķirošs, lai izvairītos no ceļu satiksmes negadījuma vai mazinātu tā sekas.

Lai ar visu šo tiktu galā, kā pirmie soļi būs pārmaiņas autovadītāju apmācībā un transportlīdzekļu vadītāju tiesību iegūšanā. Valdība 10.decembrī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.103 "Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība", kuri cita starpā noteic, ka braukšanas eksāmens jākārto arī mopēdu vadītājiem, un maina arī braukšanas eksāmenu vērtēšanas sistēmu. Jaunais regulējums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Starp citu, noteikumos paredzēts, ka velosipēdista tiesības varēs iegūt agrāk – jau no 10 gadu vecuma (iepriekš tas bija iespējams, sasniedzot 12 gadus).

Ko darīt turpmāk?

CSDD ir izstrādājusi virkni priekšlikumu arī citām izmaiņām. No nākamā gada jūnija dzērājšoferiem tiesību atgūšana paredzēta sarežģītāka nekā šobrīd. Ja pārkāpums, vadot auto dzērumā, būs konstatēts atkārtoti, cilvēkam regulāri nāksies apmeklēt narkologu un arī psihologu. Tikai tad, ja šie speciālisti dos atzinumu, ka viņam nav konstatēta atkarība no alkohola, būs iespējams atkal tikt pie vadītāja tiesībām.

Braucējiem, kuriem atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības par lielu ātruma pārsniegšanu, lai tās atgūtu, būs jākārto teorētiskais eksāmens. Savukārt no nākamā gada jūlija par agresīvu braukšanu pieķertajiem soda sistēmas ietvaros būs jāapmeklē korekcijas klase pie psihologa.

Savukārt no 2015.gada janvāra paredzēta jaunas vadītāju apmācības programmas ieviešana un braukšanas eksāmena ilguma pagarināšana līdz 40 minūtēm – lai varētu pilnvērtīgi pārliecināties par nākamā vadītāja gatavību piedalīties ceļu satiksmē un adekvāti reaģēt uz apkārtējo situāciju.

"Automašīnu tehniskajā apskatē tiks ieviestas gaisa drošības spilvenu pārbaudes."

Nākamā gada pavasarī CSDD iecerējusi ieviest bargākus ietekmēšanas līdzekļus jeb soda mērus gan autovadītājiem, gan gājējiem: pirmajiem palielinot minimālo sodu par ātruma pārsniegšanu, otrajiem – par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu. Bet, ja transportlīdzekļa vadītāju pieķers, braucot reibumā, un tā līmenis pārsniegs 1,5 promiles, tiek paredzēta auto konfiskācija.

Iekšlietu ministrija (IeM) situācijas uzlabošanai uz ceļiem piedāvā ietvert normatīvajos aktos prasību gājējiem un velosipēdistiem, kuri diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotas vietas pārvietojas pa brauktuvi vai ceļu nomali, lietot apģērbu ar gaismu atstarojošiem elementiem.

Pārbaudīs auto gaisa spilvenus

Domājot par satiksmes drošību no tehniskā viedokļa, A.Lukstiņš informē, ka tiek apsvērtas iespējas anulēt pielaidi tādiem satiksmes automobiļiem, kuri ceļu satiksmes negadījumos ir smagi bojāti, jo, kā pierādījies praksē, arī pēc remonta tie vairs nav droši. Tikai tad, ja pēc remonta būs saņemts sertificēta autoservisa atzinums, ka transportlīdzeklis atbilst visiem standartiem un drošības prasībām, tam atjaunos pielaidi piedalīties ceļu satiksmē.

Bet pavisam reāli ir tas, ka nākamgad automašīnu tehniskajā apskatē tiks ieviests jaunums – gaisa drošības spilvenu pārbaudes, ko CSDD īstenos ar īpašas iekārtas palīdzību.

Pilnīgi skaidrs ir tas, ka kontroli uz ceļiem ir nepieciešams palielināt. Tā kā fotoradari varētu parādīties vien nākamā gada otrajā pusē, bet ar pašreizējiem četriem, kas ir Valsts policijas rīcībā, masveida efektu nav iespējams panākt, IeM rosināja palielināt netrafareto policijas auto skaitu, kā arī uz autoceļiem regulāri organizēt lielos reidus, kuros šoferu organismā tiktu pārbaudīta alkohola un narkotisko vielu koncentrācija.

Protams, priekšlikumi ir tikai priekšlikumi, tie jāapspriež, jāietērpj normatīvo dokumentu veidolā, kā arī jāatrod nauda policijas izvērstākām aktivitātēm uz ceļa. Tātad kaut kas var mainīties, bet, protams, kopējais uzstādījums paliks.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU