ES pārtikas produktu kvalitātes shēmas
"ES arvien lielāku nozīmi piešķir lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes politikai. 1992.gadā ES izveidoja pārtikas kvalitātes shēmas un aizsargāto nosaukumu reģistrus," informē Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas speciāliste Ginta Dzerkale. Šīs pārtikas kvalitātes shēmas ir trīs:
- Aizsargāts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts;
- Aizsargāts cilmes vietas nosaukuma produkts;
- Garantētas tradicionālās īpatnības (GTĪ).
1. shēmas mērķis ir aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas ir raksturīga vienam ģeogrāfiskajam apgabalam. Viens no nosacījumiem – vienam no produkta gatavošanas posmiem ir jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. 2. shēmas mērķis ir aizsargāt produkta cilmes vietu, tādēļ visam procesam ir jānotiek vienā konkrētā apgabalā. Bet GTĪ produktu mērķis ir aizsargāt kāda produkta tradicionālo ražošanu.
Kopumā šo shēmu galvenie uzdevumi ir:
- aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
- informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas tradīcijām;
- veicināt produktu ražošanas dažādību;
- radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē, salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.
Garantēta tradicionālās īpatnības saglabāšana
Produktu aizsargā ar GTĪ shēmu vairāku iemeslu dēļ. G.Dzerkale skaidro: "Shēmas mērķis ir palīdzēt tradicionālo produktu ražotājiem nodot patērētājiem informāciju par īpašībām, kas palielina viņu ražoto produktu pievienoto vērtību. Kā arī aizsargāt tradicionālās ražošanas metodes un receptes, lai patērētājiem ļautu vieglāk atpazīt šīs kategorijas produktus tirgū un tiem būtu garantija par produkta tradicionālo raksturu. Tādēļ tos marķē ar ES norādi "Garantēta tradicionālā īpatnība". Reģistrētie nosaukumi ir aizsargāti pret jebkādu neatļautu izmantošanu, atdarināšanu, ja tas maldina patērētāju."
"Shēmas mērķis ir palīdzēt tradicionālo produktu ražotājiem nodot patērētājiem informāciju par produktu īpašībām un aizsargāt tradicionālās ražošanas metodes un receptes."
Sīkāk par aizsardzību stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Novērtēšanas un reģistrācijas departamenta Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelde: "Reģistrētos nosaukumus aizsargā pret jebkādu neatļautu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz tiem, kā arī pret jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētāju. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts līmenī izmantotie preču apraksti nerada iespēju tos sajaukt ar reģistrētajiem nosaukumiem. Latvijā PVD uzrauga un kontrolē pārtikas produktu marķējumus, tostarp tajos ietvertās norādes. PVD ne retāk kā vienu reizi gadā pārbaudīs ražotāju grupas dalībnieku atbilstību specifikācijai. PVD ir tiesīgs aizliegt norādes izmantošanu, ja konstatē izplatītā vai ražotā produkta neatbilstību specifikācijai."
G.Dzerkale uzsver, ka līdz ar sklandrauša reģistrāciju GTĪ reģistrā šo nosaukumu drīkst lietot tikai saskaņā ar reģistrēto specifikāciju ražoto produktu marķēšanā.
Kopumā ES teritorijā nav daudz šādu reģistrētu produktu – šobrīd tie ir 43, tostarp sklandrausis (Latvija), kabanos desiņas (Polija), auksti kūpināta desa "Skilandis" (Lietuva), Mocarellas siers (Itālija), alus šķirne "Sahti" (Somija) u.c. produkti.
Izvērtēšanas process
PVD speciāliste skaidro, ka procedūra, lai produktu reģistrētu GTĪ shēmā, ir komplicēta, un tā norit trīs dažādos līmeņos. Pirmkārt, ražotāja līmenī. Regula Nr.1151/2012 "Par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām" noteic, ka pieteikumu ir tiesīga sagatavot grupa, proti, jebkura apvienība neatkarīgi no tās juridiskās formas, kuru galvenokārt veido tādi ražotāji vai pārstrādātāji, kuri strādā ar vienu un to pašu produktu. Pieteikumā ir jābūt ietvertai produkta specifikācijai, kurā ir iekļauts produkta apraksts, apraksts par ražošanas metodi, papildus ir jābūt raksturotiem galvenajiem elementiem, kas nosaka produkta tradicionālās īpašības.
"Tālāk seko produkta izvērtēšana nacionālā jeb dalībvalsts līmenī. Pieteikumu sākotnējo izvērtēšanu Latvijā veic PVD. Ja iesniegtie dokumenti ir atbilstoši, tad PVD pieņem lēmumu par iebildumu izteikšanas procedūras uzsākšanu. Viena mēneša laikā jebkura likumīgi ieinteresēta fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Latvijas teritorijā vai ir Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs, var iesniegt iebildumus pret pieteikumu. Ja iebildumi tiek saņemti, tiek izvērtēta to pamatotība, un PVD pieņem lēmumu par pieteikuma tālāko virzību," stāsta D.Birkenfelde.
Treškārt, procedūra noris EK līmenī. "Noslēdzoties augstāk minētajai nacionālajai procedūrai, pieteikumu pārsūta EK, kura pieteikumu izvērtē. Ja tas ir atbilstošs, pieteikumu publicē Eiropas Savienības "Oficiālajā Vēstnesī". Trīs mēnešos pēc publicēšanas dienas dalībvalsts vai trešās valsts iestādes vai arī likumīgi ieinteresēta fiziska vai juridiska persona, kura veic uzņēmējdarbību trešā valstī, var iesniegt EK paziņojumu par iebildumu. Pēc iebildumu procedūras beigām EK pieņem lēmumu par norādes reģistrāciju," informē D.Birkenfelde.
Kopumā produkta reģistrēšanas procedūra ir ilgstošs process, kas var ilgt vairāk kā gadu, atzīst Zemkopības ministrijas speciāliste. To apstiprina Dundagas sklandraušu cepēju grupas pārstāve Dženeta Marinska, kuras biedrība "Zaļais novads" izvirzīja sklandrauša reģistrēšanu GTĪ shēmā: "No brīža, kad sākām strādāt pie projekta, pagāja divi gadi. Tas nebija tik sarežģīts process, cik drīzāk ilgs. Sarežģījumi radās, kad EK vēlējās vairākus papildinājumus saistībā ar sklandrauša recepti. Izrādījās, ka ir grūti noformulēt tādu sklandrauša recepti, lai mēs visi varētu cept sklandraušus kā līdz šim, bet tajā pašā laikā varētu iekļauties kādā noteiktā vienā standartā."
No Latvijas vēl divi pieteikumi
PVD speciāliste informē, ka no Latvijas ir iesniegts vēl viens pieteikums produkta reģistrēšanai GTĪ shēmā. Viņa stāsta, ka 2012.gada 11.oktobrī EK no Latvijas puses tika iesniegts pieteikums produkta "Salinātā rudzu rupjmaize" reģistrācijai. Šo pieteikumu publicēja ES "Oficiālajā Vēstnesī" 2013.gada 22.jūnijā. Ir noslēgusies arī iebildumu procedūra, tādēļ tagad ir jāgaida EK galīgais lēmums par šīs norādes reģistrāciju.
Ieguvumi no Latvijas produktu reģistrēšanas EK pārtikas produktu kvalitātes shēmās ir dažādi. Dž.Marinska atzīst, ka tas ir labs veids, kā popularizēt savu produktu. "Sklandrausis, kopš ir iekļauts GTĪ sarakstā, ir kļuvis ļoti atpazīstams produkts visā Latvijā, ne tikai Kurzemē. Turklāt ārpus Latvijas robežām tas veicina Latvijas tradīciju atpazīstamību un tradīciju veicināšanu," viņa atklāj.
