Jaunā Valsts policijas attīstības koncepcija – uz sabiedrību vērstas policijas darbības modelis

Koncepcijas idejas vēsture ir īsa - 6.jūlijā Iekšlietu ministrijā (IeM) notika ministra Riharda Kozlovska vadītā Sabiedriskās drošības konsultatīvās padomes (SDKP) sēde, kurā tika paziņots par Valsts policijas (VP) attīstības koncepcijas projekta izstrādes uzsākšanu, jo secīgas ilgtermiņa reformas VP īstenotas netiek.

Valsts policija kā sabiedrības sargs

IeM norāda, ka Valsts policijā vērojama liela kadru mainība un darbinieku trūkums, tāpēc ir apzinātas problēmas, kas saistītas ar dienestā esošo darbinieku motivāciju, izglītību, kā arī atlīdzības un sociālo garantiju sistēmu. Topošā koncepcija paredzēta kā ilgtermiņa risinājums, kas uzlabotu policijas darba efektivitāti un rezultātus.

Projektā atklāti un konkrēti iezīmētas visas patlaban VP aktuālās problēmas – prestiža jautājums, zems uzticamības līmenis, mazs atalgojums, kadru mainība, izglītības un profesionālās pilnveides grūtības, vājš materiāli tehniskais nodrošinājums – un skarti jautājumi par noziedzības apkarošanas pilnveidi un efektīvu vadības sistēmu.

1. un 2.novembrī IeM rīkotajā konferencē tika diskutēts par Valsts policijas attīstības koncepcijas 2013.-2020.gadam projektu.

"Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija paredz, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības uz brīvību un drošību," klātesošajiem atgādināja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, norādīdams, ka nerūpēšanās par VP ir nerūpēšanās par iedzīvotāju pamata vajadzībām. "Valsts policija ir piedzīvojusi dažādas reorganizācijas un pārmaiņas, bet jāņem vērā, ka pārmaiņas rada nestabilitāti jebkurā iestādē."

"VP pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības, brīvību, īpašumu un sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem."

Jaunās VP attīstības koncepcijas mērķis ir panākt, lai policijas darba modelis atbilstu sabiedrības interesēm un spētu veidot drošu dzīves vidi; koncepcija nosaka policijas prioritātes, lai katrs iedzīvotājs zinātu, kādā virzienā VP attīstīsies. Tajā paredzēta arī policijas materiāli tehniskās kapacitātes stiprināšana, jaunu policijas darbības pamatprincipu attīstība un efektīva pārvaldības modeļa izveide.

Koncepcijā kā nemainīgs ir definēts jau patlaban spēkā esošais pārvaldības modelis un policijas pamatfunkcijas. 

Uz sabiedrību vērsts policijas darbs

Koncepcija sastāv no trīs daļām. Pirmā daļa "Uz sabiedrību vērsts policijas darbs" izvirza mērķi – sadarbības uzlabošana ar iedzīvotājiem un policijas darbības redzamības paaugstināšana. Mērķa realizēšanai piedāvāti arī loģiski un izpildāmi uzdevumi: "Lai spētu apzināt problēmas, kas satrauc iedzīvotājus, policijai ir jāattīsta gan spējas komunicēt, gan jāveido mehānisms iedzīvotāju lokālo problēmu apzināšanai. Paralēli jāpaaugstina policijas darbinieku redzamība, t.i., policijas darbiniekam vairāk laika jāpavada pie vietējiem iedzīvotājiem, nevis kabinetā."

Pirmajā daļā uzmanība pievērsta arī prevencijas jautājumam, norādot, ka alkohola, narkotiku lietošanas, vardarbības un citu negatīvu izpausmju mazināšanai nepieciešams fokusēties tieši uz riska grupām un riska faktoriem, definējot sasniedzamos mērķus un koncentrējoties uz tiem, nevis uz plašu auditoriju un problēmām kopumā.

Koncepcija paredz un izvērtē arī efektīvas VP sadarbības veidošanu ar pašvaldības policiju un apsardzes komersantiem. Tā pievēršas viktimizācijas jautājumiem, paredzot jaunu policijas darba principu attīstību darbam ar cietušajiem.

Sadarbības filozofija ir jauna Valsts policijas darbā, un tā pārņemta no Eiropas Savienības valstīs pašlaik izplatītā uzstādījuma "uz sabiedrību vērsta policija" (community policing), bet kā juridisks termins tiek piedāvāts – "policija sabiedrībai".

Koncepcija paredz, ka uz sabiedrību vērstas policijas modelī izmanto problēmu risināšanas, nevis represīvas metodes seku likvidēšanai.

Tas nozīmē - nevis vienkārši sodīt iedzīvotājus par kādu pārkāpumu un ar to lietu izbeigt, bet iedziļināties problēmā, to veicinošos faktoros un kopā ar iedzīvotājiem meklēt risinājumus, lai incidenti neatkārtotos.

Sadaļā "Uz sabiedrību vērsts policijas darbs" izvērtēts VP īstenotais projekts "Pilotprojekts Talsu rajona policijas pārvaldē – uz sabiedrību vērsts policijas darbs". Tā īstenošanas gaitā tika konstatēts, ka policijas darbiniekiem ir nesamērīgi plašs pienākumu apjoms; neviendabīga slodze; atšķirīga darba organizācija reģionos; funkciju dublēšanās ar kriminālpoliciju; darba apjomam neatbilstošs un konkurēt nespējīgs atalgojums; pārāk augsts procesuālo darbību īpatsvars uz vispārīgo pienākumu fona; pamatpienākumu nepietiekama izpilde citu pienākumu dominantes ietekmē.

Profesionāls un uz zināšanām balstīts policijas darbs

Koncepcijas projekta otrā daļa "Profesionāls un uz zināšanām balstīts policijas darbs" definē mērķi - motivēts un profesionāls Valsts policijas personāls tiešo funkciju veikšanai.

Aplūkojot personāla un izglītības jautājumus, secināts, ka laika posmā no 2007.gada līdz 2011.gadam ir saglabājusies nemainīga tendence - no dienesta aizplūst vairāk personāla, nekā tiek pieņemts darbā.

Avots: VP attīstības koncepcija 2013-2020

Personāla aizplūšana no VP strauji palielinājusies 2010. un 2011.gadā zemā atalgojuma dēļ, turklāt ekonomiskās krīzes laikā tika samazinātas arī sociālās garantijas. Savukārt 2009.gadā lielais atvaļināto amatpersonu skaits (1214) saistīts ar tajā gadā veikto VP reģionālo reformu, kad tika likvidētas teritoriālās policijas pārvaldes un izveidotas VP reģionu pārvaldes (RP).

Nenodrošinot darba tirgū konkurētspējīgu atalgojumu, ir grūti piesaistīt profesionālu un kvalificētu personālu, secināts koncepcijas projektā.

"Personāla mainība vājina VP darbspēju."

Personāla mainība kopumā vājina VP darbspēju, jo amatpersonas dienesta gaitā gūst un uzkrāj pieredzi, apmeklē dažādus profesionālās pilnveides kursus, bet jaunu darbinieku apmācībai atkal nepieciešami laika un finanšu resursi.

Izrādās, problemātisks ir arī tas jauniešu sastāvs, kas vēlētos apgūt policista profesiju. Piemēram, veicot kandidātu atlasi mācībām, Valsts policijas koledžā arodizglītības programmā "Policijas darbs" klātienē 2012.gadā kopumā bija pieteikušies 429 kandidāti, no tiem prasībām neatbilstošs veselības stāvoklis tika konstatēts 130 kandidātiem jeb 30% jauniešu. Veicot dokumentu pārbaudi, secināts, ka 16 kandidāti iepriekš bijuši krimināli sodīti.

Policija – kabinetos dokumentu kaudzēs

Dokumentā ir izvērtēta tik svarīgā konkurētspējīga atalgojuma noteikšana VP amatpersonām. Skaitļi liecina, ka VP sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā iesaistītajām amatpersonām atlīdzībai paredzētie izdevumi četru gadu laikā ir sarukuši aptuveni par 45%; nākamgad paredzēts mēnešalgā integrēt uzturdevas kompensāciju 120 latu apmērā, bet tas reāli nozīmē algas pieaugumu tikai par 30 latiem.

Arī izglītība, sociālo garantiju sistēmas pilnveidošana ir temati, kuriem koncepcijā atvēlēts daudz vietas.

Aplūkojot noziedzības apkarošanu un izmeklēšanu, kā viena no svarīgām problēmām ir minēta neadekvātā noslodze un darba apjoms. "Valsts policijā kriminālpolicijas struktūrvienībās šobrīd strādā aptuveni 730 izmeklētāju. Aprēķinot vidējo slodzi, vienam kriminālpolicijas izmeklētājam gadā būtu jāizmeklē 70–75 gada laikā ierosināti kriminālprocesi, katram no tiem veltot vidēji trīs dienas. Bet, tā kā izmeklētāju lietvedībā ir vēl iepriekšējos gados uzsāktie kriminālprocesi, kuros izmeklēšana turpinās, tad laiks, ko izmeklētājs reāli var veltīt uzsāktam kriminālprocesam, ir vēl mazāks."

Koncepcijā secināts, ka "policija šobrīd ir iedzīta kabinetos dokumentu kaudzēs, un ļoti minimālus resursus tā var veltīt citiem likumā "Par policiju" noteiktajiem uzdevumiem un pienākumiem - sabiedriskās kārtības nodrošināšanai uz ielām, darbam ar sabiedrību, pievērsties prevencijas programmām, kas mazinātu noziedzību un aizsargātu iespējamos upurus, aktīvi īstenot operatīvo darbību, lai atmaskotu noziedzniekus un noziedzīgās grupas".

