NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Laura Platace
LV portāls
08. maijā, 2013
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Politika
3
3

Plāno ES valstīs ieviest publisko dokumentu atzīšanu bez apostille

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Dokumentu legalizācija vai apliecināšana ar apostille ir nepieciešama, lai pierādītu, ka personas publiskie dokumenti, piemēram, dzimšanas vai laulības apliecība, kas izdoti personas izcelsmes valstī, ir autentiski. Eiropas Komisija ir iecerējusi šīs procedūras atcelt.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Šī gada 24.aprīlī Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumiem samazināt administratīvos šķēršļus iedzīvotājiem un uzņēmējiem, atceļot publisko dokumentu autentiskuma apliecināšanu citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī. Priekšlikumi ir izstrādāti, pamatojoties uz 2010.gada ziņojumu par ES pilsonību. Ziņojumā minēti dažādi administratīvi šķēršļi, ar kuriem saskaras ES pilsoņi. Ierosinātie priekšlikumi ir galvenā iniciatīva ES pilsoņu tiesību uzlabošanai 2013. - Eiropas Pilsoņu gadā.
īsumā

Publisko dokumentu autentiskuma apliecināšana:

  • tā ir amatpersonas paraksta un zīmoga īstuma apliecināšana;
  • tādā veidā publisks dokuments citā valstī iegūst juridisku spēku.

Apliecināšanu ar apostille veic, ja valsts ir Hāgas konvencijas dalībvalsts.

Dokumentu legalizē, ja valsts nav Hāgas konvencijas dalībvalsts.

Eiropas Komisija vēlas pastāvošo kārtību atcelt.

ES valstīm dokumenti būtu jāatzīst bez papildu apliecināšanas prasības.

ES pilsoņi šobrīd saskaras ar sarežģījumiem, pierādot, ka viņu publiskie dokumenti, piemēram, dzimšanas apliecība vai juridiskā statusa apliecinājums, ir autentiski un ir izdoti personas izcelsmes valstī.

Dokumentu autentiskuma apliecināšana nozīmē amatpersonas paraksta un zīmoga īstuma apliecināšanu, lai vienā valstī sastādīti publiski dokumenti iegūtu juridisku spēku citā valstī. Šo funkciju Latvijā veic Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments.

Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Vasiļjeva informē, ka 2013.gada 24.aprīlī Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu – vienkāršot noteiktu publisko dokumentu pieņemšanu ES, lai veicinātu pilsoņu un biznesa brīvu pārvietošanos. Šim nolūkam nepieciešami grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr.1024/2012.

Priekšlikums paredz, ka 12 dažādiem tajā noteiktiem publiskajiem dokumentiem papildu legalizēšana citā ES valstī nebūs nepieciešama, norāda S.Vasiļjeva. Tādējādi samazināsies administratīvās procedūras, kas personai ir jāveic.

Ieteikums ir turpinājums Eiropas Kopienas 1987.gadā pieņemtajai konvencijai "Par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā". Lai arī konvencija vēl nav stājusies spēkā, to savstarpēji jau piemēro vairākas dalībvalstis, tostarp Latvija.

Eiropas Komisijas priekšlikumi paredz vienkāršot šādas administratīvās procedūras:

  • atcelt tādas formalitātes kā dokumentu legalizācija un dokumentu apliecināšana ar apostille;
  • atcelt vajadzību iesniegt notariāli apliecinātu kopiju kopā ar publiska dokumenta oriģinālu; turpmāk varēs iesniegt neapliecinātas kopijas kopā ar dokumentu oriģināliem;
  • atzīt citu dalībvalstu pārvaldes iestāžu izsniegtu publisko dokumentu neapliecinātus tulkojumus;
  • ieviest nesaistošas daudzvalodu ES standarta veidlapas;
  • uzlabot administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm, lai sekmētu krāpšanas apkarošanu.

Ierosinājumi attiecas uz publiskajiem dokumentiemm saistībā ar vārdu vai uzņēmuma nosaukumu; laulību un reģistrētu partnerību; dzimšanu, laulību, adopciju, miršanu; dzīvesvietu, pilsonību un valsts piederību; nekustamo īpašumu, juridisko statusu un uzņēmējsabiedrības vai uzņēmuma pārstāvību; intelektuālā īpašuma tiesībām; dokumentiem, kas apliecina, ka attiecīgajai personai nav sodāmības.

Dokumentu legalizācija un dokumentu apliecināšana ar apostille

Dokumenta īstumu var apliecināt, dokumentu legalizējot vai apliecinot to ar apostille. Dokumentu apliecina ar apostille, ja tas ir izsniegts vai to paredzēts izmantot valstī, kura ir 1961.gada Hāgas konvencijas "Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu" dalībvalsts. Dokumentu, kas apliecināts ar apostille, vairs nav nepieciešams papildus apstiprināt citā valstī.

Savukārt dokumentu legalizācija ir dokumentu abpusēja apliecināšana. Sākumā to apliecina dokumenta izdevējvalsts kompetentā iestāde un pēc tam mērķa valstī – par šiem jautājumiem atbildīgā iestāde. Dokumentu legalizāciju izmanto, ja valsts nav 1961.gada Hāgas konvencijas dalībvalsts.

"EK priekšlikums paredz: 12 dažādiem noteiktiem publiskajiem dokumentiem papildu legalizēšana citā ES valstī nebūs nepieciešama."

Eiropas Komisija (EK) ir izvērtējusi, ka priekšlikumu pieņemšanas gadījumā tiks ietaupīts ES pilsoņu un uzņēmumu laiks un finanses. Pēc EK aprēķiniem, šo prasību atcelšana ES pilsoņiem un uzņēmējiem ļaus ietaupīt līdz 330 miljoniem eiro gadā.

Ārlietu ministrijas (ĀM) Preses centra vadītāja Diāna Eglīte informē, ka 2012.gadā vien Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments ir legalizējis un ar apostille apliecinājis 13 905 dokumentus, valsts nodevās iekasējot 131 140 latu. No tiem lielākā daļa dokumentu ir apliecināti ar apostille to iesniegšanai 1961.gada Hāgas konvencijas "Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu" dalībvalstīs, kopā – 10 825 dokumenti. Statistika par 2011. un 2010.gadu ir līdzīga.

Neietekmēs attiecīgā dokumenta satura vai juridiskā spēka atzīšanu

Eiropas Komisijas priekšlikums paredz, ka rosinātās izmaiņas palīdzēs pierādīt publiskā dokumenta autentiskumu un dalībvalstīm dokumenti savstarpēji būs jāatzīst bez papildu apliecināšanas prasībām.

Tieslietu ministrijas pārstāve norāda: ja šis priekšlikums stāsies spēkā, publiskie dokumenti, kas savu juridisko spēku iegūs to izsniegšanas brīdī, no tā laika arī būs spēkā visās ES dalībvalstīs un nebūs vajadzīgas nekādas citas darbības.

Fiziskai vai juridiskai personai, iesniedzot dokumentu citā dalībvalstī, papildus būs nepieciešams iesniegt tikai nesertificētu dokumenta tulkojumu (daudzvalodu veidlapu). Izņēmuma gadījumos, ja iestādei būs pamatotas šaubas par tulkojuma pareizību, valsts iestāde būs tiesīga pieprasīt sertificētu dokumenta tulkojumu.

Vēl viens Eiropas Komisijas ierosinājums ir daudzvalodu standarta veidlapas ieviešana visās ES oficiālajās valodās.

S.Vasiļjeva skaidro: daudzvalodu standarta veidlapas ieviešana nozīmē, ka pēc personas pieprasījuma dalībvalsts iestādei, kurā izdots publiskais dokuments, ir jāizsniedz arī Eiropas Komisijas speciāli izstrādāta daudzvalodu veidlapa. Tai ir tāda pati pierādīšanas vērtība kā publiskajam dokumentam, un derēs kā alternatīva,  ko iesniedz citā dalībvalstī. Tādējādi paredzēts ietaupīt līdzekļus un laiku tulkošanas procedūrām.

"Latvija ir vienīgā Eiropas valsts, kas jau ir atcēlusi dokumentu apliecināšanas prasību ES, EEK un Šveicē izdotiem dokumentiem."

Lai nodrošinātos pret krāpšanas mēģinājumiem, priekšlikumā ir noteikti īpaši aizsardzības pasākumi. Ja kādai valsts iestādei ir pamatotas šaubas par konkrētu dokumentu, dalībvalstis varēs pārbaudīt attiecīgā dokumenta autentiskumu dokumenta izsniedzējā iestādē, izmantojot pastāvošo Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI).

