Pašvaldību starptautiskā sadraudzība

Sadraudzības sākumi

Eiropā pašvaldību sadraudzība tika definēta neilgi pēc Otrā pasaules kara beigām. Žans Barets, viens no Eiropas Municipalitāšu un reģionu padomes dibinātājiem, to skaidroja kā divu vietvaru sadarbību, kuras meklē iespēju darboties Eiropas līmenī, vēlas kopīgi risināt problēmas un veidot savā starpā ciešākas draudzības saites. Par pašvaldību sadraudzības galvenajām vērtībām tika atzīta sadarbība, draudzības veidošanās un savstarpējā saprašanās starp Eiropas tautām.

Latvijas pašvaldību starptautiskā sadraudzība iedalāma trīs posmos:

• saites, kas tika nodibinātas padomju periodā līdz 1990.gadam;
• sadraudzība pēc Latvijas neatkarības atgūšanas;
• sadraudzība pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai.

Okupācijas gados pašvaldību savstarpējā sadraudzība notika stingrā Komunistiskās partijas uzraudzībā. Tā galvenokārt tika realizēta kultūras jomā. Ļoti nelielai cilvēku daļai tā bija ekskluzīva iespēja ieraudzīt demokrātiskās valstis un redzēt ikdienu aiz "dzelzs priekškara". Piemēram, Rīgai šāda sadraudzība kopš 1964.gada pastāvēja ar Somijas pilsētu Pori. Padomju varas gados tikai septiņām Latvijas pilsētām bija sadraudzības pilsētas ārpus Padomju Savienības.

Pēc neatkarības atgūšanas sadarbības partnerus meklēja ne tikai lielās, bet arī mazās Latvijas pašvaldības. Deviņdesmito gadu sākumā vislielākā sadarbība izveidojās ar Skandināvijas valstu pašvaldībām, tā galvenokārt bija vērsta uz humāno palīdzību un demokrātijas pieredzes nodošanu. Piemēram, 1996.gadā Ogre parakstīja sadarbības līgumu ar Zviedrijas pilsētu Ongi.

Ogres novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs norāda, ka Zviedrijas atbalsts izpaudās humānajā palīdzībā, kā arī pašvaldība balstījās uz Zviedrijas pieredzi sociālās mājas un sociālā dienesta veidošanā un citu jautājumu risināšanā. N.Sapožņikovs piezīmē, ka deviņdesmitajos gados citu valstu demokrātijas pieredze reizēm bija pat svarīgāka nekā praktiskā palīdzība.

Valmiera 1991.gadā parakstīja sadraudzības līgumu ar Solnas pašvaldību Zviedrijā. Pašvaldībā norāda, ka šīs sadraudzības līgums ir veicinājis aktīvu Valmieras pilsētas izglītības iestāžu sadarbību ar Solnas pašvaldības izglītības iestādēm, iesaistoties kopīgās projektu aktivitātēs.

"Pašvaldību sadraudzība ir Eiropas vienotības un identitātes izpausme vietējo iedzīvotāju līmenī."

Laikā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES), svarīgi bija kontakti ar citām ES pašvaldībām. Tās dalījās savā pieredzē un paaugstināja Latvijas pašvaldību spēju īstenot ES tiesību aktus, piesaistīt un apgūt ES struktūrfondus.

Starptautiskos sadraudzības līgumus Latvijas pašvaldības slēdz ar kaimiņvalstu, citu Eiropas valstu pašvaldībām, retāk ar pašvaldībām no attālākām valstīm – Ķīnas, Japānas un Amerikas Savienotajām Valstīm. Pārsvarā katrai pašvaldībai ir vairākas sadraudzības pilsētas. Visvairāk to ir Rīgai. Informācija pašvaldības mājaslapā liecina, ka Rīgai ir 29 sadraudzības partneri.

Šobrīd gan nav apkopota statistika, cik un ar kādām valstīm Latvijas pašvaldībām ir noslēgti sadraudzības līgumi visā pasaulē.

