NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
12. martā, 2012
Lasīšanai: 16 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Uzņēmējdarbība
4
4

Komunālie parādi. Rēķina vietā pirmstiesas brīdinājums un citi risinājumi

Komunālo parādi ir slogs ne tikai pakalpojumu sniedzējiem, bet arī visiem godprātīgajiem nodokļu maksātājiem.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Gada pirmajos mēnešos valstī vidēji par 10–20 procentiem audzis apkures tarifs, kas pasliktinājis jau tā neiepriecinošo situāciju ar iedzīvotāju komunālo maksājumu parādiem. Valdībā un Saeimā tiek meklēti risinājumi, kā likvidēt vecos parādus un nepieļaut jaunu rašanos. Pagaidām uzsvars ticis parādu piedziņas atvieglināšanai. Valsts ar parādu piedziņas procesa atvieglināšanu mēģina ierobežot komunālo maksājumu parādu pieaugumu.

Lielāko to daļu veido parādi par apkuri, kas februāra sākumā, atbilstoši Latvijas Pašvaldību savienības apkopotajiem datiem, pārsniedza 31,5 miljonus latu, bet sezonas beigās var tuvoties 40 miljoniem latu, ievērojot energoresursu, pirmām kārtām dabasgāzes tarifu kāpumu. Kopējā komunālo maksājumu parādu summa varētu būt vēl par trešdaļu lielāka.

Rīga attaisno apzīmējumu – puse no Latvijas. Šeit lielākā apsaimniekošanas uzņēmuma "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) klienti pēdējos gados sakrājuši vairāk nekā 20 miljonu latu lielus parādus, un šim skaitlim ir tendence palielināties. Uzņēmums gan pagaidām spējot to paciest. Atsevišķi rekordisti nemaksā par pakalpojumiem gadiem un iekrājuši līdz pat 8000 latu lielus parādus. Nemaksātāju vidū ir ne tikai fiziskas personas, bet arī bankas, kas pārņēmušas savulaik pret hipotekārajiem kredītiem ieķīlātos dzīvokļus un nesteidzas slēgt jaunus apsaimniekošanas līgumus, un kārtot regulāros maksājumus.

Valdībā un Saeimā tiek meklēti risinājumi, kā likvidēt vecos parādus un nepieļaut jaunu rašanos. Pagaidām uzsvars ticis parādu piedziņas atvieglināšanai. Līdz ar to arī jaunu parādu veidošanos cer ierobežot, stimulējot nemaksātājos bailes, ka var nākties zaudēt mājokli. Tiesa, arvien nav atrisināts jautājums par parādu piedziņu no personām, kuru mājokļi ir ieķīlāti. Visticamāk, apsaimniekotāji neiegūs tiesības līdzīgi kā nodrošinātais kreditors – bankas – garantēti saņemt daļu naudas, kas iegūta, realizējot īpašumu. Vienlaikus valsts vēlas piespiest apsaimniekotājus aktīvāk piedzīt parādus un nepieļaut lielu kavētu maksājumu izveidošanos.

Parādnieku skaits stabilizējies

RNP ir starpnieks, kas no komunālo pakalpojumu izmantotājiem saņemto naudu nodod komunālo pakalpojumu sniedzējiem (siltuma un ūdens piegādātājiem, atkritumu izvedējiem u.c.), sev paturot tikai maksu par apsaimniekošanu. Uzņēmumam faktiski nākas kreditēt parādniekus uz godprātīgo maksātāju rēķina. Pagaidām, ievērojot aptuveni 100 miljonu latu lielo apgrozījumu, tas izdodas. "Rīgas namu pārvaldnieka" apsaimniekošanā ir 4218 ēkas ar 180 000 dzīvokļiem, ilgstoši parādnieki: aptuveni 20 000, kopējā parāda summa: vairāk nekā 20 miljoni latu, tiesas lēmumi piedzīt parādu: vairāk nekā 2500.

