Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Likuma norma par publisku parādnieku datubāzi attiecas uz VID administrētajiem 195 tūkstošiem nodokļu maksātāju – juridiskām personām un fiziskām personām - saimnieciskās darbības veicējiem. Datubāzē parādās ziņas par nodokļu maksātāju, kura parāds ir lielāks par 100 latiem. Informāciju aktualizē divas reizes mēnesī – 7. un 26.datumā. Lai novērstu nepamatotu iekļaušanu datubāzē, VID datubāzi ir slēdzis. Pēc datubāzes korekcijām un testēšanas tā atkal būs pieejama.
Nodokļu maksātājiem pirms informācijas aktualizēšanas (7. un 26.datumā) ir iespēja iepazīties ar savu norēķinu stāvokli, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļu „Nodokļu maksātāju datu sistēma” jeb NMDS.
FOTO: www.vid.gov.lv ekrānšāviņš
Likumā "Par nodokļiem un nodevām" ar grozījumiem, ko Saeima pieņēma 2012.gada 13.decembrī, 18.panta (Nodokļu administrācijas pienākumi) 1.daļas 8.punktā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir noteikts pienākums, sākot ar 2013.gada aprīli, nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem, un informācijas pieejamību par tiem nodokļu maksātājiem, kam VID administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 100 latus, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo un 1.3daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. Iepriekš šī norma paredzēja tikai nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem un par nodokļu maksātājiem, kam ir lielākie nodokļu (nodevu) parādi. Tādējādi publiski regulāri parādījās tikai 100 lielāko nodokļu maksātāju parādnieku saraksti ar neizpildītām saistībām daudzu miljonu latu apmērā.
LV portāls jau ir rakstījis, ka VID jaunajā datubāzē iegūstamā informācija ir svarīga tiem, kam normatīvie akti prasa apliecinājumu - VID izziņu par nodokļu parādu neesamību, piesakoties publiskajā iepirkumā, kā arī citos gadījumos, piemēram, licences (atļaujas) saņemšanai, ES fondu projektos.
Informācija par VID administrēto nodokļu parādu, kas kopā pārsniedz 100 latus, iegūstama, ieskatoties parādnieku datubāzē. Kā pirms tās atklāšanas skaidroja speciālisti, uzskatāms, ka personai ir nodokļu parādi, ja tie ir brīdī, kad interesents ieskatās šajā datubāzē un to apliecina izdruka, kurā fiksēts ieskatīšanās laiks.
Informācija par to, vai konkrētam maksātājam (saimnieciskās darbības veicējam) ir nodokļu parādi, pieejama tikai tad, kad ir precīzi zināmi dati (juridiskai personai – nosaukums un reģistrācijas numurs; fiziskai personai – vārds, uzvārds un personas kods). Datubāzē neievieto informāciju par to nodokļu maksātāju parādiem, kas nav reģistrēti Komercreģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji un kas neveic saimniecisko darbību.
Likumā noteikts, ka parādnieku datubāze atjaunojama katru mēnesi 7. un 26.datumā.
Datubāzē neiekļauj parāda summu, ja nodokļu maksātājs ir vienojies ar nodokļu administrāciju par nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu, kā arī tās summas, kas aprēķinātas audita rezultātā un par kurām nav stājies spēkā gala nolēmums (notiek apstrīdēšana).
Parādnieku datubāzē paredzēta arī vēsturiskā informācija par iepriekšējiem 12 mēnešiem.
LDDK: kaitējums reputācijai un apgrūtinājums uzņēmējiem
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisija 30.aprīlī izskatīja jautājumu "Par nodokļu parādu izvērtēšanas iespējām". Kā paskaidroja apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir norādījusi uz problēmām, tāpēc jānoskaidro, vai normatīvajos aktos būtu nepieciešamas kādas korekcijas.
LDDK pārstāve Inese Olafsone informēja, ka VID datubāze strādā vienu mēnesi un ir parādījušās problēmas. Pēc datu publiskošanas sarakstā nepamatoti nokļuvuši trīs uzņēmumi, turklāt viens no tiem ir VID tā sauktajā "Baltajā sarakstā" iekļautais "Rimi". Tas grauj šo uzņēmumu reputāciju. Tā ir tehniska problēma, piebilda LDDK pārstāve.
Savukārt otra būtiskākā problēma, pēc LDDK pārstāves teiktā, ir tā, ka valsts funkcija – nodokļu maksātāju uzraudzība – ir pārlikta no valsts uz uzņēmējiem. Šajā situācijā uzņēmējiem palielinās slogs – ir jāseko sadarbības partnerim, un, ja viņš nav atklājis, ka sadarbības partneris lieto kādas shēmas un krāpjas, tad ir vainīgs. Taču šī funkcija būtu jāpilda valstij. Godīgo uzņēmēju nedrīkstētu sodīt par to, ka ir krāpies viņa sadarbības partneris. Tā veidojas situācijas, ka uzņēmējs nesaņem PVN atmaksu tikai tāpēc, ka sadarbības partneris nav kaut ko darījis tā, kā vajag.
"Datubāze ir veidota publisko iepirkumu prasību nodrošināšanai, lai VID nav jāizsniedz izziņas par nodokļu neesamību."
Arī LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja uz uzņēmējam uzlikto pienākumu pārbaudīt, vai viņa darījumu partneris ir godīgs vai viņš ir vai nav izpildījis savas saistības pret valsti.
VID gadā izsniedz vairāk nekā 11 tūkstošus izziņu par parāda neesamību.
LDDK vadītāja ierosināja, lai Iepirkumu uzraudzības birojs pārbauda uzņēmējus, kas pieteikušies uz publisko iepirkumu. Tad nebūšot vajadzīgas izziņas un var risināt jautājumu, vai datubāze ir atklāta vai aizklāta. Ir valstis, kur šādas datubāzes ir ierobežotas pieejamības.
Ja ir datubāze, nevajag VID izziņas
Finanšu ministra padomnieks Reinis Strolis skaidroja, ka nav pamata saistīt jaunās datubāzes informāciju ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) darījumu jautājumiem. Jo parādnieku datubāzes funkcija ir saistīta ar Publisko iepirkumu likuma prasību un pasūtītāja atbildību pārliecināties, vai konkrēts pretendents ir godprātīgi un savlaicīgi maksājis nodokļus, tātad – vai viņam nav nodokļu parādu.
Uzlabot administratīvo procesu savulaik ir lūguši gan uzņēmēji, gan valsts un pašvaldību iestādes, lai nevis katram pretendentam būtu jādodas uz VID pēc izziņas par parāda neesamību, bet dati būtu apkopoti centralizēti un pieejami pasūtītājam. Tā nekādā veidā nav papildu funkciju uzlikšana uzņēmējiem un nerada nekādus apgrūtinājumus, paskaidroja R.Strolis, uzsverot, ka Finanšu ministrija joprojām stingri atbalsta normu, ka nodokļu parādnieka dalība publiskajā iepirkumā nav atbalstāma.
Tātad – pienākums pārbaudīt publiskā iepirkuma pretendentu ir tikai valsts un pašvaldību iestādēm un valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras veic publiskos iepirkumus.
Pārbīdīts atskaites punkts, vēsturisko parādu "uzpeldēšana" nav novēršama
R.Strolis atzina, ka, atklājot datubāzi, radušās tehniskas problēmas, kuras konstatētas novēloti un radījušas problēmas dažiem uzņēmumiem, kas šajā sarakstā iekļuvuši nepamatoti. Informācija par maksājumiem datubāzē nenonāk pietiekami ātri – ja nodokļi samaksāti dienu pirms datubāzes aktualizēšanas, ziņas no informācijas sistēmām, tajā skaitā no Valsts kases VID datubāzē, nonāk ar laika nobīdi. Tas diemžēl netika paredzēts, datubāzi izstrādājot, atzina finanšu ministra padomnieks.
VID Nodokļu pārvaldes pārstāvis Juris Gaiķis informēja: lai novērstu sākotnējās nepilnības, VID koriģēs nodokļu parādu informācijas atskaites punktu, proti, piedāvāts risinājums aktualizēt informāciju, neiekļaujot ziņas par pēdējām piecām dienām, tātad neņemot vērā pēdējās piecas dienas kārtējiem maksājumiem (pēc dažādām deklarācijām), pieņemot, ka maksājums tiks veikts. Piecas dienas izraudzītas kā pietiekama rezerve, lai datubāzē būtu pieejama korekta informācija.
"Pienākums pārbaudīt publiskā iepirkuma pretendentu ir tikai valsts un pašvaldību iestādēm un valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras veic publiskos iepirkumus."
Savukārt attiecībā uz veciem parādiem pēdējā brīža informācija nebūs "noķerama". VID un Valsts kase nevarot uzminēt, kad nodokļu maksātājs samaksās savu veco parādu, ja viņš nodokļus nav maksājis konkrētajā maksāšanas termiņā. Tāpēc jārēķinās, ka tie vecie parādi, kas būs samaksāti pēdējās piecās dienās, pēc datubāzes aktualizēšanas parādīsies.
Tomēr, ja kāds vēlas piedalīties publiskajā iepirkumā un apšauba parādnieku datubāzes informācijas objektivitāti, viņam arī tagad ir tiesības vērsties VID un saņemt izziņu, ka konkrētā datumā parāda vairs nav un pretendēt uz dalību iepirkuma konkursā. Līdz šim izziņa par parāda neesamību bija derīga vienu mēnesi.
Pēc atklātajām nepilnībām parādnieku datubāze tika slēgta. Ar iestrādātajām korekcijām datubāzi kopš 1.maija testēja VID, muitas un informācijas tehnoloģiju speciālisti. Likumā noteiktajā datumā – 7.maijā – datubāzei atkal ir jābūt pieejamai.
Finanšu ministrs Andris Vilks aprīlī publiski pauda nostāju, ka maksājumu informācijas aizkavēšanās ir jāparedz, ģenerējot datus par nodokļu parādiem, un turpmāk nav pieļaujama maldinošu datu publiska pieejamība par uzņēmuma reputācijai tik nozīmīgu jautājumu. VID ir atvainojies nodokļu maksātājiem par neveiksmīgo pārpratumu.
Datubāzē – komersanti un saimnieciskās darbības veicēji
Nodokļu politikas apakškomisijas vadītājs R.Ražuks pievērsa uzmanību arī LDDK minētajiem faktiem, ka aprīlī datubāzē bijusi informācija par 52 594 nodokļu parādniekiem, kuru parāds ir lielāks par 100 latiem. Savukārt Latvijā ir aptuveni 55 000 aktīvo uzņēmumu. No šīs salīdzināšanas būtu jānoprot, ka teju visi aktīvie uzņēmumi ir nodokļu parādnieki.