Starptautiskā sadarbība, noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves dienesta attīstība, augsto tehnoloģiju noziedzīgu nodarījumu apkarošana, notikumu vietu apskate – tās ir pārējās tēmas, kas tiek izvērtas attīstības koncepcijas projekta otrajā daļā.

Policijas darba efektīva organizācija

Trešā daļa "Efektīva policijas darba organizācija" paredz darba organizācijas procesu pilnveidi. VP attīstības koncepcijā skaidrots, ka policijas visu līmeņa vadībai ir jābūt spējīgai veidot vienotu komandas darbu un policistiem jāspēj nodrošināt, lai pareizās lietas tiktu darītas īstajā vietā un laikā. "Tas nozīmē mazināt kļūdas, riskus, kā arī nevajadzīgus birokrātiskus procesus un meklēt veidus, kā uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti."

Koncepcija iezīmē policijas reaģēšanas ātruma problēmu, norādot, ka kopumā 49,7% iedzīvotāju ir apmierināti ar policijas ierašanās laiku notikuma vietā. "Reaģēšanas ātruma galējā robeža ir 25 minūtes, t.i., ja policija reaģē vēlāk par minēto laiku, iedzīvotāju vērtējums par policijas reaģēšanu ir līdzvērtīgi negatīvs, kā gadījumos, kad policija neierodas notikuma vietā. Ilgāks ierašanās laiks notikuma vietā pieļaujams CSNg gadījumos, tomēr tad ir nepieciešams izskaidrot kavēšanās iemeslus."

Kriminālizlūkošanas modeļa attīstība ir tā, kurai pievērsts vairāk uzmanības. Šā modeļa darbības nodrošināšanai ir nepieciešams kvalificēts personāls, kas apmācīts kriminālizlūkošanas jomā, bet Latvijā nav apmācību kursu, kuros kriminālizlūkošanas nodrošināšanai sagatavotu operatīvos un stratēģiskos analītiķus, tostarp darbam ar analītiskajām programmatūrām. Turklāt VP rīcībā nav pietiekama finansējuma, lai nodrošinātu analītiķu apmācības un kvalifikācijas celšanu Eiropas Policijas birojā (Eiropolā), kā arī citos ārvalstu un starptautisko organizāciju piedāvātajos apmācību kursos. Dalību apmācībās nereti ierobežo arī policijas amatpersonu nepietiekamais angļu valodas zināšanu līmenis.

"Amatpersonu atlīdzībai paredzētie izdevumi četru gadu laikā ir sarukuši aptuveni par 45%."

VP attīstības koncepcijā izvērtētas arī objektu apsardzes problēmas – darbinieku trūkums, nepietiekams materiāli tehniskais nodrošinājums, disciplinārā atbildība, konvojēšanas jautājumi – un piedāvāti to risinājumi.

Saskaņā ar likuma "Par policiju" 10.panta astoto daļu policijas darbinieku pamatpienākumos ietilpst aizturēto un apcietināto, kā arī ar brīvības atņemšanu notiesāto personu konvojēšana. Atsevišķās struktūrvienībās (Rīgas RP, Kurzemes RP) ir nepietiekams darbinieku skaits un tādēļ personu konvojēšanā tiek iesaistīti dežūrdaļas darbinieki, iecirkņu inspektori, satiksmes uzraudzības vai citi kārtības policijas darbinieki.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Arvils Feierābends konferencē norādīja, ka patlaban ir lielākā iecirkņa inspektoru štata skaita samazināšanās kopš 1991.gada. Nav iespējams nodrošināt patruļnieku skaitu, jo daudzi nodarbojas ar konvojēšanu. A.Feierābends skaidroja: kā risinājums tiek piedāvāta konvojēšanas funkciju nodošana Tieslietu ministrijai. Tad no konvojēšanas funkciju izpildes atbrīvotos spēkus būs iespējams mērķtiecīgi iesaistīt patrulēšanā un reaģēšanā uz pieteikumiem par noziedzīgiem nodarījumiem un citiem sabiedriski bīstamiem notikumiem.

Koncepcijas projektā izvērtēta arī tādas policijas darba sastāvdaļas kā nodrošinājums ar infrastruktūru un telpām, transportu, formas tērpiem, profesionālās pilnveides apstākļi un citi jautājumi.

Katram darba virzienam ir situācijas apraksts, identificētās problēmas, izvērtēti risinājumi un aprakstīti uzdevumi mērķu sasniegšanai ar termiņiem un iespējamiem finansējuma avotiem.

"Valsts pārvaldē bieži vien mēģina sagrābstīt, es nebaidos šī vārda, labos piemērus, noskatot, kā tas ir ārzemēs, un tieši tāpat darīt arī Latvijā, bet tā nav, ka kaut kur pasaulē ir atrodams Latvijai piemērotais ideālais modelis, ko varam paņemt sev," uzrunājot policijas darbiniekus konferencē skaidroja IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, norādot, ka tā nav pareiza pieeja, jo "mums ir jāveido pašiem sava Valsts policija – tāda, kāda ir piemērota Latvijai".