"Mūsu uzņēmuma finanšu plūsmu tas būtiski neiespaido. Pareiza plūsmu vadība un uzņēmuma lielie līdzekļi ļauj paciest, ka parādu apjoms veido 15-18% no apgrozījuma. Absolūtos skaitļos summa pārsniedz 20 miljonus latu. Tajā ietilpst gan pamatsummas, gan līgumsodi," stāsta RNP valdes loceklis Dzintars Arbidāns. Viņš skaidro, ka kopējais objektu skaits, kuru īpašnieki, īrnieki vai nomnieki nav norēķinājušies par saņemtajiem pakalpojumiem, pārsniedz 20 tūkstošus.

"Cilvēki tiek aicināti nokārtot parādu vai arī slēgt izlīgumu."

Parādu profilu analīze liecina, ka tikpat kā nemainās parādnieku skaita proporcija parādu kategorijās līdz Ls 500, Ls 1000, Ls 2000 un lielāku summu daļās. Tas nozīmē, ka absolūtos skaitļos nemaksātāju daudzums īpaši nepalielinās. "Protams, tas ir dinamisks process – kāds nokārto savas saistības, kādam tās turpina palielināties, un kāds dažādu iemeslu iespaidā pārstāj maksāt vai nespēj norēķināties pilnā apmērā," skaidro D.Arbidāns.

Uzņēmums strādā ar nemaksātājiem un pievērš tiem uzmanību, tiklīdz maksājumi nav kārtoti trīs mēnešus pēc kārtas vai arī kopējā parāda summa sasniedz 500 latus. Cilvēki tiek aicināti nokārtot parādu vai arī slēgt izlīgumu, paredzot summas maksājuma grafiku uz laiku līdz 18 mēnešiem. Atsevišķos gadījumos uzņēmuma valde var lemt arī par garākiem termiņiem līdz trīs gadiem.

Tiesa, ievērojot lielo parādnieku skaitu, uzņēmuma kapacitāte un arvien notiekošā reorganizācija ļauj kādam nemaksātājam no uzmanības loka izkļūt. Tāpat nav iespējams izveidot detalizētus nemaksātāju profilus. D.Arbidāns apgalvo, ka uzņēmumā nav striktu nosacījumu, kas nosaka, kurš pelnījis pretimnākšanu – izlīguma vienošanos - un kurš ne, kā tas, lemjot par pabalstiem un maznodrošinātā statusu, notiek sociālajos dienestos.

"Mūs interesē cilvēka paskaidrojumi, kādēļ viņš nonācis tik sliktā situācijā, un nav svarīgi, vai viņš ir bezdarbnieks vai neveiksmīgs biznesmenis," saka RNP pārstāvis. Svarīgi ir, lai cilvēks, kuram radušās naudas problēmas, vērstos pie apsaimniekotāja. Izlīguma vienošanās gan paredz striktus maksājuma grafikus – jāsedz parāds un līgumsods, kā arī aktuālie rēķini, taču, ja ienākumi nav regulāri, vienošanos varot elastīgi mainīt. Pret tiem, kas atsakās sadarboties, vērš piedziņu. RNP lietvedībā jau ir vairāki tūkstoši piedziņas procesu.

"Jaunu parādu veidošanos cer ierobežot, stimulējot nemaksātājos bailes, ka var nākties zaudēt mājokli."

