Kādēļ Būvniecības stratēģija ir nozīmīga Eiropas Savienībai?
Būvniecības nozare nodrošina 20 miljonus darba vietu Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem, lielākoties mikrouzņēmumos un mazos uzņēmumos. Ēku energoefektivitātes rādītāji un efektīva resursu izmantošana ražošanā, pārvadājumu jomā un saistībā ar produktiem, ko izmanto ēku būvniecībā un infrastruktūras izveidē, būtiski ietekmē eiropiešu dzīves kvalitāti. Līdz ar to būvniecības uzņēmumu konkurētspēja ir svarīga ne vien izaugsmei un nodarbinātībai, bet arī nozares ilgtspējības nodrošināšanā.
Eiropas Komisija uzsver, ka vairāku iemeslu dēļ ES ir nepieciešama Būvniecības stratēģija. Finanšu un ekonomikas krīzes dēļ laika posmā no 2008.gada janvāra līdz 2012.gada aprīlim darbs būvniecībā un infrastruktūras attīstībā visās ES 27 dalībvalstīs samazinājās par 17% un mājokļu tirgus burbuļa pārsprāgšana turpināja ievērojami mazināt darbību šajā nozarē, kas ir veicinājis bezdarba pieaugumu ES, neskatoties uz to, ka būvniecības nozarē pastāvīgi ir vajadzīgs kvalificēts darbaspēks.
"Būvniecības nozare var kļūt par ilgtspējīgas attīstības virzītājspēku."
Vēl viens stratēģijas izstrādes iemesls ir 2010.gadā pārstrādātajā Ēku energoefektivitātes direktīvā paziņotais, ka galvenais uzdevums būvniecības nozarē būs gandrīz nulles enerģijas ēku ieviešana, taču progress attiecībā uz energoefektivitātes uzlabošanu un atjaunojamās enerģijas avotu ieviešanu ir lēns, jo īpaši esošo ēku renovācijā.
EK priekšsēdētāja vietnieks, rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs Antonio Tajāni (Antonio Tajani) uzsver, ka šā brīža smagajā ekonomikas un sociālajā krīzē zema energopatēriņa ēkas ir drošs un dzīvotspējīgs ieguldījuma veids gan sabiedrībai, gan privātajiem ieguldītājiem. Būvniecības nozarei ir jāizmanto šī iespēja, lai radītu inovācijas un piesaistītu talantīgus speciālistus. Jauno tehnoloģiju lielo potenciālu var izmantot ne tikai jaunās ēkās, bet arī miljoniem esošo ēku renovēšanā, lai padarītu tās energoefektīvākas atbilstoši ES 2020 mērķiem. "Mēs nedrīkstam laist garām šādu iespēju, turklāt būvniecības nozare var kļūt par ilgtspējīgas attīstības virzītājspēku."
Būvniecības stratēģijā – pieci galvenie virzieni
Lai reaģētu uz izaicinājumiem, ar ko saskaras ES, Eiropas Komisija šā gada 31.jūlijā nāca klajā ar piecu punktu Būvniecības stratēģijas plānu. Galvenie pieci punkti Būvniecības stratēģijas plānā ir:
- veicināt labvēlīgus investīciju apstākļus;
- palielināt inovāciju attīstību un uzlabot darba kvalifikāciju un mobilitāti;
- uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti un nekaitīgumu videi;
- stiprināt iekšējo tirgu;
- veicināt globālo konkurētspēju Eiropas būvniecības kompānijām.
Eiropas Komisija atzīst, ka esošo ēku renovācija un infrastruktūras uzturēšana ir Būvniecības stratēģijas plāna prioritāte, jo īpaši, lai sasniegtu ES 2020 mērķus. Tas ES varētu radīt līdz pat 1 miljonam jaunu darba vietu līdz 2020.gadam. Tādēļ ir nepieciešami valsts līmeņa fiskālie stimuli un finanšu atbalsta pasākumi, piemēram, samazinātas PVN likmes un mērķtiecīgas procentu likmes. Turklāt ir nepieciešams nodrošināt saskaņotību starp valsts palīdzību un ES, privātajiem fondiem un finanšu līdzekļiem.
Eiropas Komisija 2013.gadā ir iecerējusi publicēt konkrētas rekomendācijas, kā to nodrošināt. Lai konceptu "ilgtspējīga būvniecība" sāktu izmantot plašāk, ir nepieciešams izstrādāt kopīgu izpratni par resursu efektivitāti un izpildījumu projektu izstrādē, būvniecībā un novērtēšanā. Tādēļ Eiropas Komisija ierosina veicināt savstarpēju novērtēšanas metožu atzīšanu vai saskaņošanu, lai tās padarītu praktiskākas un pieejamākas būvniecības kompānijām, apdrošināšanas nozares pārstāvjiem un investoriem.
"Ēku renovācija un infrastruktūras uzturēšana ir Būvniecības stratēģijas plāna prioritāte. "
Attiecībā uz darbaspēka kvalifikācijas celšanu, Eiropas Komisija ir noteikusi, ka ir būtiski paredzēt nākotnes pieprasījumu darba tirgū, lai izstrādātu nepieciešamās profesionālās apmācības un radītu labākus darba vides apstākļus un karjeras iespējas jauniešiem. Tas nodrošinātu lielāku mobilitāti darba ņēmējiem.
Lai izvirzītos mērķus īstenotu, dalībvalstīm būs jāvienojas, cik daudz no 28.-29.jūnijā Eiropadomē apstiprinātā "Eiropas izaugsmes un nodarbinātības pakta" 120 miljardu eiro finansējuma piešķirt būvniecības nozares attīstībai.
