Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Infografika: SIA „Biroju centrs Ezerparks”
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu pārvaldes direktore Vita Liepa, iepazīstinot žurnālistus ar sagatavošanās darbiem, atgādināja jaunā administratīvo ēku kompleksa projekta vēsturi. Projekts iesācies 2006.gadā, kad Ministru kabinets (MK) izskatīja jautājumu par vienotas administratīvās ēkas nepieciešamību VID centrālajam aparātam un 13.jūlijā ar MK rīkojumu Nr.522 apstiprināta koncepcija "Par Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta struktūrvienību izvietošanu vienotās darba telpās". Par atbildīgo koncepcijas īstenošanā noteikta Finanšu ministrija (FM).
Pēc tam valdība šo jautājumu ir izskatījusi vēl vairākkārt.
Ar MK 2008.gada 18.marta rīkojumu Nr.141 "Par Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta vienotā administratīvā ēku kompleksa būvniecību" saņemta atļauja valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" veikt darbības, kas saistītas ar VID vienotās administratīvās ēkas kompleksa būvniecību Talejas ielā 1.
2008.gadā izveidota kapitālsabiedrība SIA "Biroju centrs Ezerparks", kurā līdzdalībnieks ir arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ar 31,5% un privātais investors "Mežaparks SPV" (68,5%). Tā paša 2008.gada jūlijā noslēgts priekšlīgums starp VNĪ un SIA "Biroju centrs Ezerparks" par nekustamā īpašuma Talejas ielā 1 nomas līguma noslēgšanu.
2010.gada decembrī priekšlīgumā veikti grozījumi, panākta vienošanās par izdevumu samazinājumu (2,8 milj latu apmērā).
VNĪ Attīstības nodaļas vadītājs Andrejs Milzarājs klāstīja, ka tad, kad valdība 2006.gadā uzdevusi realizēt šo ieceri, VNĪ Rīgā nav bijis brīva zemesgabala, uz kura uzbūvēt tik apjomīgu ēku, līdz ar to nācies meklēt kaut kādu risinājumu. No iespējamajiem modeļiem izraudzīts privātās publiskās partnerības variants. Izsludinātajā konkursā uzvarēja SIA "Mežaparks SPV" kā privātais partneris ar zemesgabalu Talejas ielā 1.
"Nodokļu maksātāji varēs vienuviet saņemt visu informāciju."
VNĪ pārstāvis komentēja arī šā projekta sakarā bieži pausto negatīvo informāciju un sabiedrības šaubas par darījumu, atzīstot, ka "daudz dzirdēts arī par reputāciju, kas nāk līdzi šim zemesgabalam, tā vēsturiskajiem īpašniekiem, bet, organizējot konkursu, VNĪ nebija iespējas iestrādāt konkursa nolikumā kaut ko par reputāciju, jo zemei nav reputācijas, ja tas vēsturiski ir bijis, mēs nemaz nezinām, cik tālu vēsturē skatīties". Turklāt VNĪ "iesaistīja visas iespējamās izziņas iestādes Latvijā – SAB, KNAB, prokuratūru - uzdodot jautājumus, cik tas ir droši iesaistīties šajā darījumā, un nesaņēma nevienu negatīvu aizrādījumu, ka pastāvētu kaut kādi riski, lai neslēgtu šos līgumus".
Šogad martā būvei ielikts pamatakmens.
Ir izstrādāts detalizēts pārcelšanās darbu plāns un tam nepieciešamais papildu finansējums Valsts ieņēmumu dienestam arī jauno darba telpu iekārtošanai.
No 14 adresēm uz Talejas ielu
Pašlaik VID 19 iestādes Rīgā atrodas 14 dažādās ēkās, 60% telpu nomā no privātā sektora, pārējās no VNĪ. Daudzām telpām nepieciešams remonts, arī kapitālais.
Salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju jaunajā ēkā nodokļu administrācija varēs sniegt daudz labāku servisu klientiem, nodokļu maksātāji varēs vienuviet saņemt visu informāciju – iesniegt dokumentus, saņemt konsultācijas, kārtot visus jautājumus, kas šobrīd tiek risināti dažādās adresēs un bieži vien ir apgrūtinājums nodokļu maksātājiem, uzsver V.Liepa.
Uzlabosies arī paša VID darbība, būs daudz operatīvāka dokumentu aprite, uzdevumu deleģēšana, komunikācija starp struktūrvienībām, dažādu sanāksmju organizēšana un jautājumu apspriešana, efektīvāka darba laika izmantošana.
Racionālāk tiks izmantotas darba telpas, jo tagad vidēji uz vienu darbinieku ir 20 m2, jaunajā ēkā paredzēti – 15 m2.
Ar jaunākajām tehnoloģijām ietaupīs energoresursus, līdz ar to samazināsies izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem. Un tiks nodrošināta atbilstība darbam ar dokumentiem, kas satur valsts noslēpumu. Pašreiz tas notiek arī telpās, kas šādam darbam nav piemērotas.
Jaunajā ēkā pilnvērtīgi darbosies datu centrs, kas tagad atrodas Vecrīgā, tāpēc mēdzot būt elektroenerģijas piegādes traucējumi. Moderns datu centrs ļaus attīstīt VID informācijas sistēmas, to varēs izmantot FM un citas iestādes informācijas apmaiņai. VID ir 70 vienošanās par informācijas apmaiņu, ko pašreiz ne vienmēr ir iespējams nodrošināt pilnvērtīgu.
Jaunajā kompleksā paredzēta plaša autostāvvieta, lai savas automašīnas varētu novietot gan nodokļu maksātāji, gan VID darbinieki.
Visas jaunās darba vietas aprīkos ar mēbelēm, standartiem atbilstošu biroja tehniku. Biroju aprīkojumu VID pēdējos gados nav atjaunojis.
Jurģiem un darba sākšanai nepieciešams papildu finansējums
VID pārcelšanās un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai 2014.gadā (tajā skaitā 2013.gadā) nepieciešamais papildu finansējums ir 5,7 miljoni latu.
Nākamajā gadā izsludinās vairākus, arī starptautiskus iepirkumus – mēbeļu iegādei (2,5 milj. latu apmērā), VID informācijas sistēmai un atbalsta sistēmai, un aprīkojumam (760 tūkstoši latu), stacionāro tālruņu aparātu iegādei (301,2 tūkstoši latu), biroja tehnikas (164 tūkst. latu), rezerves serveru (150 tūkst. latu) iegādei. Pārcelšanās nodrošināšanai būs nepieciešami 130 tūkstoši latu.
Jau 2013.gadā nepieciešami 0,5 miljoni latu avansa maksājumam par mēbelēm.
Nomas maksa un apsaimniekošana – uz 30 gadiem
Ēkas nomas līgums paredzēts no 2014.gada uz 30 gadiem. Plānotā iznomājamā platība – 40 tūkstoši kvadrātmetru.
Plānotā nomas maksa par vienu kvadrātmetru ir 13,30 eiro (~9,35 lati) bez pievienotās vērtības nodokļa. A.Milzarājs skaidro, ka nomas maksa ir adekvāta tai, kāda būtu, ja projektu realizētu VNĪ, piesaistot kredītresursus un aprēķinot nomas maksu saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Nomas maksai, ēkas uzturēšanai (apsaimiekošana, komunālie pakalpojumi, apsardze, IT uzturēšana) VID turpmākajos gados nepieciešamie papildu izdevumi katru gadu būs vairāk nekā 4 miljoni latu ik gadu: 2014.gadā – 4,224 milj. latu, 2015.gadā – 4,451 milj. latu, 2016.gadā – 4,519 milj. latu. No 2016.gada paredzēts arī veidot uzkrājumus plānotajiem remontiem.
"Būvniecības procesam ir jābeidzas 2013.gada 1.decembrī."
Pašreizējo VID iestāžu uzturēšanas izdevumi Rīgas 14 adresēs ir kopā ar apsaimniekošanas, komunālajiem u.c. maksājumiem ir nepilni trīs miljoni (nomas maksa 2,1 miljons latu).
Pārcelšanās uz jaunu ēku prasīs papildu līdzekļus, taču, lai savestu kārtībā VID pašreizējās ēkas, arī būtu nepieciešami 10 miljoni latu. A.Milzarājs piebilst, ka arī Igaunijas nodokļu administrācija pārcelsies uz vienu ēku, optimizējot izmaksas.
VID 2014. un 2015.gadam nepieciešamā finansējuma salīdzinošā informācija liecina: VID pārcelšanās uz jauno ēku papildus varētu izmaksāt 14,378 miljonus latu. Ja VID uz jaunajām telpām nepārceltos, bet turpinātu darbu pašreizējās ēkās, izmaksas šajos divos gados būtu 15,264 miljoni latu.
Uz LV portāla jautājumu, vai projekta izstrādes un vajadzību saskaņošanas laikā ir veiktas kādas korekcijas saistībā ar IT un elektroniskās saziņas iespēju attīstību, jo, piemēram, telpu aprīkojumā ir paredzēta liela summa – gandrīz trešdaļa miljona latu stacionārajiem telefoniem, bet nav domāts pirkt datorus, V.Liepa skaidroja, ka pašreiz nav plānots iegādāties jaunus datorus. Iegādāsies tikai 59 datorus klientu apkalpošanas vienotajā centrā, kur nodokļu maksātājs nāks konsultēties ar attiecīgo VID speciālistu, kurš varēs ērti piekļūt arī VID datubāzēm. Uz jaunajām telpām paredzēts ņemt līdzi VID esošo datortehniku, jaunus 2600 datorus iegādāties ir ļoti dārgi, un VID datori esot pietiekami labi, lai tos varētu izmantot arī turpmāk.
IT izdevumi ir paredzēti, taču tie ir saistīti ar datu centra pārvietošanu, kas ir VID galvenā informācijas bāze.
Savukārt telefoni jāmaina tāpēc, ka pašreiz stacionārie aparāti 14 adresēs ir dažādi, ir atšķirīgi sakaru pakalpojumu sniedzēji, ne tikai "Lattelecom". VID nav vienotas centrāles, vēl ir daudz analogo telefonu, kuri nav paredzēti jaunajā ēkā. Tajā būs pilnīgi cits, jauns risinājums, izmantojot IT, un tur būs arī modernais saziņas sakaru centrs, tāpēc ir arī nepieciešami papildu izdevumi telefonu iegādei.
SIA "Biroju centrs Ezerparks" valdes priekšsēdētāja Baiba Fromane informēja, ka līgums ar būvsabiedrību "Re&Re" paredz, ka būvniecības procesam ir jābeidzas 2013.gada 1.decembrī.