Latvijas Pašvaldību savienības ārējo sakaru koordinatore Elita Kresse stāsta: "Pašvaldību sadraudzība ir Eiropas vienotības un identitātes izpausme vietējo iedzīvotāju līmenī. Tā, iespējams, ir redzamākā Eiropas sadarbības forma, kad tūkstošiem pilsētu un pagastu var ar lepnumu informēt savus viesus, ar kurām pašvaldībām tie sadarbojas. Pašvaldību sadraudzība ir arī brīnišķīgi pielāgojams instruments. To var izmantot nelieli pagasti, pilsētas, novadi un lielās pilsētas. Sadraudzība var koncentrēties uz visdažādākajiem jautājumiem un iesaistīt plašu ieinteresēto loku no divām vai vairākām sadraudzības pašvaldībām. Šajā sadraudzībā ir daudz labās prakses piemēru, kas aptver plašu jautājumu loku – mākslu un kultūru, jauniešus, iedzīvotājus, ilgtspējīgu attīstību, pašvaldību sniegtos pakalpojumus, vietējās ekonomikas attīstību, sociālo iekļaušanos un solidaritāti."

Pašvaldību sadraudzība iedzīvotājiem paver jaunas iespējas

Pašvaldību starptautiskā sadraudzība nav tikai formalitāte vai pašvaldību pārstāvju pieklājības vizīšu apmaiņa. Sadraudzība dod iespējas meklēt inovācijas, idejas, kā arī risinājumus problēmām, balstoties uz citu valstu pieredzi. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve norāda: sekmīgai sadraudzībai būtiski ir, ka iesaistās ne tikai pašvaldības, bet arī iedzīvotāji. Tikai ar aktīvu iedzīvotāju līdzdalību paredzētās aktivitātes ir iespējams īstenot.

Preiļu novada domē norāda, ka lielu artavu draudzības saišu stiprināšanā sniedz tieši pašvaldību kultūras darbinieki un pašdarbnieku kolektīvi, piedaloties plenēros, koncertos, festivālos.

Sadraudzībai var iezīmēt divus galveno ieguvumu virzienus – tā ir pieredzes apmaiņa un jaunu iespaidu gūšana un praktiski risinājumi pašvaldības problēmām.

Sadraudzības pašvaldības mūsdienās var kopīgi sagatavot projektus tādās jomās kā ūdenssaimniecība, ekonomiskā attīstība vai sociālo pakalpojumu uzlabošana. Tāpat pieaudzis tādu pašvaldību sadraudzību skaits, kurā iesaistījušies vairāk nekā divi sadarbības partneri katrs no citas Eiropas valsts.

"Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas pašvaldībām vislielākā sadarbība izveidojās ar Skandināvijas valstu pašvaldībām."

Starptautiskā sadraudzība ietver kultūras apmaiņu, kas dod iespēju pašvaldību iedzīvotājiem paviesoties citās valstīs, gūt jaunus iespaidus un iespējas turpmākās darbības attīstībai. Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Paegle stāsta: "Stabila sadarbība Preiļus vieno ar Utenas pilsētu Lietuvā. Īstenojam pārrobežu projektu aktivitātes kultūras un tūrisma jomā. Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejam daudzi pasākumi un aktivitātes notiek sadarbībā ar Utenas novadpētniecības muzeju un Utenas mākslas skolu. Tādā veidā tiek popularizēti novada mākslinieku darbi, ar Lietuvas mākslinieku darbiem savukārt tiek papildināta muzeja mākslas kolekcija, veicināta Latgales un Lietuvas mākslinieku sadarbība mākslas plenēru laikā."