Tiem, pret kuriem tie vērsti, ir dažādi paskaidrojumi un nostāja pret apsaimniekotāja politiku. Aptaujātie lielo parādu māju iedzīvotāji lielākoties pauž izpratni par cilvēku problēmām, kas iekūlušies lielās saistībās, lai arī atzīst, ka ir jau izveidojusies ļaunprātīgu nemaksātāju šķira, kam nekārtot komunālos maksājumus ir drīzāk principa lieta, nevis apstākļu nepieciešamība. "Tas ir nepatīkams, grūts jautājums – ir jau cilvēki, kam nauda ir, kas izmanās nemaksāt, un jādomā, kā ar to cīnīties. Savulaik mūsu mājā bija izkārti lielāko parādnieku saraksti, neteikšu, ka cilvēku starpā īpaši mainījās attiecības, taču skaidrs, ka jābūt risinājumam, kā nepieļaut, ka vieni dzīvo uz citu rēķina," atzīst Edvīns, kura kaimiņu mājas parāds pārsniedz 10 000 latu. Viņš dzirdējis, ka katram dzīvoklim grasās pierīkot individuālo siltumskaitītāju un vajadzības gadījumā apkuri varēs atslēgt atsevišķam dzīvoklim, bet apšauba šī pasākuma lietderību. "Apstākļi ar izdzīvošanu ir grūti, īpaši pensionāriem, kas cenšas nomaksāt visu pēdējo, savukārt tie, kas nemaksā, jau ir iegājuši azartā un nemaksā nemaksāšanas pēc," piebilst Edvīns.

Citi, kā Pēteris, kura mājai regulāri vēlāk pieslēdz apkuri lielo parādu dēļ, lai arī viņš pats visu maksā kārtīgi, saredz sistēmiskas problēmas: "Valdība mūs spiež, kā vien var, ar nodokļiem. Tagad gāzei un visiem pakalpojumiem uzlika 22% nodokli, kad Eiropā ir 10 procenti. Mēs dzīvojam divatā, kaut kā iztiekam, ja ir viens pensionārs ar 160 latiem, tam paliek vien pienam un maizei. Indeksācijas nav vairākus gadus, bet cenas aug ne dienām, bet stundām."

Parādniekam atslēdz kanalizāciju

Rīgas reģiona privātie namu apsaimniekotāji arī cieš no komunālo maksājumu parādu problēmām, turklāt to rīcībā nav lielu pašu līdzekļu, lai spētu efektīvi kompensēt nemaksātāju radīto līdzekļu iztrūkumu. Līdz ar to viņiem īpaši aktuāls ir parādu piedziņas jautājums.

Rīgas namu apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko uzskata, ka būtu tikai taisnīgi, ja tiktu noteikts, ka komunālos parādus uzskata par tikpat prioritāriem kā nodrošinātā kreditora prasījumus. "Starp parādniekiem hipotekāro kredītu ņēmēji ir mazākumā, taču viņi ir parādā vislielākās summas un bieži ir ļaunprātīgi nemaksātāji," apgalvo I.Trubko. Viņš min kādu Salaspils iedzīvotāju, kurš uzkrājis 6000 latu parādu, turklāt teorētiski ir pat izlikts no dzīvokļa ar tiesas lēmumu. "Taču banka pagaidām atsakās dzīvokli pārņemt, un viņš turpina tur dzīvot un izmantot pakalpojumus, nemaksājot nevienam. Pēc trūkumcietēja neizskatās, brauc ar labu mašīnu un staigā ar "Hennessy" konjaka pudelēm ciemos. Esam izlēmuši, ka atslēgsim viņam kanalizāciju. Dzīvoklis ir pirmajā stāvā, kaimiņus tas neapdraud. Bet, ko darīt?" vaicā apsaimniekotājs.

"Cilvēkiem vienkārši nav naudas, un daudziem vēl ir kredīti."

Viņaprāt, ir jāpanāk, lai valsts stingrāk uzraudzītu arī apsaimniekotājus, kuri nereti ir vainojami par lielu iedzīvotāju parādu izveidošanos, vai arī paši rīkojas negodprātīgi un no cilvēkiem iekasēto naudu nenodod tālāk komunālo pakalpojumu sniedzējiem. "Vācijā par faktiski svešas naudas izlietošanu automātiski sēdētu cietumā, pie mums nekas!" ir sašutis I.Trubko. Risinājums būtu – gan striktāka darbības reglamentācija, gan noteikta statūtkapitāla lieluma noteikšana. Kapitāla lielumu varētu saistīt ar apsaimniekojamās platības lielumu.