"Prognozēt konkrētu finansējuma apjomu ir sarežģīti, ņemot vērā, ka būvniecības nozare veido vismaz 10% no ES iekšzemes kopprodukta, tādēļ vismaz 10% no paktā paredzētā finansējuma būtu nepieciešams piešķirt būvniecības nozarei," norāda A.Tajāni.
ES Būvniecības stratēģija Latvijā
Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša skaidro, kā EM vērtē EK publicēto Būvniecības stratēģiju un ko tā nozīmē Latvijai.
EM ieskatā, EK publicētā Būvniecības nozares un tās uzņēmumu ilgtspējīgas konkurētspējas stratēģija ir nozīmīgs solis nozares attīstības veicināšanā visā Eiropas Savienībā. Vairāki jautājumi, kas stratēģijā ietverti, kā nozīmīgi jau iekļauti Latvijas būvniecības nozares attīstības dokumentos, tai skaitā "Būvniecības nozares attīstības pamatnostādņu 2012.-2016.gadam projektā", pie kura šobrīd strādā Ekonomikas ministrija. Pamatnostādnēs tiek noteikti politikas pamatprincipi, mērķi un prioritātes būvniecības nozares līdzsvarotai attīstībai turpmākajiem pieciem gadiem.
Latvijas tautsaimniecības kontekstā stratēģijā ietvertais norāda, ka Latvijas būvniecības politika saskan ar Eiropas Savienības redzējumu un ir vērsta uz ilgtspējīgas un konkurētspējīgas būvniecības nozares attīstības politikas izveidošanu. Tādējādi minētā stratēģija vērtējama kā atbalsta punkts pamatnostādnēs noteikto politikas virzienu īstenošanai. Turpmākajos gados tiks turpinātas Latvijā jau uzsāktās iniciatīvas ēku energoefektivitātes ieviešanai, būvniecības speciālistu izglītības kvalitātes veicināšanai, Eirokodeksa projektēšanas standartu ieviešanai un ilgtspējīgas būvniecības īstenošanai.
Resursu racionāla patēriņa nodrošināšanai kā nozīmīgs solis ir uzskatāms "Ēku energoefektivitātes direktīvas" ieviešana, normatīvajos aktos nosakot izmaksu optimālas prasības ēku energoefektivitātei. Tādējādi vienlaikus valstiski tiek noteikta joma, uz ko būvuzņēmējiem un būvniecības speciālistiem orientēties turpmākajos gados. Ņemot vērā stratēģijā formulēto energoefektivitātes pieaugošo aktualitāti, paredzams, ka turpmāk piesaistītā Eiropas Savienības finansējuma apjoms šai aktivitātei pieaugs. Šobrīd lielākā aktivitāte civilajā būvniecībā ES struktūrfondu apguvē ir tieši ēku energoefektivitātes jomā – līdz šā gada jūnija beigām daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem ir apgūts Eiropas Savienības līdzfinansējums 28,45 milj. latu apmērā.
"Vairāki jautājumi, kas ietverti stratēģijā, jau iekļauti Latvijas būvniecības nozares attīstības dokumentos. "
Paplašinot izpratni par resursu taupīšanu no enerģijas efektīva izlietojuma ēkas ekspluatācijas laikā uz kopēju resursu taupīšanu būvniecības procesā (tai skaitā attiecībā uz būvmateriālu ražošanu), aizvien lielāku aktualitāti iegūst ilgtspējīgas būvniecības jēdziens. Ilgtspējīgas būvniecības principa pamattēzes ir iekļautas būvnoteikumos, nosakot prasību dabas resursu patēriņa ekonomiskai un sociālai pamatotībai, kā arī iespēju robežās renovējot, rekonstruējot vai nojaucot būvi veikt būvmateriālu reciklēšanu. Turpmāk, attīstot būvniecības ilgtspējību, nepieciešams vienots Eiropas Savienības redzējums šajā jautājumā. Eiropas Komisija stratēģijā pauž apņemšanos izstrādāt noteikumus par būvizstrādājumu efektivitātes raksturlielumu deklarāciju attiecībā uz dabas resursu ilgtspējīgu izmantojumu "Būvizstrādājumu regulas" kontekstā.
Tāpat turpmākajā plānošanas periodā par vienu no izaicinājumiem būvniecības nozares sakārtošanā noteiktās profesionālās izglītības sistēmas optimizācijas ietvaros ir paredzēts pārstrādāt lielu daļu nozares profesiju standartu un aktualizēt būvniecības specializāciju pamatprasības. Veicot pētījumu par būvniecības nozari, būvniecības nozares cilvēkresursu optimizācija un tautsaimniecības vajadzībām atbilstoša profesionālās izglītības piedāvājuma plānošana ir uzsākta līdztekus Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajam Eiropas Sociālā fonda projektam "Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana". Vēl projekta ietvaros ir izveidota Būvniecības nozares ekspertu padome, kas izskata ar būvniecības profesionālās izglītības politikas veidošanu saistītus jautājumus.
Veicinot būvniecības speciālistu konkurētspēju, kā arī ieviešot mūslaiku projektēšanas prasības, saskaņā ar Eirokodeksa standartu nacionālo ieviešanas plānu 2013.-2014.gadam ir paredzēts pilnībā adaptēt Eirokodeksa standartus būvniecību regulējošo normatīvo aktu sistēmā līdz 2014.gada beigām. Tādējādi tiktu noslēgta stratēģijā minētās Eiropas Komisijas rekomendācijas par Eirokodeksa ieviešanu un izmantošanu būvēs un nesošajās konstrukcijās izpilde.
