Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Atklātība un kompetenta politika sabiedrības interesēs ir galvenie priekšnosacījumi, no kuru piepildījuma ir atkarīga gan Saeimas reputācija, gan likumdevēja neatkarība lēmumu pieņemšanā.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls
2011.gada augustā, īsi pirms 10.Saeimas darbības beigām, likumdevējam uzticējās vien 6,1% Latvijas iedzīvotāju. Pirmajā pašreizējās Saeimas darbības gadā notikuši vērā ņemami uzlabojumi pretkorupcijas un tiesiskuma jomā - kolektīvo iesniegumu ieviešana, fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas regulējums, jauna priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pieņemšana, ziedojumu partijām un priekšvēlēšanu tēriņu apmēra samazināšana, sabiedrības informēšana par amatpersonu pārkāpumiem, atklāta amatpersonu ievēlēšana -, kas ļāvuši sabiedrības uzticības rādītājam pakāpies līdz 16 procentiem.
Neraugoties uz to, šī izaugsme nav uzskatāma par tik būtisku, lai politiķi varētu pārstāt domāt par sabiedrības vērtējumu, secināts priekšlikumos par Saeimas darba atklātības un atbildības veicināšanu, ko apkopojusi "Sabiedrība par atklātību – Delna", pamatojoties uz portāla "Deputatiuzdelnas.lv" pirmajā darbības gadā gūtajām atziņām. Saeimas prestiža uzlabošanai kopumā būtu jābalstās uz deputātu nodrošinājuma un kompetences atbalsta stiprināšanu, labas lobēšanas prakses ieviešanu, kā arī parlamenta budžeta lielāku atklātību un tēriņu lietderības izvērtējumu.
Likumdošanai jātop profesionālākai
Mūsdienīgiem apstākļiem ir nepieciešams mūsdienīgs parlaments. Pašreizējā ļoti dinamiskajā sociālekonomiskajā vidē likumdevēja darbībai būtu jābalstās uz pieaugošām zināšanām un kompetenci savas darbības jomās, ko daudzās Rietumeiropas valstīs atspoguļo virzība uz parlamenta profesionalizāciju.
11.Saeimā deputāta gaitas sāka 34 jauni deputāti, bet 10.Saeimā tādu bija pat vairāk nekā 60. Tādējādi ir skaidrs, ka liela daļa parlamentāriešu sākotnēji nav gatavi pilnvērtīgam likumdevēja darbam. Lai gan varētu šķist, ka parlamentārieša darbs Latvijas Saeimā ir bagātīgi nodrošināts ar dažāda ranga atbalstiem, piemēram, deputāta palīgu, frakciju un komisiju konsultantu un Juridiskā biroja sniegtajiem pakalpojumiem, patiesībā atbalsts, atskaitot minēto biroju, drīzāk ir uzskatāms par tehnisku un administratīvu, nevis ekspertīzes vai pētniecisku atbalstu, skaidro politikas analītiķe, Deputatiuzdelnas.lv vadītāja Līga Stafecka.
"Parlamentā būtu jāizveido īpaša pētniecības struktūrvienība ar augsti kvalificētu personālu."
Viņa norāda: lai patiesi stiprinātu Saeimas politikas analīzes kapacitāti, parlamentā būtu jāizveido īpaša pētniecības struktūrvienība ar augsti kvalificētu personālu. Līdztekus tam nāktos veikt funkciju auditu Saeimā, izvērtējot konsultantu skaita atbilstību komisiju darba vajadzību nodrošināšanai, atalgojuma līmeņa sasaisti ar reālajiem darba pienākumiem, kā arī padarīt atklātāku un objektīvāku konsultantu atlases procedūru un nodrošināt deputātu palīgus ar nepieciešamo infrastruktūru (dators, darba vieta u.tml.) darba pienākumu efektīvai veikšanai. Ekspertīzes atbalsta palielināšana nepieciešama, lai vairotu likumdevēju kompetenci un neatkarību, saskaroties ar dažādu interešu pārstāvju priekšlikumiem, strādājot ar Ministru kabineta iesniegtajiem likumprojektiem, grozot un pieņemot jaunus likumus. Vienlaikus kompetents parlamentāriešu darbs veicinātu sabiedrības uzticības pieaugumu, norāda L.Stafecka.
Tomēr ne tikai atbalsts no malas nodrošina pilnvērtīgu parlamentārieša darbu. Lielā mērā tas atkarīgs no deputāta labās gribas. "Deputāts pats izvirza mērķus, ko vēlas sasniegt. Es to latiņu esmu uzstādījusi diezgan augstu, jo vēlos būt eksperts tajās jomās, kurās strādāju," skaidro 11.Saeimā parlamentārieša darbu sākusī deputāte no Reformu partijas (RP) Inese Lībiņa-Egnere. Piemēram, strādājot pie Pilsonības likuma, viņa centusies iepazīties ar citu valstu likumdošanu pilsonības jautājumā.
