AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
14. augustā, 2012
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Pašvaldības
2
2

Ubagošana kā sociāla parādība

Rīgas sabiedriskās kārtības noteikumos noteikts aizliegums ubagošanā iesaistīt dzīvniekus, bet šim aizliegumam nav īsta pamatojuma.

FOTO: www.shc.hu

Ubagotāji Rīgas ielās nudien nav retums, un novērojumi apstiprina, ka lielai daļai ubagošana ir gluži kā pastāvīgs darbs – personu var sastapt vienmēr vienā un tajā pašā laikā un vietā ar to pašu „aprīkojumu”. Tādējādi šajā mijiedarbībā ir iesaistītas divas puses - ubagotāji un sabiedrība, bet nereti sava, ne mazāk svarīga loma dienišķās maizes pelnīšanā tiek piešķirta dzīvniekiem.
īsumā
  • Ubagošana ir aizliegta Rīgas vēsturiskajā centrā, kā arī vietās, kur tas var traucēt gājēju kustību un satiksmi.
  • Ubagošanā nedrīkst izmantot dzīvniekus.
  • Par sabiedriskās kārtības neievērošanu draud sods no brīdinājuma līdz 10 latiem.
  • Trūcīgiem iedzīvotājiem pašvaldība sniedz sociālos pabalstus un palīdzību, tātad – ubagošana ir ļaužu pašu izvēle.

Ubagošana – žēlastības dāvanu (naudas) lūgšana publiskā vietā, aktīvā vai pasīvā veidā demonstrējot galēju nabadzību vai citādā veidā mēģinot iežēlināt garāmgājējus. Tā ubagošana definēta Rīgas sabiedriskās kārtības noteikumos.

1.augustā stājās spēkā grozījumi šajos noteikumos un izmaiņas skārušas arī ubagotājus, kam nu ir liegts nodarboties ar savu rūpalu Rīgas vēsturiskajā centrā. Tas gan ir tikai viens no punktiem, kas nosaka ierobežojumus ubagotājiem.

Sabiedriskās kārtības noteikumu Rīgā 7.1punkts paredz, ka ubagot ir aizliegts Rīgas vēsturiskajā centrā, izņemot vietās pie dievnamiem, kurās ubagot ir atļāvusi attiecīgās reliģiskās organizācijas vadība. Nedrīkst lūgt žēlastības dāvanas arī uz ietvēm, kāpnēm, estakādēm, laukumiem, gājējiem paredzētiem ceļiem vietās, kur tas var apgrūtināt vai traucēt gājēju kustību, sabiedriskajā transportā un tā pieturvietās, uz ceļa braucamās daļas, veloceliņiem un pie gājēju pārejām.

Ubagošana ir aizliegta uzmācīgā veidā un šajā nodarbē nedrīkst izmantot dzīvniekus.

 

Kāpēc ubagotājus izraidīja no Rīgas centra?

Rosinot grozījumus Sabiedriskās kārtības noteikumos, Rīgas dome sniedza šādu grozījumu nepieciešamības pamatojumu. Pēc Domes pieprasījuma 2012.gada februārī un martā Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs "SKDS" veica pētījumu par iedzīvotāju attieksmi pret ubagošanas aizliegšanu. Ap 70 procentiem aptaujāto atbalstīja šāda regulējuma noteikšanu.

"Ubagošana ar likumu nav aizliegta, un nodarboties ar to vai nē ir paša cilvēka izvēle. "

2014.gadā Rīga būs Eiropas galvaspilsēta. Rīgas dome uzskata, ka ubagotāju rīcība, piemēram, traucējot gājēju kustību, bojā pilsētas tēlu. Arī sanitāro normu neievērošana, veselības un drošības apdraudējums un nomācoša iespaida radīšana var mazināt potenciālo Rīgas pilsētas viesu skaitu. Tātad ubagošanas blakus faktori var kavēt uzņēmējdarbību un pilsētas ekonomisko un sociālo attīstību.

Rīgas pašvaldība izsaka viedokli, ka neviena persona pilsētā nav pakļauta galējai nabadzībai, kādēļ būtu nepieciešams ubagot, jo Rīgā trūkumcietējiem un maznodrošinātajiem ir iespēja saņemt sociālo palīdzību, tajā skaitā bezmaksas pārtiku. Nosakot aizliegumu ubagot Rīgas vēsturiskā centra teritorijā un ierobežojot ubagošanu ārpus Rīgas vēsturiskā centra, palielinās iespēja apzināt patieso trūkumcietēju skaitu..