Starptautiskās sadraudzības ieguvumus iedzīvotāji var izjust arī uz vietas savā pašvaldībā, un tie jau skar lielāku daļu cilvēku. Piemēram, Valmieras un Vācijas pašvaldību sadraudzības rezultātā pilsētā ar mecenāta Roberta Mēlmaņa atbalstu ir izveidots moderns Dzirdes centrs, Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas – attīstības centra audzēkņi apgādāti ar jaunākās paaudzes dzirdes aparatūru. Savukārt Halles pilsētas pārstāvjiem izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Valmieras Kristīgo žēlsirdības centru, kur ik dienu tiek nodrošinātas siltas maltītes 90 bērniem no maznodrošinātām ģimenēm, kā arī izveidots Jauniešu centrs un tīrības telpa "Mazgāmutis".

Sadraudzības partneru izvēle

LV portāls aptaujāja dažas Latvijas pašvaldības, lai noskaidrotu motīvus, kāpēc sadraudzības līguma noslēgšanai izraudzītas konkrētās ārvalstu pašvaldības.

Madonas novada domē atklāj, ka šī gada augustā tika parakstīts sadraudzības līgums ar Gruzijas pilsētu Boržomi. Sadraudzības līgums tika noslēgts pēc abu pašvaldību uzņēmēju iniciatīvas, kuri bija jau izveidojuši kontaktus un uzsvēra šāda līguma nepieciešamību. Šis sadraudzības līgums nosaka aktīvu sadarbību kultūras, sporta, nevalstisko organizāciju jomā, kā arī paredz īpašu uzmanību veltīt ekonomisko attiecību veicināšanai abu pilsētu starpā.

"Starptautiskos sadraudzības līgumus Latvijas pašvaldības visbiežāk slēdz ar Eiropas valstīm."

Ogres novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs N.Sapožņikovs stāsta, ka sadraudzības līgums starp Ogres novada domi un Meimanu Afganistānā tika noslēgts 2011.gadā pēc toreizējā pašvaldības priekšsēdētāja vietnieka Egila Helmaņa iniciatīvas, kuram jau vairāku gadu garumā pastāvēja kontakti ar šo reģionu.

Skrundas novada domē informē, ka 2007.gadā sadraudzības līgums tika noslēgts ar Ķīnas pilsētu Dindžou pēc toreizējā Ķīnas vēstnieka iniciatīvas, šobrīd gan starp abām pašvaldībām sadarbība nenotiek. Skrundas pašvaldību ir uzrunājuši Moldovas un Azerbaidžānas pašvaldību pārstāvji, decembrī ir iecerēts noslēgt līgumu ar Krievijas Federācijas Ļeņingradas apgabala pārstāvjiem. Novada domē norāda, ka bijušā padomju bloka valstīm ir liela interese par Latvijas demokrātijas formām, aktivitātēm un darbības veidiem.

ES atbalsts sadraudzībai

No 2007.gada līdz 2013.gadam arī Latvijā tika realizēta ES programma "Eiropa pilsoņiem", kuras ietvaros pilsētas varēja iegūt finansējumu dažādām ar starptautisko pašvaldību sadraudzību saistītām aktivitātēm – sadraudzības pilsētu iedzīvotāju tikšanās pasākumiem un sadraudzības pilsētu tīklojuma izveidei un kontaktu uzturēšanai.

Programmas koordinators Latvijā Andrejs Lukins stāsta: "Pašvaldību sadraudzības aktivitāte ir vispopulārākā no šīs programmas aktivitātēm, uz Eiropas fona Latvijas projekti izceļas ar kvalitāti. Katru gadu tiek atbalstīti 5 līdz 6 Latvijas pašvaldību sadraudzības projekti šīs programmas ietvaros, citu gadu atbalstīto projektu skaits var būt arī lielāks. Aktīvākie programmas realizētāji ir Grobiņas, Kuldīgas un Ķekavas pašvaldības. Diezgan aktīvas ir arī Latgales pašvaldības, piemēram, Daugavpils."

ES programmas "Eiropa pilsoņiem" atbalsta aktivitātes tiks īstenotas arī nākamajā plānošanas periodā, provizoriskais projektu iesniegšanas termiņš ir 2014.gada marts.