Gada dzīvnieks un gada putns – aizsargājami un izzūdoši
Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) valdes priekšsēdētājs un projektu vadītājs Viesturs Ķerus norāda, ka gada putna izvēlē viens kritērijs saglabājas ik gadu – izvēlēties sugu, kuras izpētē vai aizsardzībā sabiedrība var dot kādu ieguldījumu. Taču šogad biedrība nolēmusi likt uzsvaru nevis uz sabiedrības iesaisti, bet gan izglītošanu – izvēlēta suga, kas sava dzīvesveida dēļ lielai sabiedrības daļai nav pazīstama. Tādējādi par 2013.gada putnu nosaukts kākaulis (Clangula hyemalis).
V.Ķerus atklāj, ka izvēle par labu kākaulim notikusi gan tādēļ, ka šī suga ir kļuvusi par globāli apdraudētu putnu sugu, gan arī citu iemeslu dēļ. Kākaulis ir jūras putns, un līdz šim neviens jūras putns nav kļuvis par gada putnu Latvijā. Šie putni šogad ir īpaši aktuāli, jo drīzumā klajā nāks grāmata "Latvijas jūras un piekrastes putni". 2013.gadā turpinās arī LOB darbība projektos, kas saistīti ar putnu uzskaitēm jūrā. Tādējādi gada putns vistiešākajā veidā saistīts ar Ornitologu biedrības šā gada darbiem.
Savukārt gada dzīvnieku, tāpat kā līdz šim, noteicis Latvijas Dabas muzejs (LDM). Muzeja izstāžu organizatore un zooloģe Rūta Sukovska stāsta, ka par 2013.gada dzīvnieku ir kļuvis Eiropas purva bruņurupucis (Emys orbicularis). Šis dzīvnieks Latvijā ir ārkārtīgi rets, un populācija jau atrodas uz izzušanas robežas. Eiropas purva bruņurupucis ir ierakstīts Latvijas Sarkanās grāmatas nulles kategorijā.
"2013.gada dzīvnieks - Eiropas purva bruņurupucis – ir ierakstīts Latvijas Sarkanās grāmatas nulles kategorijā."
Ar nulles kategoriju apzīmē izzudušās sugas, kuras nav atrastas pēdējo 50 gadu laikā, taču, iespējams, vēl ir saglabājušās atsevišķās vietās dabā, nebrīvē vai kultūrā un kurām nepieciešama īpaša valsts likumā nostiprināta aizsardzība.
R.Sukovska stāsta, ka purva bruņurupucis vēl ir sastopams atsevišķās vietās Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. To izdevies noskaidrot Daugavpils Universitātes zinātniekam Mihailam Pupiņam, kurš pēta šo sugu un ir viens no Eiropas purva bruņurupuča aizsardzības plāna autoriem. Plāns 2008.gadā apstiprināts (toreizējā) Vides ministrijā.
Gada ģeoloģiskais objekts – pirmo reizi Latgales reģionā
Nu jau sesto reizi par gada simbolu izvirzīts arī ģeoloģisks objekts. Šajā nominācijā uzvarētāju nosaka Latvijas Petroglifu centrs (LPC). Tā valdes loceklis un vēsturnieks Andris Grīnbergs skaidro, ka izvēles kritēriji gadu gaitā pamatā nav mainījušies. Vienmēr tiek izmeklēts tāds objekts, kas ir ar nozīmīgu ģeoloģisko vērtību un nav zinātniski sarežģīts, tātad - viegli uztverams plašākai sabiedrībai. LPC izvērtē arī konkrētā objekta iespējamos ieguvumus vai zaudējumus.
"2013.gada ģeoloģiskais objekts - Stiglavas atsegumi – ir smilšakmens ieži, kādi Latgales reģionā, atšķirībā no Vidzemes vai Kurzemes, ir liels retums."
A.Grīnbergs atzīst, ka tiek noraidīti tie objekti, kurus apskatīt gribētāju pieplūdums varētu ietekmēt negatīvi. Pēdējos gados tiek nominēti mazāk pazīstami objekti ar lielu tūrisma potenciālu. Piemēram, iepriekšējo gadu titula ieguvēji – Virsaišu ūdenskritums un Sikšņu klintis – kļuvuši atpazīstamāki un pie tiem izveidotas tūristiem piemērotas dabas takas, norādes, stendi un cita infrastruktūra, kāda līdz tam nav bijusi.
Par 2013.gada ģeoloģisko objektu kļuvuši Stiglavas atsegumi. Tie ir smilšakmens ieži, kādi Latgales reģionā, atšķirībā no Vidzemes vai Kurzemes, ir liels retums.
A.Grīnbergs norāda, ka šajā reģionā līdz šim nav bijis neviens gada ģeoloģiskais objekts. Stiglavas atsegumi ir zinātniski maz izpētīts objekts, tā ir maz pazīstama vieta, tomēr daļēji labiekārtota un tūristiem piemērota.
Gada augs – savdabīga un atšķirīga graudzāle
Gada auga pretendentus parasti izvirza Latvijas Botāniķu biedrība (LBB). Biedrības pārstāve un bioloģe Lelde Eņģele atklāj, ka gada augu nosaka to LBB biedru balsojums, kuri pirms tam noklausījušies prezentācijas un pamatojumus par izvirzītajiem pretendentiem. Gada auga nominācijai tiek izvirzīti reti, aizsargājami un ar kaut ko interesanti augi. Par šī gada augu kļuvusi stāvā vilkakūla (Nardus stricta), kas nav aizsargājams, taču reti sastopams augs.
"Par šī gada augu kļuvusi Stāvā vilkakūla, kas nav aizsargājams, taču reti sastopams augs."
L.Eņģele augu apraksta kā savdabīgu un atšķirīgu no citām graudzālēm, jo tā vārpiņa ir vērsta uz vienu pusi un atgādina ķemmi vai spalvu uz vilka skausta. Lai arī pati vilkakūla nav aizsargājama, tā parasti aug pļavās, kas ir reti sastopamas un īpaši aizsargājamas gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā. Tās ir vairākus gadu desmitus tradicionāli apsaimniekotas pļavas, kas atbilst arī bioloģiski vērtīgajiem zālājiem un tiek reģistrētas Lauku atbalsta dienesta datubāzē. Līdz ar to apsaimniekotājs var saņemt atbalsta maksājumu par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos.
Stāvā vilkakūla kā gada augs aicina pievērst uzmanību dabisko zālāju apsaimniekošanai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai lauku ainavā. Bioloģe norāda: augu un pļavu pētniekiem ir svarīgi uzzināt jaunas stāvās vilkakūlas atradnes, ko, iespējams, sekmēs gada augam pastiprināti pievērstā uzmanība.
Gada gliemis – dižā bezzobe
Latvijas Malakologu biedrība šogad izvirzījusi gada gliemi. Kā infomē biedrības pārstāvis Māris Rudzītis, otro reizi deviņu gadu laikā izvirzīta gliemene. Iepriekš gada gliemja tituls piešķirts kādam no gliemežiem. Gada gliemene – dižā bezzobe (Anodonta cygnea) – dzīvo dīķos, ezeros, lēnās upēs un kopumā vērtējama kā Latvijā ne visai bieži sastopama. M.Rudzītis atklāj, ka šīs gliemenes izskats ir mainīgs, nereti to nav viegli atšķirt no līdzīgās ezera bezzobes. Lai arī suga nav aizsargājama, biedrība, to izraudzīdamās, vēlējusies pievērst sabiedrības uzmanību dīķu un citu ūdenstilpju apsaimniekošanai, kā arī ūdens līmeņa pazemināšanās ētiskajai pusei un katastrofālai ietekmei uz ūdens iemītniekiem, no kuriem viens ir dižā bezzobe.
Bez jau minētajiem ik gadu Latvijā tiek izvirzīti arī citi simboli. Piemēram, zināms, ka Latvijas Entomoloģijas biedrība šogad izvirzījusi gada kukaini – raibspārnu smiltājsiseni –un gada bezmugurkaulnieku - matoni. Nav izslēgts, ka šogad būs iespēja uzzināt arī par gada sēni, gada koku, gada ķērpi vai gada zirnekli.
Lai kādā kategorijā arī gada dabas simboli tiek izvirzīti, mērķis ir viens - vairot sabiedrības zināšanas, cilvēku izpratni un interesi par dabu, lai, vislabāko nodomu vadīti, saudzētu tās unikālās un neatkārtojamās vērtības.