Valsts atvieglo piedziņu

Ekonomikas ministrija (EM), kuras pārziņā nodots komunālo maksājumu parādu jautājums, pagaidām lielākās pūles velta parādu piedziņas procesa atvieglošanai. Jau ir panāktas likuma izmaiņas, kas nosaka – prasībām par summām, kas nepārsniedz 1500 latu, ir piemērojama paātrinātā izskatīšanas kārtība. Tiesa veic tā dēvēto rakstveida procesu, studē pušu iesniegtos dokumentus. Šāda veida tiesvedību ir grūtāk novilcināt nekā parastos procesus, kuri var ilgt gadiem.

Kā pastāstīja EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša, ministrija rosina arī uz pusi samazināt valsts nodevu, kas jāsamaksā pirms parāda prasības iesniegšanas tiesā. Līdz šim tie bijuši 15% no summas.

Tāpat tiek piedāvāts atvieglot parādnieka informēšanu, ka pret viņu uzsākta tiesvedība. Ja līdz šim tas bija jādara ar publikācijām laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", tad turpmāk pietiks ar vēstules nosūtīšanu uz personas deklarēto dzīvesvietu. Ministrija arī virza likuma izmaiņas, kas uzliks pienākumu apsaimniekotājam obligāti sūdzēt tiesā klientus, kas pamanīsies iekrāt parādus, kas lielāki par trīs mēnešu vidusmēra rēķinu summu, un mēneša laikā nepiekritīs slēgt izlīguma vienošanos.

Vēl starp EM iecerēm ir speciālas institūcijas – Kredītbiroja izveide. Tā aprises kļūs skaidrākas vasarā, bet pagaidām zināms, ka birojs būs starpnieks negatīvās kredītinformācijas apmaiņai. Kredītbirojā paredzēts apkopot informāciju par savlaicīgi neveiktiem maksājumiem – nebanku kredītiem, komunālajiem pakalpojumiem, elektroniskajiem sakaru pakalpojumiem u.c. Biroja rīcībā esošo informāciju varēs pirkt ieinteresētie uzņēmumi un organizācijas, kurām tiks piešķirtas šādas tiesības.

D.Arbidāns atzinīgi novērtē piedziņas procesa atvieglojumu, bet Kredītbiroja izveidē saskata vien biznesa projektu. "Mums ir pašiem savs parādnieku reģistrs. Mums jauns nav vajadzīgs. Šis Kredībirojs ir vairāk domāts, piemēram, ātro kredītu izsniedzējiem un tamlīdzīgiem uzņēmumiem. Pieredze liecina, ka draudi – nokļūt parādnieku reģistrā – nestimulē cilvēkus ātrāk nokārtot saistības," uzsver RNP valdes loceklis. Viņaprāt, būtiskākais, ko valsts varētu īstenot, ir – panākt iespēju arī apsaimniekotājiem pretendēt uz daļu no hipotekārā kredīta ķīlas realizācijas ienākumiem.

EM ir atbalstījusi ieceri, ka komunālo maksājumu parādiem var novirzīt līdz 10% no izsoles ieņēmumiem. Patlaban attiecīgas izmaiņas Civilprocesa likumā tiek apspriestas Saeimā. Savulaik 10.Saeima pat apstiprināja likuma grozījumus otrajā lasījumā. 11.Saeima pārņēma šo likumprojektu, taču tas automātiski zaudēja otrā lasījuma statusu un šobrīd nonācis parlamenta komisijās, kas atkal gatavo priekšlikumus otrajam lasījumam. To skaitā var nebūt piedāvājums – dalīties ar ķīlas naudu.

Viedokļi

Ilze, parādniece:

"Jau vairāk kā pirms gada es vērsos savā namu pārvaldē ar lūgumu slēgt vienošanos - parāda atmaksas grafiku, kas nozīmē arī soda procentu skaitītāja apstāšanos. Diemžēl piedāvātais risinājums nebija pieņemams: namu pārvalde piedāvāja parāda summu izdalīt ar maksimums 12 mēnešu periodu, kuru ietvaros jāmaksā gan fiksētā parāda summa, gan kārtējais maksājums, turklāt santīms santīmā. Līdz ko maksājums pilnā apmērā netiek samaksāts, tā atjaunojas visi agrākie soda procenti. Jaunais maksājums mēnesī sasniedza aptuveni 300 latu.

Es uzreiz teicu, ka šādu kopējo maksu mēnesī par dzīvokli vien nespēšu samaksāt. Uz to namu pārvaldes darbinieks vien noplātīja rokas un norādīja uz savām instrukcijām, piebilstot, ka 12 mēneši esot maksimālais termiņš. Tā arī notika – tikko kārtējais maksājums netika santīms santīmā samaksāts, tā soda procenti atjaunojās. Sanāk, ka viss, ko samaksāju, tika novirzīts soda naudu dzēšanai un galu galā jēgas no maniem maksājumiem finansiālā izteiksmē nav nekādas.

Šādu principu neesmu redzējusi nekur – ne bankā, ne kāda cita pakalpojumu parādu maksājumos. No malas droši vien izskatās, ka esmu ļaunprātīgā nemaksātāja, jo namu pārvaldei nav maksāts gadu. Taču es neredzu iespēju, kā bez summas parāda dzēšanai vienā vai divos maksājumos parādu samaksāt. Maksāt pa daļām nav jēgas, jo nauda aiziet kā caurā mucā – samaksāto summu novirza soda procentos, tikai mazliet atstājot pamatsummas dzēšanai, kā rezultātā vari maksāt un maksāt, bet parādu tā arī nekad nesamaksāt."

Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tehniskajos jautājumos:

"Gan Pašvaldību savienība, gan Lielo pilsētu asociācija atkal rosinās diskusiju par nodrošināto kreditoru loka paplašināšanu. Cita veida, kā atgūt kaut daļu no parādiem, ja darīšana ar ieķīlātu mājokli, nav. Iedzīvotāju parādi transformējas galvenokārt par siltumapgādes uzņēmumu parādiem. Lai arī pagaidām neviens no uzņēmumiem neatzīst, ka būtu bankrota priekšā, diez vai var strādāt vairākus gadus pēc kārtas ar zaudējumiem, kas pārsniedz 20% no apgrozījuma.

"Nemaksātāju vidū ir ne tikai fiziskas personas, bet arī bankas."

Nākotnes situācija neiedvesmo. Trūcīgo pabalsti pieaug. 2010.gadā tie bija 17 miljoni latu; 2011.gadā – jau 20 miljoni latu. Šogad valsts vairs nedos savu artavu šo pabalstu izmaksām.

Vienlaikus Statistikas pārvaldes dati liecina, ka 45% mājsaimniecību vienkārši nespēj maksāt komunālos maksājumus, 23% no tām jau ir parādos. Līdz ar to nevar runāt par kaut kādu mistisku ļaunprātīgo nemaksātāju masu. Cilvēkiem vienkārši nav naudas, un daudziem vēl ir kredīti."

Baiba Melnace, Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve:

"Mūsuprāt, dažādām institūcijām un uzņēmumiem ir jāveic katram savs darbs, kas kopumā var stimulēt parādu mazināšanos. Apsaimniekotājiem ir jāseko līdzi klientu maksājumiem, un gadījumā, ja sāk veidoties parādi, jāsniedz piedziņas prasība tiesā, jāvienkāršo un jāpaātrina tiesu procesi.  Tikai nelielai daļai no komunālo maksājumu parādniekiem ir hipotekārie kredīti. Piedāvājot iespēju – dalīt ķīlas realizācijas naudu -, idejas autoriem ir jāapzinās, ka reāli tas nozīmētu desmitiem tūkstošu ģimeņu izlikšanu no dzīvokļiem. Vai tas ir likuma grozījumu autoru mērķis?

Bankas līdz šim ir gājušas citu ceļu un centušās meklēt ar klientiem abām pusēm pieņemamus risinājumus, pārstrukturējot un pagarinot kredītus un meklējot citus sadarbības veidus."
Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU