Eiropiešu vienotības diena – idejas sešdesmitgade

1950. gada 9. maijā – piecus gadus pēc Otrā pasaules kara beigām – Francijas ārlietu ministram Robertam Šūmanam radās šķietami utopisks plāns – apvienot Eiropas valstis (tajā skaitā divas līdz šim Eiropā grūti samierināmās valstis Franciju un Vāciju) vienotā rīcībā. Šogad – 60 gadus vēlāk – 9. maijā vienotas Eiropas idejas dzimšanu suminās 27 šīs Savienības dalībvalstis, ieskaitot Latviju, kopīgās idejas izcelsmi atgādina Latvijas Ārlietu ministrija.

Latvijā Eiropas dienas galvenais pasākums “Eiropas Savienības Dārza svētki” paredzēts svētdien Rīgā, Vērmanes dārzā, un tas noslēgs nu jau tradicionālo Eiropas nedēļu. Rīkotāji īpaši uzsver to kā veltījumu Eiropas gadam 2010, kura uzdevumos ir cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību, īpaši uzsverot savstarpējās palīdzības un solidaritātes, jaunu prasmju apgūšanas un mācīšanās nepieciešamību un nozīmi.

9. maija svētku viesi no pulksten 10.30 līdz pulksten 18 tiks gaidīti Vērmanes dārzā, kur būs iespēja klātienē iepazīties ar Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, tradīcijām, kā arī jaunu zināšanu ieguves un studiju iespējām.

Svētku norises vietā ar moto “Esi kā mājās” darbosies Latvijas un Eiropas Savienības dalībvalstu izveidotās mājas, kur būs iespēja smelties zināšanas un iepazīt citu valstu aktualitātes un kultūru. Arī Latvijai pasākumā būs īpaša māja, kurā apmeklētāji varēs iepazīties ar Latvijai būtiskām tēmām: eiro ieviešana, atbalsts uzņēmējdarbībai, radošums un inovācijas. Eiropas Gada mājā svētku dalībniekiem uz brīdi būs iespēja iejusties cilvēka ar īpašām vajadzībām dzīvē – paredzēti tehnisko palīglīdzekļu demonstrējumi, riteņkrēslu strītbols, pieredzes apmaiņa, konsultācijas, sarunas, pirmās palīdzības vingrinājumi biedrības “Sustento” un Latvijas Sarkanā Krusta vadībā.

Atsevišķi būs iespēja uzzināt vairāk par Rīgas iecerēm 2014. gadā, kad Latvijas galvaspilsēta kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Īpašu programmu jauniešiem un bērniem piedāvās jauniešu organizācijas, kas informēs par ES sniegtajām iespējām jauniešiem, kā arī aicinās apmeklētājus iesaistīties interaktīvās aktivitātēs par Eiropas Savienības tēmu.

Apmeklētāji tiks aicināti piedalīties arī kopējā pasākuma zināšanu spēlē, izvēloties apmeklēt Vērmanes dārza mājas pa diviem maršrutiem – aktīvo vai atraktīvo.

"Visas dienas garumā uz Vērmanes dārza skatuves uzstāsies orķestri, kori, grupas un ansambļi."

Noslēguma ceremonijā izlozes kārtībā tiks noskaidroti un apbalvoti lielās spēles uzvarētāji ar katras mājas pārstāvju īpaši sarūpēto balvu.

Visas dienas garumā uz Vērmanes dārza skatuves uzstāsies orķestri, kori, grupas un ansambļi.

Eiropas nedēļu un Eiropas dienu Vērmanes dārzā organizē Ārlietu ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Eiropas Parlamenta Informācijas biroju, Rīgas domi un Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecībām Rīgā.

Vairāk no Eiropas ieraudzīt un uzzināt var arī citos Eiropas nedēļas pasākumos gan Rīgā, gan reģionos.

Sagaidot Eiropas dienu 9. maijā, ES mājā un Agijas Sūnas galerijā jau trešo gadu apskatāma izstāde “Eiropas pilsētas Latvijas mākslinieku gleznās”. Izstāde ES mājas (Aspazijas bulvāris 28) mākslas istabā atklāta 5. maijā, un gleznas būs aplūkojamas līdz 31. maijam, informē EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis.

Eiropas pilsētas latviešu gleznotāju uzmanības lokā bija 20. gadsimta 20.-30. gados (Svemps, Liberts, Kalniņš), un tad uz vairāk nekā pusgadsimtu šīs tēmas no Latvijas glezniecības pazuda. Pievienošanās ES devusi impulsu arī mākslā – mākslinieki atkal dodas mācīties vai studiju ceļojumos uz dažādu Eiropas valstu pilsētām, un bieži gleznotāju personālizstādēs redzami šo ceļojumu iedvesmoti darbi.

Izstādē apskatāma dažādu paaudžu 32 mākslinieku (Edvarda Grūbes, Valda Buša, Ilmāra Blumberga, Laura Mīlbreta, Zanes Balodes, Annas Baklānes un citu) ieraudzītā un sajustā Eiropa. Līdzās ES mājai ekspozīcija būs aplūkojama arī Agijas Sūnas galerijā Kalēju ielā 9.

Valmieras integrētajā bibliotēkā no 5. maija līdz 28. maijam būs apskatāma informatīvo materiālu izstāde “Tavas iespējas Eiropā”.

EK pārstāvniecība Latvijā dāvinājusi katrai Latvijas vispārizglītojošai skolai vienu DVD komplektu “Atgriešanās Eiropā. Latvija 1988–2008” par Latvijas 20 gadu garo valsts atjaunošanas un demokratizācijas ceļu. Dokumentālajā seriālā ir septiņas sērijas, katra 50 minūšu gara un aptver trīs gadus Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturē. Dokumentālais seriāls tika demonstrēts televīzijas kanālā TV3 2009. gada maijā (atkārtoti augustā), kad apritēja pieci gadi, kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Seriāls toreiz pulcēja 110 tūkstoš skatītāju lielu auditoriju.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā cer, ka tas būs piemērots ilustratīvs palīgmateriāls jaunākās vēstures skaidrošanai paaudzei, kas dzimusi jau demokrātiskā Latvijas Republikā un augusi līdz ar filmā aplūkotajiem notikumiem.

,,Piedalīšanās ir vienīgā iespēja demokrātijā, kā izmantot iespējas,” uzsver Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca. ,,Iestāšanās Eiropas Savienībā iedeva mūsu rokās zelta atslēdziņu labākai dzīvei. Tas, kā izmantojam šo zelta iespēju atslēdziņu – gan finansiālās, gan jaunas iekārtas un jaunus tiltus, gan jaunas darbavietas un jaunus tirgus, gan jaunas zināšanas un jaunu pieredzi –, ir atkarīgs vien no mums pašiem.”

Lai arī svētkos nav pieņemts runāt par materiāliem labumiem, taču ES piedāvāto iespēju vidū ir arī papildu finansiālās iespējas, centieni panākt labāku, daudzveidīgāku dzīvi. Ne velti tik daudzi Latvijas ļaudis ir kļuvuši par darba emigrantiem.

Izziņa: ES programmas Latvijā

ES mājas interneta vietnē var meklēt atbildes uz dažādiem jautājumiem par ES.

LV.LV interesēja: kādas ES finansētas programmas pašreiz darbojas Latvijā, tātad ir pieejamas mūsu iedzīvotājiem, organizācijām un uzņēmējiem? Jo parasti jau visi zina un meklē tikai biežāk minētās: Eiropas Sociālais fonds (ESF), Lauku atbalsta dienests (LAD), Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un vēl atsevišķas citas.

EIROINFO informēja, ka saskaņā ar Valsts kancelejas datiem šobrīd tiek īstenotas šādas Eiropas Savienības programmas un iniciatīvas:

Programmas/iniciatīvas nosaukums	Mērķis
"Pamattiesības un tiesiskums"	Veicināt pamattiesību ievērošanu, stiprināt pilsonisko sabiedrību, apkarot rasismu, ksenofobiju un antisemītismu, uzlabot kontaktus, informācijas apmaiņu un tīklu sadarbību starp tiesu, juridiskajām un administratīvajām iestādēm un juridiskajām profesijām.
„Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”	Atbalstīt dalībvalstu centienus palīdzēt trešo valstu valstspiederīgajiem ar dažādu ekonomisko, sociālo, kultūras, reliģijas, valodas un etnisko izcelsmi izpildīt uzturēšanās noteikumus un atvieglot viņu integrāciju Eiropas sabiedrībā.
„Jaunatne darbībā”	Veicināt Eiropas pilsonības apziņu solidaritāti un iecietību jauno eiropiešu vidū un iesaistīt viņus Eiropas Savienības nākotnes veidošanā. Programma veicina mobilitāti Eiropas Savienības robežās un ārpus tās, neformālo izglītību un starpkultūru dialogu, kā arī visu jauniešu iekļaušanu, neatkarīgi no viņu izglītības, sociālā stāvokļa vai kultūras vides.
EUREKA	Veicināt Eiropas valstu sadarbību inovatīvu civilo tehnoloģiju pētīšanas, izstrādes un ieviešanas jomā galvenokārt mazajos un vidējos uzņēmumos.
Kopienas pasākumi patērētāju politikas jomā 2007.- 2013. gadam	Nodrošināt augstāka līmeņa patērētāju aizsardzību, uzlabojot konsultēšanās procesu ar patērētājiem un patērētāju interešu pārstāvēšanu, kā arī nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu efektīvāku piemērošanu, izmantojot labākas sadarbības, izformēšanas un izglītošanas metodes.
Kopienas Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma	Veicināt Eiropas uzņēmēju (jo īpaši MVU) konkurētspēju; sekmēt inovācijas; veicināt ICT lietošanu un izplatīšanos; veicināt atjaunojamo energoresursu lietošanu, kā arī energoefektivitāti.
"Inteliģenta enerģija Eiropai"	Veicināt plašāku energoefektivitātes pasākumu ieviešanu un atjaunojamo resursu izmantošanu Eiropā.
CUSTOMS	Nodrošināt, ka muitas darbības atbilst iekšējā tirgus vajadzībām, tostarp piegādes ķēdes drošību un tirdzniecības veicināšanu.
FISCALIS	Uzlabot nodokļu sistēmu pilnvērtīgu darbību ES iekšējā tirgū, veicinot un paplašinot sadarbību starp ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm, kā arī šo valstu nodokļu administrācijām un darbiniekiem.
Drošība un brīvību garantēšana	Nodrošināt efektīvu operatīvo sadarbību cīņā pret terorismu, noziedzību un organizēto noziedzību, atbalstīt izlūkdatu nodrošināšanu Eiropas līmenī un veicināt noziedzības un terorisma novēršanu, lai stiprinātu drošas, uz tiesiskumu balstītas sadarbības.
„Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”	Veicināt godīgu atbildības sadalījumu starp valstīm, dalībvalstu ārējo robežu integrētas pārvaldības ieviešanā, kā arī vienotas politikas izveidošana patvēruma un imigrācijas jomā.
Eiropas civilā aizsardzība	Veicināt pastiprinātu sadarbību civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā, ārkārtas situāciju novēršanas vai seku mazināšanas pasākumiem, kā arī sekmēt Kopienas sagatavotību ārkārtas situācijām.
COST	Atbalstīt sadarbību zinātnē un tehnoloģiju izstrādē.
„Erasmus Mundus” programma	Sadarbības un mobilitātes programma augstākās izglītības jomā, kuras mērķis ir panākt, lai ES nodrošinātu izcilu izglītības kvalitāti, iesaistot labākos studentus un izcilākos mācību spēkus no visas pasaules.
Tempus IV	Veicināt augstākās izglītības reformu ES kaimiņreģionos, kuri saņem ES tehnisko palīdzību, veidot sadarbības projektus ar Rietumbalkānu valstīm, Austrumeiropas, Ziemeļāfrikas un Vidējo Austrumu valstīm un Centrālās Āzijas reģiona valstīm.
Europas	Veicināt ES pilsoņu mobilitāti Eiropā mācību un darba nolūkos.
Euroguidance	Veicināt cilvēku mobilitāti, palīdzot karjeras konsultantiem un atsevišķiem indivīdiem labāk saprast izglītības iespējas, kas pieejamas Eiropas pilsoņiem visā Eiropā.
Rīcības programma mūžizglītības jomā	Veicināt uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanos Eiropas Kopienā ar tās pastāvīgi pieaugošo ekonomiku, sekmēt labāku darbavietu un augstākas sociālās saliedētības veidošanos, vienlaicīgi nodrošinot dabas resursu saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
7. ietvara programma	Atbalstīt visa veida starpvalstu sadarbību ES teritorijā, pilnveidot Eiropas progresīvās pētniecības dinamismu, jaunradi un izcilību.
Kultūra	Sekmēt kultūras darbinieku mobilitāti un sadarbību, veicināt kultūras produktu starptautisku apriti un sekmēt starpkultūru dialogu.
Eiropa pilsoņiem	Veicināt aktīvu ES pilsonību: pilsētu un iedzīvotāju sadarbības pasākumi, atbalsts sabiedriskajām organizācijām, plaša mēroga pasākumi, pētījumi un informēšanas līdzekļi.
MEDIA 2007	Atbalstīt audiovizuālās jomas projektus.
„Eiropas kultūras galvaspilsēta”	Popularizēt pilsētu atpazīstamību, labvēlīgi ietekmēt kultūras un tūrisma attīstību, stiprināt vietējo un reģionālo identitāti, kā arī Eiropas integrāciju, veicināt Eiropas valstu mākslinieku un inteliģences sadarbību.
Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programma – PROGRESS	Finansiāli atbalstīt ES mērķu īstenošanu nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju jomā, tādējādi saistībā ar Lisabonas stratēģiju sekmēt Sociālās programmas (Social Agenda) mērķu sasniegšanu.
„Eiropas teritoriālā sadarbība”	Stiprināt pārrobežu sadarbību ar kopēju vietēju un reģionālu ierosmju palīdzību, stiprināt starpvalstu sadarbību ar tādu aktivitāšu palīdzību, kas veicina integrētu teritoriālu attīstību saistībā ar Kopienas prioritātēm, un stiprināt starpreģionu sadarbību un pieredzes apmaiņu atbilstīgajā teritoriālajā līmenī. Programmā ir iekļautas vairākas apakšprogrammas: Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programma, Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programma, Starpreģionu sadarbības programma INTERREG IVC u.c.
ESPON 2013 programma (Eiropas telpiskās plānošanas pārraudzības tīkls)	Atbalstīt politikas attīstību saistībā ar teritoriālo kohēziju un harmonisku Eiropas teritorijas attīstību, nodrošinot salīdzināmu informāciju, apstiprinājumus, analīzi un scenārijus par teritoriālo dinamiku un parādīt teritoriālo kapitālu un potenciālu reģionu un lielāku teritoriju attīstībai.
Vispārējās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” Eiropas Komisijas īpašā programma "Civiltiesības"	Veicināt tiesu iestāžu sadarbību civillietās; uzlabot savstarpējās zināšanas par dalībvalstu tiesību un tiesu iestāžu sistēmām civillietās; veicināt Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla darbību civillietās un komerclietās.
Vispārējās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” Eiropas Komisijas īpašā programma "Krimināltiesības"	Veicināt tiesībsargājošo iestāžu sadarbību krimināllietās; Nodrošināt dalībvalstu piemērojamo normu savstarpējo saskanību; Uzlabot kontaktus un informācijas un labākās prakses apmaiņu; Uzlabot apmācības ES un Kopienas tiesībās tiesu iestāžu darbiniekiem, advokātiem un citiem profesionāļiem, kas iesaistīti tiesu sistēmas darbībā; Izstrādāt un ieviest datorizētu informācijas apmaiņas sistēmu par soda reģistriem.
Darba programma 2010.-2014. gadam tieslietu un iekšlietu jomā (Stokholmas programma)	Nosaka ES nākotnes prioritātes brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stiprināšanai, ņemot vērā galvenos uzdevumus, kas akcentē tādas jomas kā pilsoņu interešu ievērošana, pastiprinātas sadarbības veidošana ar trešajām valstīm; labāka iedzīvotāju aizsardzība, tiesiskā noteiktība ģimenes tiesībās, komerctiesībās un civiltiesībās palielināšana, kā arī ES tieslietu un iekšlietu jomas ārējās dimensijas nostiprināšana.
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programma „Vides politikas integrācijas programma Latvijā” ; apakšprogrammas: Starpdisciplinārā izpēte un kapacitātes palielināšana vides politikas integrācijai; Vides tehnoloģijas un ekoinovācija	Galvenais uzsvars tiek likts uz sadarbības saišu veidošanu starp politikas veidotājiem, zinātniekiem un komersantiem. Programma paredz uz sistēmisku pieeju balstītu politikas izstrādes, alternatīvu analīzes un sadarbības procesa veidošanu, lai veicinātu efektīvāku vides politikas integrāciju, orientējoties uz ilgtspējīgu attīstību un demonstrētu ekoefektīvus risinājumus, izmantojot vides jautājumu integrāciju citos tautsaimniecības sektoros.
Eiropas Kopienas Finanšu instruments videi LIFE+	Veicināt Kopienas vides politikas un tiesību aktu īstenošanu, aktualizēšanu un attīstību, tostarp vides politikas integrēšana pārējā politikā, tādējādi sekmējot ilgtspējīgu attīstību.
Eiropas Komisijas programma “Otrā Kopienas iniciatīva sabiedrības veselības jomā (2008-2013)” (Second Public Health Programme)	Atbalstīt un pievienot vērtību dalībvalstu politikai un ieguldīt pieaugošā vienotībā un attīstībā Eiropas Savienībā, aizsargājot un veicinot cilvēku veselību un drošību, uzlabojot sabiedrības veselību.
Eksporta kompensācijas shēma (Eiropas Kopienas programma)	Eksporta kompensācijas tiek piemērotas apjomā, kas nepieciešams eksporta sekmēšanai, pamatojoties uz pasaules tirgus kursiem vai cenām un tāda apjoma ietvaros, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Kopienas dibināšanas līguma 300. pantu Starpību starp minētajiem kursiem vai cenām un Kopienas cenām var segt ar eksporta kompensācijām par nozaru produktiem, kuri norādīti minētajā pantā.
Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013. gadam „LEADER pieejas īstenošana” atbalsta pasākumi	Sniegt atbalstu vietējās attīstības iniciatīvām, kas ir saskaņotas ar Latvijas Lauku attīstības programmu 2007.-2013. gadam un iekļautas vietējo rīcības grupu izstrādātajās vietējās attīstības stratēģijās, tādējādi nostiprinot LEADER pieeju, kas uzlabo uz vietējām vajadzībām balstītus pārvaldības mehānismus vietējā līmenī un pilnveido ilgtspējīgas attīstības potenciālu lauku teritorijās.
EK programma „Drošāks internets”. Dibināta ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar ko izveido daudzgadu Kopienas programmu to bērnu aizsardzībai, kuri izmanto internetu un citas komunikācijas tehnoloģijas (2009.–2013. gads)	Programma „Drošāks internets” izveidota, lai sekmētu drošāku interneta un citu komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu, īpašu uzmanību pievēršot bērniem, kā arī lai cīnītos ar nelegālu saturu un kaitīgu uzvedību tiešsaistē. Lēmums paredz, ka Eiropas Komisijai programmu īstenot palīdzēs no ES dalībvalstu pārstāvjiem veidota komiteja.
CIP ICT PSP Konkurētspējas un inovāciju ietvara programmas (2007.-2013.)	KIP mērķis – Eiropas konkurētspējas un inovāciju veicināšana.

Detalizēta informācija par šīm programmām (darbības termiņu, finansējuma avotu, atbalsta saņēmējiem) ir pieejama “Informācija par Eiropas Kopienas iniciatīvām un programmām”, kas apkopota 2009. gada aprīlī, pamatojoties uz ministriju un īpašo uzdevumu ministru sekretariātu sagatavotajiem datiem (atrodama adresē: http://esmaja.lv/userfiles/AT%282010%290075.pdf).

Savukārt informācija par pieteikšanās termiņiem ES struktūrfondu aktivitātēm šogad ir pieejama ES struktūrfondu mājaslapā http://www.esfondi.lv/page.php?id=939.