No VID administrētajiem pieaugums ir gandrīz visos nodokļos. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pirmajā pusgadā iekasēts 536,31 miljons latu, kas ir par 21% jeb 92,95 miljoniem latu vairāk nekā šajā pašā laika periodā gadu iepriekš; uzņēmumu ienākuma nodoklis - 124,57 miljoni latu (par 44,5% jeb 38,37 miljoniem latu vairāk nekā pirms gada); iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 421,99 miljoni latu (par 10,2% jeb 38,93 miljoniem latu vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā); kopsummā vislielākās ir sociālās apdrošināšanas iemaksas – 663,17 miljoni latu (kas arī ir par 9% jeb 54,81 miljonu latu vairāk).
Vienīgi akcīzes nodoklis iekasēts par 8,4 miljoniem latu mazāk, nekā šim pusgadam plānots, tomēr par 19,5 miljoniem jeb 8,9% vairāk nekā pērn. Pusgadā ieņēmumi no akcīzes sasnieguši 237,9 miljonus latu.
VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova, atbildot uz jautājumu, vai labie rādītāji nav saistīti ar to, ka pārāk pieticīgas bijušas nodokļu ieņēmumu prognozes, atzina, ka plāns tiek pārpildīts, taču ir jāsalīdzina arī dati, kādi bija pagājušajā gadā un šogad, jo pieaugums ir ievērojams: "Pirms trim četriem gadiem aina bija pavisam citādāka, kad bija liels nodokļu ieņēmumu kritums, bet šobrīd tomēr gan plāni pildās, gan arī salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pietiekami liels pieaugums nodokļu ienākumos."
PVN atmaksāts vairāk
Šogad pirmajos sešos mēnešos VID uzņēmējiem atmaksājis pārmaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN) - 325,1 miljonu latu, kas ir par 22,5 miljoniem latu jeb 7,4% vairāk nekā 2011.gada pirmajā pusē.
VID pirmajā pusgadā pieņēmis lēmumu atteikt atmaksāt PVN pārmaksas 8,3 miljonu latu apmērā sakarā ar prasības nepamatotību.
N.Jezdakova uzsvēra, ka PVN atmaksas šogad veiktas vidēji 20 dienās, lai gan likums to ļauj darīt 30 dienās. Termiņā līdz 10 dienām PVN atmaksāts 26% gadījumu, no 11 līdz 20 dienām – 31%, 21 līdz 30 dienu laikā - 34% gadījumu. Ilgāk par 30 dienām PVN pārmaksas atmaksātas 9% gadījumu.
Pārkāpumi, noziegumi un sodi
Kā preventīva darba rezultāts nelegālās nodarbinātības pārkāpumu un aplokšņu algu mazināšanā tiek minēts tas, ka šā gada pirmajā pusē darba devēji ir legalizējuši 2058 darba ņēmējus. Tādējādi par ceturtdaļmiljonu latu palielinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas budžetā, un papildus aprēķināts 119,85 tūkstošu latu iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Pēc pārrunām ar VID 175 nodokļu maksātāji darba ņēmējiem palielinājuši darba samaksu, līdz ar to sociālo iemaksu summa palielinājusies par 17,85 tūkstošiem latu, IIN – par 8,83 tūkstošiem latu.
Valsts budžets papildinājies arī pēc tematiskajām pārbaudēm, nodokļu auditiem un datu atbilstības pārbaudēm.
VID pievērš uzmanību tam, ka, veicot nodokļu kontroles pasākumus, arvien biežāk ir konstatēti pārkāpumi ar viltotu attaisnojuma dokumentu – elektronisko kases aparātu čeku – uzrādīšanu grāmatvedības reģistros, lai neatspoguļotu uzņēmuma patiesos izdevumus, tā samazinot valstij maksājamo nodokļu apmēru.
Šogad VID ir apzinājis 68 komersantus, kuri, iespējams, veic krāpnieciskas darbības ar nepamatotu attaisnojuma dokumentu uzrādīšanu grāmatvedībā. Šie komersanti pārsvarā darbojoties transporta, mežsaimniecības un lauksaimniecības nozarē. Viltoti dokumenti atklāti saistībā ar degvielas iegādi, rezerves daļu un būvmateriālu iegādi.
"Pēc pārrunām ar VID 175 nodokļu maksātāji darba ņēmējiem palielinājuši darba samaksu."
VID ir ieguvis pierādījumus čeku viltojumiem 1031,9 tonnu (apmēram 17 cisternas) degvielas iegādei - darījumu vērtība gandrīz viens miljons latu, kā arī dažādu preču iegādei – darījumu vērtība 221 tūkstoša latu apmērā.
Apkarojot organizēto noziedzību, šā gada pirmajā pusgadā atklāta un pārtraukta septiņu grupējumu darbība, uzsākti 140 kriminālprocesi; lielākā daļa - 87 kriminālprocesi – nosūtīti kriminālvajāšanai, tajā skaitā 36 par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, 7 – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, 21 – par krāpšanu.
Kaut kas ticis arī valsts budžetam, piemēram, 125 tūkstoši latu – kā manta, kas atzīta par noziedzīgi iegūtu. Labojot PVN deklarācijas, 267 tūkstošus latus budžetā ieskaitījuši patiesā labuma guvēji, kas izmanto naudas atmazgāšanas shēmas.
Ir arestēti gandrīz 2 miljoni latu, 36 nekustamie īpašumi un 66 transportlīdzekļi.
Pēc N.Jezdakovas teiktā, noziedzīgie grupējumi izmanto arvien pārdomātākus paņēmienus, piemēram, tagad fiktīvo uzņēmumu amatpersonas tiekot atlasītas rūpīgāk, lai neradītu aizdomas par uzņēmumu prettiesisko darbību. Tiek veidotas sarežģītas naudas plūsmas shēmas, izmantojot ne tikai Latvijas bankas, bet arī NVS un Eiropas Savienības bankas.
"Shēmu organizētāji ir izglītoti, tāpēc VID darbiniekiem jābūt izglītotiem un labi jāorientējas ne tikai finanšu un juridiskajos jautājumos, un mūsu darbiniekiem jābūt galvastiesu pārākiem par shēmu organizētājiem, noziedzniekiem," piebilst VID vadītāja.
Pirmajā pusgadā uzsākti arī 102 kriminālprocesi muitas jomā un kriminālvajāšanai nosūtīti 53 kriminālprocesi. Atklāto likumpārkāpumu rezultātā novērsts vairāk nekā 6 miljonu latu kaitējums.
"Aizturētie par naudas atmazgāšanu vai par krāpšanu atkārtoti iesaistās noziedzīgajos nodarījumos."
Uz LV portāla jautājumu, vai par pārkāpumiem un noziedzīgu darbību ir arī soda neizbēgamības pierādījumi, jo sabiedrību interesē piemērotie reālie sodi, VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Čerņeckis atbildēja, ka jau vairākus gadus Finanšu policijas prioritātes ir cīņa pret tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas nodara lielu kaitējumu valsts budžetam, respektīvi, lai valsts ieņēmumi palielinātos, lai būtu ne tikai preventīvais, bet arī sodīšanas efekts. Šie noziedzīgie nodarījumi ir naudas atmazgāšana, izvairīšanās no nodokļu nomaksas un nodokļu krāpšana.
Ik gadu vidēji tiek aizturēti 10-15 grupējumi. Visas lietas par naudas atmazgāšanu pakāpeniski tiek nosūtītas kriminālvajāšanai uz prokuratūru. Atsevišķās lietās var būt kavēšanās, piemēram, ja tās saistītas ar tiesiskās palīdzības lūgumu vai lietā nepieciešamas ļoti sarežģītas kibertehniskās ekspertīzes, kad lietas izmeklēšana ilgstoši turpinās.
Saistībā ar pēdējiem grupējumiem, kas šogad aizturēti, visos gadījumos ir izdevies pārliecināt tiesu, un šīm personām ir piemērots apcietinājums, fiziski personas atrodas ieslodzījumā. Tādējādi arī Finanšu policija šajās lietās varot strādāt efektīvāk un kvalitatīvāk, lai būtu lielāks atbalsts prokuratūrai.
"Ja jautājat par sodu politiku, es varu atkārtoti teikt, ka mēs kā izmeklēšanas iestāde, protams, gribētu, lai šīs personas sodītu bargāk," atzīst F.Čerņeckis. "Jo tendenci mēs redzam tādu, ka tās pašas personas, kuras mēs aizturam par naudas atmazgāšanu vai par krāpšanu, vai par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, atkārtoti iesaistās šajos noziedzīgajos nodarījumos."
