Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pasažieru pārvadātāji nav saņēmuši atlīdzību ne par zaudējumiem pagājušajā gadā, ne šogad.
FOTO: Andrejs Strokins, A.F.I
Sabiedriskā autotransporta pakalpojumu organizēšanā un to apmaksā valstī pašlaik ir gana liels juceklis un pretrunas. Pasažieru pārvadājumu pakalpojumus kopš 2006.gada organizē valsts SIA "Autotransporta direkcija" (ATD), taču tās pārziņā visā pilnībā ir tikai starppilsētu pasažieru autobusu satiksme. Savukārt par autobusu pakalpojumiem reģionālos vietējās nozīmes maršrutos, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu viena novada administratīvajā teritorijā, pēc pašvaldību reformas, pārņemot bijušo rajona padomju funkcijas, tagad gādā piecu plānošanas reģionu administrācijas.
Pašlaik sistēma ir tāda, ka valsts ir pasažieru pārvadājumu pakalpojumu pasūtītāja, kas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.1370/2007 prasībām pakalpojumu sniedzējiem – pasažieru pārvadāšanas uzņēmumiem – kompensē visus ar pakalpojumu sniegšanu radītos zaudējumus jeb starpību starp ieņēmumiem no pārdotajām biļetēm un pakalpojuma reālajām izmaksām, ieskaitot nolīgto peļņas daļu.
Pārvadātāji raksta vēstuli, valdība lemj par naudu
Pārvadātāji valdes sēdē uzsvēra, ka valsts savas saistības nav pildījusi un pārvadātājiem nav segti pērnā gada zaudējumi un arī izmaksātas kompensācijas par šā gada pirmajā ceturksnī sniegtajiem pakalpojumiem. Kopumā, lai nosegtu arī šogad paredzamos zaudējumus, autopārvadātāji prasa valstij dotāciju 8,2 milj. latu apmērā. Bet pirmām kārtām valdībai nekavējoties jāatrod līdzekļi vietējiem pārvadātājiem 750 000 latu apmērā, lai uzņēmēji varētu norēķināties ar piegādātājiem un darbiniekiem par pagājušo gadu.
Jāpiebilst, ka šogad kopējais dotācijas apjoms sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem salīdzinājumā ar pērno gadu ir samazināts par 10% jeb pieciem milj. latu; pēdējos četros gados finansējums ir sarucis no 74,4 milj. latu līdz 46,5 miljoniem.
LPPA 15.maijā nosūtīja atklāto vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā izklāstīja savas problēmas un prasības, un 29.maijā Ministru kabineta sēdē kā atbilde tai tika izskatīts satiksmes ministra iesniegtais informatīvais ziņojums jeb atbildes raksts "Par situāciju sabiedriskā transporta nozares problēmu risināšanā".
Šajā valdības sēdē, kā liecina protokollēmums, Finanšu ministrijai uzdots no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Satiksmes ministrijai 5,2 milj. latu.
"Sabiedriskā autotransporta pakalpojumu organizēšanā un to apmaksā valstī pašlaik ir gana liels juceklis un pretrunas."
No šīs summas zaudējumu kompensēšanai par 2011.gadu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā un republikas pilsētu pašvaldībām paredzēti 1,2 milj. latu, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, lai nodrošinātu līdzekļu piešķiršanu attiecīgajā plānošanas reģionā ietilpstošajām pašvaldībām nesegto zaudējumu kompensēšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, – 730 920 latu.
Šā gada zaudējumu segšanai reģionālo starppilsētu pārvadājumu tīklā plānošanas reģioniem un republikas pilsētu pašvaldībām, ņemot vērā degvielas un energoresursu izmaksu pieaugumu un 2012.gadā neizpildītos pienākumus sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumu samazināšanai, nolēma piešķirt 4,1 milj. latu.
Kā redzams, nolemtā naudas summa ir ievērojami mazāka par pārvadātāju sarēķināto, turklāt vēl 7.maijā, kā pauda LPPA valdes locekļi, pārvadāšanas uzņēmumu kontos nebija ieskaitīts ne lats. Bet ir jau arī tā – FM bija uzdots atrast šādu naudu, bet rodas jautājums, vai tā patiešām valsts pieticīgajā naudas lādē ir atrasta. Turklāt dīvaini jau ir – kompensāciju nauda ir jāmeklē valsts budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kaut gan šis dotāciju jautājums ir vecs kā pasaule un tikpat iepriekš paredzams kā Ziemassvētki vai Jaunais gads.
Cik piemaksai jābūt lielai – tas gan ir lielais strīdus ābols, un te diapazona iespējas ir teju neizsmeļamas.
Pēdējos gados autobusu maršrutu skaits ir samazināts, biļešu cenas – paaugstinātas, un tās ir lielākās "jostas savilkšanas" sekas, ko visvairāk izjutuši nomaļāko lauku apvidu iedzīvotāji, kuriem tagad vienīgais transports uz doktorātu, veikalu vai iestādi novada centrā nereti ir skolēnu autobuss, kaimiņu vai pašvaldības auto.
Tomēr pārvadātāju senāk aprēķinātie zaudējumi acīmredzot bijuši ar pabiezu sviesta kārtu, lai valsts "nogrieztos" miljonu miljonus arvien kaut kā pārdzīvotu. Ne velti arī starptautiskie aizdevēji aizrādījuši, ka zaudējumu kompensācijas sistēma sabiedrisko pasažieru pārvadājumu komersantiem ir necaurskatāma.
"Nevaram kļūt par izgāztuvi"
Arī pašreizējās komersantu aplēses un izmaksu pieaugumu Satiksmes ministrija apšauba un par pamatotu atzīst tikai pusi nosauktās summas. Lai ieviestu pārskatāmāku kārtību kompensāciju izmaksu noteikšanā, 15.maijā Ministru kabinets pieņēma MK noteikumu projektu "Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu kompensēšanas un sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifa noteikšanas kārtība", kuru nostādnēm galīgi nepiekrīt pārvadātāji, uzskatot, ka tie mazinās pakalpojuma pieejamību un tā kvalitāti, un savā vēstulē prasīja valdībai tos atcelt.
Būtība tā, ka starp pārvadātājiem, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus ar autobusiem reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā, pastāv ļoti lielas izmaksu atšķirības: viena kilometra pašizmaksa, piemēram, pērn svārstījās no 0,47 līdz 0,87 Ls/km. Izstrādātā kārtība motivēs pārvadātājus, kuriem viena kilometra pašizmaksa ievērojami pārsniedz vidējo, pārskatīt izmaksu apjomu.
Noteikumi paredz, ka viena kilometra pašizmaksa tiks koriģēta ar koeficientiem, kas raksturo maršruta tīkla un pārvadātāja īpatnības. Pirmajā gadā netiks segtas summas, kas par 5% pārsniegs vidējās viena kilometra izmaksas, bet vēlākos gados – summas par 3%. Satiksmes ministrija uzskata, ka tādējādi komersanti tiks motivēti strādāt efektīvāk.
Pārvadātāji domā pretēji. LPPA domes sēdē SIA "Aips" (Bauska) vadītājs Uldis Kolužs sacīja, ka, pastāvot kompensāciju sistēmai pašreizējā veidolā un kavējoties kompensāciju maksājumiem, pārvadātāji, gluži pretēji, kļūst par valsts dotētājiem, jo faktiski nesaņem pienācīgo samaksu par savu darbu. "Mūsu uzņēmums tagad ir visiem piegādātājiem parādā, tā nekad nav bijis, un tiek diskreditēta uzņēmuma labā slava," viņš sacīja. Jaunajos MK noteikumos paredzētā kompensāciju aprēķināšanas sistēma degradēs pakalpojuma kvalitāti.
"Pastāv ļoti lielas izmaksu atšķirības: viena kilometra pašizmaksa, piemēram, pērn svārstījās no 0,47 līdz 0,87 Ls/km."
Ilvars Kalniņš, SIA "Tukuma auto" valdes priekšsēdētājs, uzsvēra: "Mūsu rokās nav instrumentu, kā situāciju vērst par labu. Pasūtītājs piešķir mazāk naudas, nekā darbs ir padarīts. Tā nav iespējams domāt par jebkādu attīstību un pat pastāvēt. Mēs nevaram kļūt par Eiropas autobusu parka izgāztuvi."
Vēl tika teikts arī par to, ka darbu uzņēmumos zemās un turklāt vēl laikus neizmaksātās algas dēļ atstāj labākie šoferi.
Turklāt nav skaidrs, kā nākotnē iecerēts organizēt reģionālo vietējo pārvadājumu administrēšanu – cik lielā mērā tiks iesaistītas pašvaldības, vai to joprojām darīs plānošanas reģioni, vai varbūt pārņems Autotransporta direkcija.
Ar pasākumu īstenošanu nevedas
Pērn valdība bija iecerējusi veikt virkni pasākumu, lai samazinātu autobusu sabiedrisko pārvadājumu izmaksas: braukšanas maksas paaugstināšana reģionālajos starppilsētu maršrutos par 5-7%; skolēnu pārvadājumu iekļaušana vietējo pārvadājumu tīklā; autoostu sistēmas reorganizācija; neregulāro pasažieru pārvadātāju darbības ierobežošana, veicot izmaiņas Autopārvadājumu likumā.
Tagad valdība pati spiesta atzīt, ka īstenoti tikai divi pasākumi – tarifu paaugstināšana no 1.aprīļa un izmaiņas saistībā ar autoostām. Neregulāro pārvadātāju izskaušana nav bijusi pa spēkam, un, šķiet, arī ar braukšanas maksas atvieglojumu ierobežošanu jeb sakārtošanu, kur bija saskatītas gana lielas rezerves, nekas īpaši nav mainījies.
Publikācijā aplūkoti tikai daži samezglojumi saistībā ar pasažieru pārvadājumiem autobusos. Ūdeņi ir daudz dziļāki, un problēmas patiešām smagas. Tam pa vidu – pasažieris, kas maršruta autobusu var sagaidīt arvien retāk un spiests izmantot tos pašus neregulāros pārvadātājus. Sēru lentītes pie autobusiem redzēsim jau rīt. Kas būs pēc tam – redzēsim.