Turpmākie pasākumi

Ierosinātā regula, lai tā stātos spēkā, ir jāpieņem Eiropas Parlamentam un ES Padomei.

S.Vasiļjeva norāda, ka dokumenta izskatīšana ES Padomē ir plānota Lietuvas prezidentūras laikā (2013.gada otrais pusgads). Tādējādi paredzams, ka arī Latvijā atbildīgās iestādes drīzumā sāks priekšlikuma izvērtēšanu, gatavojot Latvijas pozīciju sarunām ES Padomē.

Šodien, 8.maijā, Eiropas Komisija Eiropas Pilsoņu gada ietvaros publicēs otro ziņojumu par ES pilsonību, kurā būs izklāstīti 12 jauni konkrēti pasākumi, lai risinātu citas problēmas, ar kurām ES pilsoņi saskaras, īstenojot savas tiesības brīvi pārvietoties.

Latvija – soli priekšā

ĀM Preses centra vadītāja D.Eglīte informē, ka kopš 2010.gada 24.novembra, veicot grozījumus Dokumentu legalizācijas likumā, Latvija ir atcēlusi dokumentu apliecināšanas ar apostille prasību publiskajiem dokumentiem, kas izsniegti ES, Eiropas Ekonomikas kopienā (EEK) un Šveicē. Tas nozīmē, ka  apstiprinājums ar apostille to izmantošanai Latvijā nav nepieciešams.

Līdz ar to Latvija ir vienīgā Eiropas valsts, kas jau ir atcēlusi dokumentu apliecināšanas prasību ES, EEK un Šveicē izdotiem dokumentiem. Ja rodas šaubas par dokumenta autentiskumu, attiecīgā Latvijas iestāde sazinās ar tās valsts kompetento iestādi, kas dokumentu ir izdevusi.

D.Eglīte norāda, ka Latvija kopš 2010.gada 31.oktobra piemēro arī Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā, kas paredz savstarpēju atbrīvošanu no apliecināšanas ar apostille prasības. Šai konvencijai pievienojušās Beļģija, Dānija, Francija, Īrija un Itālija.

Tātad – ja Latvijā izsniegts dokuments jāiesniedz minēto valstu institūcijās, dokumentu apliecināšana ar apostille nav nepieciešama un attiecīgo valstu iestādēm Latvijā izsniegtie publiskie dokumenti jāpieņem bez papildu apliecinājuma.

Uzziņa

Valstis, kuras ir parakstījušas 1961.gada Hāgas konvenciju "Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu": Albānija, ASV, Andora, Antigva un Barbuda, Armēnija, Argentīna, Austrālija, Austrija, Azerbaidžāna, Bahamas, Baltkrievija, Barbadosa, Beliza, Beļģija, Bosnija un Hercegovina, Botsvāna, Brunejas Darusalamas Valsts, Bulgārija, Čehija, Dānija, Dienvidāfrika, Dominika, Dominikānas Republika, Ekvadora, Fidži, Francija, Grieķija, Grenāda, Gruzija, Hondurasa, Honkonga, Horvātija, Igaunija, Indija, Itālija, Izraēla, Īrija, Islande, Japāna, Jaunzēlande, Kaboverde, Kazahstāna, Kipra, Kirgizstāna, Kolumbija, Korejas Republika, Kostarika, Krievija, Kuka salas, Latvija, Lielbritānija un tai pakļautās teritorijas, Lesoto, Libērija, Lietuva, Luksemburga, Lihtenšteina, Makao, Maķedonija, Malāvija, Malta, Māršala salas, Maurīcija, Meksika, Melnkalne, Moldova,  Monako, Mongolija, Namībija, Nikaragva, Niue, Nīderlande, Norvēģija, Omāna, Panama, Peru, Polija, Portugāle, Rumānija, Salvadora, Samoa, Sanmarīno, Santome un Prinsipi, Seišelu salas, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Surinama, Svazilenda, Šveice, Tonga, Trinidāda un Tobago, Turcija, Ukraina, Ungārija, Urugvaja, Uzbekistāna, Vanuatu, Vācija, Venecuēla, Zviedrija.
Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU