Iniciatīva mediju tiesiskā regulējuma pilnveidei: tehnoloģijas, autortiesības, žurnālista statuss, redakcionālā neatkarība un vārda brīvības garantijas

Tieslietu ministrs pamato savu iniciatīvu

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver, ka sabiedrisko mediju darbība attīstās kā biznesa veids un demokrātiskā tirgus ekonomikā tas ir normāli. Taču aktuāls ir jautājums – vai demokrātiska tirgus ekonomika vienmēr nozīmē attīstību un vai tā zināmā mērā nedegradē un nekropļo kādas demokrātiskai sabiedrībai būtiskas iezīmes.

Ministrs norāda: ne velti jebkurā biznesa nozarē pastāv konkurences padomes, nodokļu un citas institūcijas, kas palīdz tirgum pašregulēties, kā arī saglabāt un ievērot sabiedrības intereses. No tā izriet jautājums – vai sabiedriskie mediji spēj konkurēt ar globālajiem masu medijiem? J.Bordāns atzīst, ka šis jautājums ir aktuāls visā Rietumu pasaulē un darba grupa ir vajadzīga arī tādēļ, lai saprastu, vai valsts drīkst neuzņemties atbildību par šādu situāciju.

Paralēli tam plānots apzināt tehnoloģiju, autortiesību jautājumus, žurnālistu neatkarības un redakcionālās neatkarības jautājumus, žurnālistu statusu un vārda brīvības garantijas.

Tieslietu ministrs informē: darba grupa vienojusies par to, ka jāatrod veidi, kā pilnveidot demokrātijas iespējas, jo tieši žurnālistiem demokrātijas stiprināšanā ir teju stūrakmens loma. J.Bordāns uzskata, ka nepieciešams izvērtēt pastāvošā tiesiskā regulējuma pietiekamību, iesaistot šajā apspriešanā žurnālistu profesionālās organizācijas un mediju apvienības, kam būs iespēja piedalīties darba grupas sanāksmēs un bez ierobežojumiem laikā izteikt savu viedokli.

Darba grupas sastāvs

Darba grupas vadītājs ir tieslietu ministrs Jānis Bordāns, un tās sastāvu veido:

• Arvīds Dravnieks - tieslietu ministra padomnieks, darba grupas vadītāja vietnieks;
• Edmunds Beļskis - Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors;
• Inta Brikše - Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja;
• Boriss Cilevičs - Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs;
• Ainārs Dimants - Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs;
• Aija Dulevska - Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietniece;
• Sarmīte Ēlerte - Ministru prezidenta padomniece nacionālās identitātes, pilsoniskas sabiedrības un integrācijas jautājumos;
• Kaspars Galkins - Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības departamenta direktora vietnieks;
• Jānis Junkurs - Saeimas Ārlietu komisijas deputāts;
• Inguss Kalniņš            - Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks;
• Inese Lībiņa-Egnere - Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre;
• Kristīne Līce - Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās;
• Andris Mellakauls - Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta Informatīvās vides integrācijas nodaļas vadītājs;
• Einārs Miķelsons - Ārlietu ministrijas Humanitāro jautājumu nodaļas vadītājs;
• Ināra Mūrniece - Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja;
• Zaiga Sneibe - Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā eksperte;
• Anda Rožukalne - Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja.

Mērķis – žurnālista tiesību aizsardzība

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver, ka viens no šīs darba grupas mērķiem ir runāt par žurnālista tiesībām, aizsardzību un pienākumiem un ir svarīgi, lai darba grupa strādātu roku rokā gan ar nozari un žurnālistiem, gan mediju ekspertiem.

Deputāte norāda: komisija ir konstatējusi, ka valsts institūciju segmentā trūkst mediju politikas veidotāja un virzītāja un aicina izveidot mediju politikas nodaļu Kultūras ministrijā vai Tieslietu ministrijā, kā arī raudzīties uz mediju telpu kopumā un domāt par mediju ombuda veidošanu.

"Darba grupa vienojusies par to, ka jāatrod veidi, kā pilnveidot demokrātijas iespējas, jo tieši žurnālistiem demokrātijas stiprināšanā ir teju stūrakmens loma."

Tieslietu ministra padomnieks Arvīds Dravnieks piekrīt, ka ir vajadzīga kāda struktūra, taču ir skeptisks pret tās veidošanu kādā no ministrijām un kā iespējamo risinājumu saredz mediju ombudu.

Vēl viens jautājums, uz ko vērš uzmanību I.Mūrniece, ir kvalitatīvā prese un šodienas mediju tirgus. Skaitliski mazai sabiedrībai kļūst arvien grūtāk uzturēt kvalitatīvu presi, un arī īpašnieku ietekme uz saturu var kļūt arvien jūtamāka. Mediji ir privāts bizness, bet ir jādomā, kā to sabalansēt ar sabiedrības interesēm, lai tai būtu iespēja saņemt arī kvalitatīvus preses izdevumus.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvājums diskusijai ir žurnālista definējums, tā tiesības un pienākumi; medija definējums; interneta mediju, mediju īpašnieku jautājumi, kā arī tie jautājumi, ar kuriem komisija ir strādājusi kopā ar NEPL, piemēram, televīzijas kanālu pamata piedāvājuma noteikšana.

Par žurnālistu profesionalitāti

Darba grupa pievērsīsies arī žurnālista profesionalitātes un ētikas jautājumiem. Tieslietu ministra padomnieks A.Dravnieks uzskata, ka "žurnālistika nav tikai sociāla zinātne un šobrīd žurnālista izglītībai ļoti pietrūkst humanitārās komponentes". Žurnālistam jāsaprot, kā vārds ir radies, un jāzina arī kultūras vēsture. Bez šīm zināšanām viņš nevar būt īsts savas nozares profesionālis.

Šo aspektu plānots aktualizēt, piesaistot diskusiju kādai zinātniskajai konferencei valsts augstskolā, kas gatavo jaunos žurnālistus.

Runājot par ētikas jautājumiem, A.Dravnieks ir pārliecināts, ka katram medijam nedrīkst būt sava ētika. Latvijā pietrūkst vienota žurnālista ētikas kodeksa un žurnālista ētikas komisijas. Bez žurnālistiem, kuri saprot, kas ir profesionālā ētika, demokrātiska sabiedrība nevar pastāvēt. Ja cilvēkiem, kas ir gatavi domāt, žurnālisti nedod vielu pārdomām, cilvēki kļūst par manipulējamiem objektiem.

Informācijas tehnoloģijas nojauc robežas

NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aija Dulevska secina, ka ir grūti novilkt robežu starp medijiem, jo papīra formāta avīzes ir pieejamas arī elektroniski, TV raidījumi ir skatāmi arī internetā, un tas nozīmē, ka nākotnē par mediju saturu un žurnālistu tiesībām ir jārunā atrauti no piederības presei, televīzijai vai radio.

"Valsts institūciju segmentā trūkst mediju politikas veidotāja un virzītāja."

Arvīds Dravnieks norāda, ka klasiskā izpratnē masu mediji ir starpnieks starp varu un sabiedrību. Šobrīd tehnoloģijas ir attīstījušās tā, ka sabiedrībai starpnieks nav vajadzīgs, līdz ar to medijs ir spiests konkurēt ar informāciju, kas ir sociālajos tīklos. Tas savukārt rada problēmu – pēc kādām pazīmēm noteikt, ka konkrētais cilvēks, kurš vienkārši rīkojas vārda brīvības ietvaros, faktiski pilda sabiedrībai svarīgu funkciju. Formālā pazīme ir sava komercuzņēmuma kā masu medija reģistrēšana, taču ar to visticamāk nepietiek. Vairums sociālo tīklu nereģistrējas kā mediji tādēļ, ka tas ir neizdevīgi no iespējamās atbildības viedokļa.

A.Dravnieks vērš uzmanību uz arvien aktuālo problēmu - naida runu. Arī par šo tēmu, iespējams, būs diskusijas.

Vai darba grupas darbības rezultātā taps jauns likums?

Pašlaik Latvijā ir spēkā likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem". Lai arī par darba grupas izveidošanas mērķi ir izvirzīta tiesiskā regulējuma pilnveidošana, J.Bordāns norāda, ka apzināto problēmu rezultāts varētu būt izpratne, pie kādiem likumprojektiem būtu jāstrādā.

"Katra darba grupas sēde būs veltīta kādam noteiktam jautājumu lokam."

Pēc tieslietu ministra teiktā, likumu nevar vienkārši uzrakstīt. Lai to izstrādātu, ir jābūt politiski formulētai gribai.

Darba grupas uzdevums ir izpētīt arī citu valstu normatīvos aktus un pieredzi. Taču, kā uzsver J.Bordāns, katra valsts atrodas atšķirīgā attīstības posmā un, lai nonāktu pie viena un tā paša mērķa, iespējams, kaut kādā brīdī Latvijā attiecīgās likumdošanas jomā ir jābūt lokālam risinājumam, neizmantojot kopēšanas–ielīmēšanas metodi no citu valstu likumiem.

Tātad - šī darba grupa normatīvo aktu grozījumus vai jaunu likumu neizstrādās.

Kas sekos tālāk?

Tieslietu ministrs atzīst, ka jau pirmajā sanāksmē ir atklājies ļoti plašs izskatāmo jautājumu loks un pēc ikvienas sapulces darba grupa ir gatava informēt medijus par to, kā veicies.

A.Dravnieks informē, ka turpmākais darbs tiks organizēts trīs posmos:

1. martā darba grupa noskaidros, kas mediju politikas jomā ir darīts valsts līmenī;
2. aprīlī un maijā darba grupa uzklausīs žurnālistu un mediju asociācijas;
3. vasaras vidū sadarbībā ar ekspertiem būs izstrādāts sistēmisks apkopojums par problēmām un sniegti iespējamie risinājumu virzieni.

Tieslietu ministra padomnieks norāda, ka katra darba grupas sēde būs veltīta kādam noteiktam jautājumu kopumam, piesaistot "vislabākos latviski domājošos cilvēkresursus".

Ir iecere, ka diskusijās piedalīsies, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Ineta Ziemele, lai runātu par to, ar kādiem izaicinājumiem cilvēktiesības sastapsies nākotnē, savukārt viedokļu apmaiņā par informācijas tehnoloģijām - Egils Levits, kurš ir eksperts pie ANO izveidotajā padomē par interneta nākotni.