Atbalsts likumdevēja darbam citviet
ASV Kongresā katra deputāta darbības nodrošināšanai strādā ap divdesmit darbinieku, Latvijā katram tautas priekšstāvim atbalstu sniedz 4,5 cilvēki. Kā uzskata Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas asociētais profesors Daunis Auers, deputātu kompetences paaugstināšanai Saeimā vajadzētu izveidot informācijas departamentu ar četrām struktūrvienībām – bibliotēku, dokumentācijas, pētniecisko un sabiedrības informācijas nodaļas. Vienlaikus būtu jārekrutē augsta līmeņa deputātu palīgi.
Abās kaimiņvalstīs politikas kvalitātes atbalsts likumdevējiem ir plašāks nekā Latvijā. Lietuvas Seimā darbojas Politikas pētniecības departaments ar Vispārējās informācijas, Bibliogrāfijas, Ekonomikas un sociālo jautājumu, Tiesību un politikas nodaļām, kā arī Juridiskais departaments ar specializētām nodaļām. Savukārt Igaunijas Rīgikogu tik plašas struktūras pētnieciskajam atbalstam nav, taču parlamentā izveidots Pētniecības departaments, kurš dod padomus un nodrošina eksperta pakalpojumus parlamenta locekļiem, komisijām, frakcijām un Rīgikogu kancelejai konstitucionālo pienākumu pildīšanā, atbalstot un uzturot uz zināšanām balstītas parlamentārās debates. Departaments arī nodrošina Rīgikogu ar informāciju un ekspertu atzinumiem par likumprojektiem, kā arī pasūta nepieciešamo izpēti.
Budžets un tēriņi jāpakļauj kontrolei
Latvijas Saeimas gada budžets šogad ir vairāk nekā 13 miljoni latu, taču sabiedrībai un medijiem ir ierobežotas iespējas iepazīties ar detalizētu informāciju par parlamenta tēriņu lietderību. Līdztekus likumdevēja darbības kvalitātes paaugstināšanai nāktos vairot arī parlamenta budžeta un tēriņu lietderības uzraudzību, secināts pētījumā.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeima ir finansiāli patstāvīga un pati nosaka sev budžetu, bet tā izlietošanas lietderīgumu, likumību un gada pārskatus pārbauda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, ko veido Saeimas deputāti. Par saimnieciskajiem jautājumiem lemj Saeimas Prezidijs. Saeimas budžeta izlietojums nav pakļauts Valsts kontroles revīzijām.
Presē daudzkārt izskanējušie gadījumi par apšaubāmu parlamenta līdzekļu izlietojumu, no kuriem sevišķi izceļas milzīgās autobāzes uzturēšana, patlaban nevieš pārliecību par efektīvu Saeimas resursu plānošanu un tērēšanu. To atzinuši arī "Delnas" pētījuma ietvaros intervētie deputāti, kuru vārdi gan pētījumā netiek atklāti. Uz izdevumu pozīcijām, kurās būtu iespējams lielāks resursu ietaupījums, medijos vairākkārt norādījusi par Saeimas tēriņu lietderības uzraudzību atbildīgās Revīzijas komisijas vadītāja Elīna Siliņa (RP). Taču viņas iesniegtos priekšlikumus budžeta līdzekļu ietaupīšanai Saeima neatbalstīja. Deputāte atzīst: "Ja iestāde pati sevi kontrolē, tā ir liela atbildība, bet maz kas par to liecina."
Ir izveidojusies absurda situācija – par izdevumu racionalitāti atbildīgās Saeimas institūcijas vadītāja norāda uz iespēju samazināt izdevumus, bet Saeimas vairākums to neatbalsta, secina "Delnas" pārstāvji. Paši deputāti pētījumā norādījuši, ka iemesli, kas viņiem liedz vairāk iesaistīties Saeimas izdevumu pārskatīšanā, ir pārāk lielais laiks, ko viņu pamatdarbam atņemtu iedziļināšanās finanšu tēriņu jautājumos, kā arī grūtības saņemt prasīto informāciju no Saeimas kancelejas. "Sevišķi tas attiecas uz jaunpienākušiem deputātiem, kuriem, lai gan nereti ir vēlme uzlabot esošo situāciju, pieredzes trūkums un neierastā darba noslodze ir būtisks šķērslis daudzu iniciatīvu īstenošanā," atzīst E.Siliņa.
"Ja iestāde pati sevi kontrolē, tā ir liela atbildība, bet maz kas par to liecina."
"Pēc vēlēšanām deputātiem ir vēlme daudz ko mainīt, bet tā apmēram pēc pusgada, saskaroties ar reglamentu, rutīnu, atbalsta trūkumu un neatsaucību, noplok," pēc savas pieredzes novērojot parlamenta darbu, secina Sabiedriskās politikas centra "Providus" politikas analītiķe Iveta Kažoka.
Šā gada parlamenta budžets Saeimas mājaslapā kā skenēts dokuments bez detalizētāka izklāsta pieejams vismaz trīs pakāpju dziļumā: "Saeimas struktūra" → "Statistika" → "Saeimas budžets". Kā norāda "Delna", tas nesniedz pietiekamu informāciju, lai sabiedrība spētu novērtēt Saeimas darbu un tēriņus. Apstākļos, kad sabiedrības uzticība Saeimai ir kritiski zema, necaurskatāmība publisko līdzekļu tēriņu izlietojumā to grauj vēl vairāk.
Pētījuma autori rekomendē likumdevējam parlamenta mājaslapā turpmāk piedāvāt iepazīties ar detalizētu parlamenta katra gada budžetu, kā arī ieviest regulārus lietderības un funkciju auditus, to rezultātus publicējot Saeimas mājaslapā. Rekomendāciju skaitā ir arī ieteikums pārskatīt Valsts kontroles likuma 46.panta otro daļu, kas nosaka, ka minētā iestāde neveic revīziju Saeimā. "Būtu nepieciešama plašāka diskusija, cik mūsdienu demokrātijas tradīcijām ir atbilstoša pašreizējā kārtība un kā mazināt iespējamas interešu sadursmes, ja Valsts kontrolei uztic veikt arī Saeimas kancelejas regulāru revidēšanu. Abās pārējās Baltijas valstīs galvenā valsts kontroles institūcija parlamentu saimnieciskās darbības revīziju nodrošina, veicot parlamentu kancelejas auditu."
"Valsts kontrole neskaitīs, cik sēdes deputāti apmeklējuši un cik likumus pieņēmuši."
Patlaban kā galvenais pretarguments Valsts kontroles (VK) pielaidei Saeimas tēriņu revidēšanai, uz ko pētījumā norādījusi arī pati VK, tiek minēts interešu konflikts, kas rodas, parlamentam lemjot par šīs iestādes budžetu, ieceļot amatā tās vadītāju un apstiprinot tās locekļus. Tiek arī norādīts: veicot revīzijas parlamentā, nebūtu iespējams nošķirt politiskos un saimnieciskos jautājumus.
I.Kažoka gan tam nepiekrīt: Saeima ieceļ amatā arī citu institūciju, piemēram, Tiesībsarga biroja, vadītājus un lemj par to budžetu. "VK galvenokārt neliek sodus, bet sniedz rekomendācijas, tādējādi tas nav nopietns risks," uzskata eksperte. Viņa arī norāda: bažām par politisko un saimniecisko jautājumu nenošķiramību nav pamata, jo VK neskaitīs, cik sēdes deputāti apmeklējuši un cik likumus pieņēmuši, bet kas attiecas uz Saeimas kanceleju, tad tā funkcionē kā jebkura cita valsts iestāde.
E.Siliņa Saeimas darba lietderības uzlabošanu saskata vairākpakāpju mehānismā, ko veidotu parlamenta iekšējo procesu kontroles sistēma plus iekšējā audita struktūrvienība plus ikgadējas Valsts kontroles pārbaudes.
Lobēšanā – kompetenci un atklātību
Deputāti kā likumdevēji ir pakļauti dažādu sabiedrības grupu vēlmēm ņemt vērā viņu vajadzības. Tādējādi Saeimas prestiža un darbaspējas kontekstā nozīmīga loma ir lobēšanai. Patlaban sabiedrība, dzirdot par neleģitīmiem precedentiem, to lielākoties uzlūko ar aizdomām, kā slēpjamu interešu apmierināšanas jomu. Lai šīs aizdomas novērstu, lobēšanā ir jāievēro vismaz trīs galvenie pamatprincipi: atklātība, kurai būtu jānodrošina sabiedrības informētība par lobētāju centieniem ietekmēt lēmumu pieņemšanu Saeimā; vienlīdzība iespējās piekļūt lēmumu pieņēmējam, kā arī ētiskums – rīcības principi, kas visām lobēšanā iesaistītajām pusēm noteiktu pienākumu darboties atklāti un atbilstoši likumiem.
Lobēšana Latvijā ir maz reglamentēta joma. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izstrādātā Lobēšanas atklātības likumprojekta virzību ilgstoši kavē dažādu uzskatu sadursme par lobēšanas atklātību. Viens no priekšlikumiem ir lobētāju reģistra izveidošana. Taču, kā secināts pētījumā, pastāv atšķirīgi viedokļi par to, cik Latvijas apstākļos un politiskajā kultūrā liela nozīme būtu šāda reģistra izveidei, un vēl gaidāmas plašas diskusijas, līdz likums tiks pieņemts. Līdz tam Saeimā ir iespējams veikt citus uzlabojumus, kas padarītu lobēšanas procesu daudz atklātāku un pakāpeniski iedibinātu citu politisko kultūru šajā jomā.
Pašlaik saskaņā ar Saeimas kārtības rulli likumprojekta anotācijā tā izstrādes gaitā notikušās konsultācijas ar interešu virzītājiem jāatklāj Valsts prezidentam, Saeimas komisijai vai ne mazāk kā pieciem deputātiem. Turpmāk, kā uzskata "Delna", šāda prasība būtu jānosaka arī atsevišķu deputātu iesniegtiem likumprojektiem.
Līdztekus Saeimas mājaslapā vajadzētu norādīt ne vien likumu izstrādei izveidoto darba grupu darbību, bet arī sastāvu; visiem interesentiem padarīt elektroniski pieejamus notikušo sarunu audioierakstus, Saeimas mājaslapā publicēt apakškomisiju sēžu protokolus. Turpat būtu jāpublicē Saeimas caurlaižu saņēmēju vārdi, izsniegtās caurlaides termiņi un caurlaides pieteicēji.
"Lobēšanas regulējumam jābūt kā daļai no kopējās atbildības un atklātības mehānisma sistēmas."
Saeimas deputāta ētikas kodeksu vajadzētu papildināt ar principu, ka deputātiem jāievēro atklātība likumdošanas darbā un jānodod atklātībā "personas vai organizācijas vārds, ja tās sagatavotais viedoklis vai sniegtā informācija ir būtiski palīdzējusi deputātam formulēt savu viedokli", uzskata "Delna". Lobēšanas regulējumam jābūt kā daļai no kopējās atbildības un atklātības mehānismu sistēmas, kas aptvertu partiju finansēšanu, priekšvēlēšanu reklāmas un tēriņu ierobežošanu, politisko lēmumu pieņemšanu, interešu konfliktu novēršanu, ienākumu deklarēšanu, atbildīgumu privātajā sektorā, neatkarīgus medijus un nevalstiskās organizācijas (NVO), skaidro "Delnas" juridiskā analītiķe Aiga Grišāne.
Lobēšanas pilnveidošanai būtu jāiet kopsolī ar deputātu kompetences paaugstināšanu, kas ļautu viņiem būt mazāk ietekmējamiem lēmumu pieņemšanā. "Deputātiem ir ierobežota pieeja apspriežamai informācijai, tāpēc neformālās sarunās ir iespēja nodrošināt izpratni par apspriežamā jautājuma būtību un aktualitāti," pašreizējo situāciju raksturo Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, kurš pārstāv vienu no ietekmīgākajām lobētāju organizācijām valstī. Būtu nepieciešamas regulāras nozares diskusijas ar deputātiem par tās attīstības tendencēm, norāda M.Bičevskis.
Deputātu informētība par apspriežamās jomas problemātiku mazinātu sasteigtu un nekvalitatīvu lēmumu pieņemšanu. "Praksē vajadzētu ierobežot iespējas uz trešo lasījumu iesniegt būtiskus un apjomīgus priekšlikumus citā virzienā, nekā grozījumi, ar ko likums atvērts," uzskata banku pārstāvis. Vienlaikus vajadzētu papildināt Saeimas kārtības rulli, kas ļautu NVO priekšlikumus komisijām iesniegt, nemeklējot deputātu - iesniedzēju.
Uz deputātu kompetences nepietiekamību norāda arī biedrības "Latvijas pilsoniskā alianse" direktore Rasma Pīpiķe: "Deputātiem, sevišķi jaunpienācējiem, pietrūkst izpratnes par interešu pārstāvju iesaisti lēmumu pieņemšanā. Parasti gan deputātiem pārmet pārmērīgu ļaušanos lobētāju vēlmēm, taču ir bijuši arī gadījumi, kad NVO netiek laistas pie vārda."
Pašlaik, kad likumdošanas grožus tur koalīcija, kas pozicionējusies kā tiesiskuma nostiprinātāja, ir labvēlīgs brīdis sākt ieviest uzlabojumus Saeimas darba kvalitātes, lielākas atklātības un sabiedrības uzticības veicināšanai, uzskata eksperti.