Ubagotājus informē par jauno kārtību

Par ubagošanas aizlieguma neievērošanu Rīgas sabiedriskās kārtības noteikumu 10.punktā paredzēta administratīvā atbildība – var izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu līdz desmit latiem.

Rīgas pašvaldības policijas Administratīvās pārvaldes priekšnieks Jānis Znotiņš atzīst, ka saskarsmē ar ubagotājiem problēmas nav konstatētas. Jaunie grozījumi ir spēkā vien nedēļu, un pagaidām vēl neviena persona par jaunās kārtības neievērošanu nav saukta pie administratīvās atbildības.

J.Znotiņš norāda, ka patlaban norit preventīvais darbs – ubagotājiem izskaidro ierobežojumus, un viņi bez iebildumiem dodas prom. Konstatējot ubagotājus pie dievnama, pašvaldības policijas darbinieki vispirms saistīsies ar konkrētā dievnama vadību. Ja reliģiskās organizācijas vadība ubagošanu ir atļāvusi, pašvaldības policijai iebildumi nebūs. Pretējā gadījumā policisti ubagotājiem norādīs, ka viņu nodarbei ir jāmeklē cita vieta.

Trūkumcietēji ir tiesīgi saņemt sociālo palīdzību

Lai informētu ubagotājus par iespējamiem sociālās palīdzības saņemšanas veidiem, Pašvaldības policija kopā ar Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāvjiem pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā rīko speciālus reidus.

Rīgas sociālā dienesta direktors Ervins Alksnis skaidro, ka likuma "Par Sociālo drošību"  2.1pantā noteikts atšķirīgas attieksmes aiz­liegums, kuru savā darbā stingri ievēro Sociālais dienests. Sociālo pakalpojumu sniedzējam, tostarp sociālajiem dienestiem, ir aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no personas rases, etniskās piederības, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, veselības stāvokļa, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem.

Līdz ar to Rīgas sociālais dienests personām, kas ir deklarētas Rīgas pašvaldības teritorijā, sociālos pakalpojumus un palīdzību sniedz valsts un Rīgas domes normatīvo aktu kārtībā un apjomā.

"Par sabiedriskās kārtības noteikumu neievērošanu var izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu līdz desmit latiem."

Rīgas patversmes direktore Dagnija Kamerovska atzīst: apsekojot ubagotājus, konstatēti gadījumi, kad cilvēks saņem sociālo palīdzību un paralēli lūdz arī žēlastības dāvanas, jo nemāk iztikt. Tāpat mēdz ubagot pansionātu klienti, kas taču atrodas pilnā valsts apgādībā, un patversmju klienti, kuri saņem sociālo pakalpojumu. Atkarībā no tā, kāda ir ubagotāja deklarētā dzīvesvieta, par apsekošanas rezultātiem informāciju saņems Rīgas domes Sociālais dienests, pansionāti, patversme vai citu pašvaldību sociālie dienesti.

D.Kamerovska uzsver, ka sociālais darbinieks ubagotāju var tikai informēt par tā citām iespējām un mēģināt pārliecināt atteikties no šīs nodarbes. Ubagošana ar likumu nav aizliegta, un nodarboties ar to vai nē ir paša cilvēka izvēle.

Līdz šim ubagotāji ne vienmēr atklāja savus patiesos personas datus, liedzot iespēju viņiem palīdzēt. Sociālo darbinieku ieguvums ir došanās kopā ar policiju reidos. To laikā, noskaidrojot cilvēka patieso personību, sociālais darbinieks var pārbaudīt, vai cilvēks ir vērsies pēc sociālās palīdzības un iedrošināt viņu šo iespēju izmantot..

Vai sirgstoši ubagotāji apdraud apkārtējos?

Dažkārt nākas redzēt ubagotājus ar atkailinātām, traumētām ķermeņa daļām, visbiežāk - kājām, asiņojošām vai strutojošām brūcēm. Tāpat netīrais izskats vai kāds simptoms, piemēram, klepošana un krēpas, rada bažas par veselības apdraudējumu apkārtējiem.

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs norāda, ka inficēšanās risks ar dažādām infekcijas slimībām ir ievērojami lielāks novārdzinātām personām un tiem, kas dzīvo nehigiēniskos apstākļos. Tomēr infekcijas slimību pārnēsāšanas risks no ubagotājiem nav liels, it sevišķi uz ielām, ja cilvēkam nepieskaras. Ir zināms, ka 1 metra attāluma ievērošana starp veselo un slimo personu ir labs profilakses līdzeklis vairāku gaisa pilienu infekciju izplatīšanās novēršanai. Gaisa pielienu infekciju, tostarp tuberkulozes, izplatīšanās risks pieaug slēgtās telpās un sabiedriskajā transportā. Viens no svarīgākajiem infekcijas slimību profilakses pasākumiem ir pēc sabiedrisku vietu apmeklējuma vienmēr rūpīgi nomazgāt rokas.  

Aizliegts ubagošanā izmantot dzīvniekus

Lai arī Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā noteic, ka dzīvniekus ubagošanā izmantot nedrīkst, žēlastības dāvanu lūdzēji, kuriem blakām rātni guļ reizēm pat vairāki suņi, ir visai izplatīta galvaspilsētas ainiņa.

Juridiskā biroja "AB grupa" juriskonsulte Inese Bāra norāda, ka Rīgas dome nav izskaidrojusi un pamatojusi savu aizliegumu ubagot ar dzīvniekiem.

Dzīvnieku SOS valdes locekle Laura Karnīte atzīst, ka ubagotāji ne vienmēr ekspluatē suņus savam labumam. Ļoti biežas ir situācijas, kad suns ir šo cilvēku vienīgais draugs un sunim ir pat labāki apstākļi nekā kādā dārgā privātmājā, kur dzīvnieku visu mūžu tur pie ķēdes vai iespundē šaurā voljerā. Ja ubagotāja dzīvnieks ir pakļauts ciešanām vai tiek slikti aprūpēts, šim cilvēkam ir jāsaņem sods, taču citādi ubagiem ir tādas pašas tiesības turēt dzīvniekus kā jebkuram citam.

Biedrības "Dzīvnieku pansija Ulubele" valdes locekle Ilze Džonsone uzskata tā: ja ar savu dzīvnieku var staigāt pa pilsētu, tad nav iemesla, kādēļ ar to nedrīkstētu ubagot.

"Sunim ir vienalga, vai saimnieks ar viņu kopā sēž pie televizora vai uz ielas stūra lūdz naudu garāmgājējiem."

Dzīvniekam labāk, ja viņš pastāvīgi atrodas blakus saimniekam, nevis ilgstoši ir kaut kur iespundēts, kamēr ubagotājs devies ielās. Tas ir mīts, ka šie suņi apātiski guļ pie saimnieka kājām, jo ir sazāļoti. Jebkurš adekvāts dzīvnieks, kas ar savu saimnieku jūtas drošībā, parasti mierīgi guļ blakus, nevis skraida vai rej. Sunim ir vienalga, vai saimnieks ar viņu kopā sēž pie televizora vai uz ielas stūra lūdz naudu garāmgājējiem. Dzīvniekam ir svarīga vienīgi attieksme un ar saimnieku kopā pavadītais laiks.

L.Karnīte norāda, ka normatīvo aktu līmenī viss ir sakārtots - Dzīvnieku aizsardzības likums.

Juriskonsulte I.Bāra savukārt domā, ka dzīvnieku atsavināšana nav risinājums. Ļaunprātīgajam ubagam, atņemot vienu suni, nav problēmu jau nākamajā dienā atrast citu. Lai pasargātu dzīvniekus, galvenais ir nodrošināt to uzskaiti vienotā dzīvnieku reģistrā.

Dzīvnieku aizstāve I.Džonsone izsaka šādu viedokli: nebūtu jāsoda tāds ubags, kurš ir un grib būt kopā ar savu suni, ja gadiem ilgi nav izveidots mehānisms, kas neļautu izvairīties no atbildības indivīdam, kurš izlēmis savu suni pamest, to izstumjot uz ielas vai piesienot mežā. Neatkarīgi no tā, vai dzīvnieks pieder ubagam vai miljonāram, saprātīgākais risinājums ir obligātā dzīvnieku bezmaksas saskaitīšana (čipēšana), piesaistot to konkrētam saimniekam. Savukārt pašvaldības varētu domāt par iespēju piemērot kādu atlaidi savā teritorijā dzīvojošajiem trūcīgajiem iedzīvotājiem viņu dzīvnieku turēšanas nodevai, kā arī nodrošināt trūcīgajiem dzīvnieka bezmaksas sterilizāciju un eitanāziju.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU