Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: LV Portāla infografika
Tā kā nacionālajā bezmaksas apraidē patlaban ir tikai četri TV kanāli – LTV1, LTV7, LNT un TV3 –, ir skaidrs, ka apvienošanās rezultātā veidotos monopols: MTG piederošo TV kanālu raidlaiks un daļa reklāmas tirgū pārsniegtu 40 procentus. Kā lēš reklāmas tirgus pārzinātāji, šajā ziņā "pīrāga daļa" varētu būt pat vēl lielāka, jo LTV reklāmas ziņā pastāv ierobežojumi. MTG ir Latvijā raidošo telekanālu "TV3", "3+" un "TV6" īpašnieks un, nopērkot visu LNT grupu, varētu iegūt ne tikai LNT, bet arī maksas apraidē esošos "TV5" un "Latvijas Mūzikas kanālu".
Jauns likums ar jaunu "brāķi"
Beidzot mūsu valstī tiek runāts, ka nacionālajai informatīvajai telpai un tās nosargāšanai jāpievērš īpaša vērība. Bet tajā pašā laikā 9.Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija kā nenopietnu un praktiski neīstenojamu uztvēra Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījuma ierosinājumu, kas bija paredzēts, lai novērstu lielu monopolu veidošanos valsts elektronisko mediju vidē. Tikpat noraidoša bija arī attieksme pret priekšlikumu, ka pirms tik nozīmīgiem darījumiem kā vesela TV kanāla vai tā nozīmīgas daļas īpašnieku maiņa vispirms būtu jāizskata NEPLP, sniedzot savu atzinumu, kā šāds darījums ietekmēs nacionālo mediju telpu. Noraidījums tika pamatots ar argumentu: "Bet kā to visu lai izkontrolē? Ir iespējams paslēpties ārzonās, izveidot meitasuzņēmumus, pārdot fiktīviem īpašniekiem..."
"Nevienai institūcijai nebija tiesību pārbaudīt finanses un to izcelsmi, par kurām no Mērdoka tika nopirkti LNT un TV5, ne arī novērtēt jaunā īpašnieka darbības ilgtspēju."
Faktiski šo likuma grozījumu noraidīšanu noteica Latvijā pastāvošā biznesa kultūra. Taču, ja laikus būtu pieņemta tāda likuma norma, kas NEPLP (tolaik NRTP) ļautu vispirms iepazīties ar potenciālā TV vai radio kanāla vai tā daļu pircēju/iem, nevarētu izveidoties tāda situācija, kā tas bija ar A.Ēķa a/s "Latvijas neatkarīgie mediji". Leģenda vēsta: uzņēmīgais Andrejs Ēķis un vēl trīs cilvēki abus kanālus no Mērdoka vadītās "News Corp." izpirkuši, vien paņemot bankas aizdevumu. Kura banka aizdeva naudu pirkumam, ja biznesa plānā paredzams ienākumu kritums reklāmas tirgus sarukšanas rezultātā? Kas īsti ir šie cilvēki? Bet atbildi uz šo jautājumu no Ēķa neviena institūcija nedrīkstēja prasīt. Viss likuma ietvaros, jātic uz vārda. Nevienai institūcijai visā Latvijā, pirmkārt, nebija tiesību pārbaudīt šīs finanses un to izcelsmi, otrkārt, novērtēt jaunā īpašnieka darbības ilgtspēju.
Kuluāros runātais "tā nav Ēķa televīzija, bet gan privātpersonas A.Š. televīzija" tika uztverta teju kā pašsaprotama lieta, un tikpat piekāpīgas un redzēt negribošas bija visas atbildīgās institūcijas arī tad, kad tika pieņemts likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" grozījums, kas paredzēja atklāt patieso labuma guvēju mediju īpašumtiesību jomā. Bet, kad no politikas vispirms aizgāja kustība "Par labu Latviju", kuras dibinātājs bija arī Ēķis, kad tāds pats liktenis piemeklēja ne tikai TP, bet arī LPP, kādreizējiem politiķiem vairs nebija nekādas intereses šo mediju uzturēt. "Latvijas neatkarīgo mediju" īpašumu pārdošana vairs bija tikai laika jautājums. Arī to bija iespējams prognozēt pirms slavenās 9.janvāra relīzes, kuru izplatīja MTG.
Aizsargāsim "Latvijas Finieri"!
Pēdējā laikā Ekonomikas ministrija un uzņēmēju organizācijas izteikušas viedokli, ka mums vajadzētu būt īpaši uzmanīgiem ar ārvalstu investoru darbību noteiktās jomās. Kā piemērs tika minēts "Latvijas Finieris", kuru esot izdevies izglābt no tā, ka Krievijas uzņēmums, pamazām uzpērkot tā akcijas, faktiski vēlējās nopirkt un likvidēt savu nozares konkurentu. Tikpat vērīgi FKTK seko tam, kāda ir ne tikai ārvalstu investoru reputācija, bet arī viņu nolūki Latvijas finanšu tirgū.
Arī minētie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumi bija iesniegti ar mērķi, lai dotu Latvijas valsts un sabiedrības interešu pārstāvei NEPLP veikt līdzīgas funkcijas arī elektronisko mediju vidē. Jo sabiedrības interešu īstenošana nenozīmē tikai vērošanu, vai viss kārtībā ar licencēm vai netiek pārsniegts atļautais reklāmas laiks, vai nenotiek naida kurināšana vai vardarbību saturošu programmu pārraidīšana neatļautā laikā.
Jāuzsver, ka jau gadus desmit Eiropas Savienība audiovizuālās politikas jomā cenšas ieviest principu, ka plašsaziņas līdzekļu vidē nedrīkst valdīt tādi paši brīvā tirgus noteikumi, kādi pastāv pārējās uzņēmējdarbības jomās. Tā, pēc Eiropas Parlamenta deputātu domām, nespēj garantēt plašsaziņas līdzekļu daudzveidību, gluži otrādi - palielinoties koncernu ietekmei, samazinās tirgus spēlētāju skaits. Plašsaziņas līdzekļu īpašuma tiesību koncentrēšanās turklāt rada lielāku žurnālistu atkarību no lielo uzņēmumu īpašniekiem, tādu vidi, kurā tiek veicināts monopolizēts reklāmas tirgus, kā arī ieviesti šķēršļi jaunu tirgus dalībnieku piekļuvei. Bet tā savukārt veidojas mediju satura vienveidība.
Vairums valstu to apzinās un attiecīgi rīkojas, sargājot savu informatīvo telpu. Taču Latvija ir tik dāsna, ka vienīgā visā Eiropā pieļauj to, ka vairāki TV kanāli par visiem 100% var piederēt vienam, turklāt ārvalstu īpašniekam. Pārējās Eiropas Savienības valstis ar likumdošanas palīdzību regulē gan to, lai nerodas šāda mediju īpašnieku dominēšana, gan – vairumā gadījumu – arī to, cik procentu akciju drīkst piederēt ārvalstniekiem. Regulējums vairākās valstīs ir ļoti precīzs un detalizēts, lai novērstu iespēju mediju konglomerātu tapšanai. Visliberālākās ir jaunās ES valstis, kur pieļauta gan lielāka ārvalstu kapitāla ietekme, gan mazāk ierobežotas īpašumtiesības. Bet pat Slovākijā, Bulgārijā, Čehijā, Kiprā lielākais, ko mediju īpašnieks var iegūt, ir viena licence TV vai radio kanālam. Ir valstis, kur tiek ierobežota auditorijas aptvere: piemēram, Beļģijā viens TV kanāls nedrīkst aptvert vairāk nekā 20% auditorijas, bet vienam īpašniekam drīkst piederēt 25% kompānijas. Un Itālijā, kas slavena ar "Berluskoni monopolu", likumi tomēr tiecas ierobežot supermonopolu izveidi valsts mērogā.
"Latvija ir tik dāsna, ka vienīgā visā ES pieļauj to, ka vairāki TV kanāli par visiem 100% var piederēt vienam, turklāt ārvalstu īpašniekam."
Neraugoties uz to, ka Eiropas Savienībā pēdējo pāris gadu laikā nostabilizējies viedoklis, ka valsts pienākums ir elektronisko mediju jomas sakārtošana tā, lai tiktu nodrošinātas sabiedrības demokrātijas, kultūras un saziņas vajadzības, Latvijā viss notiek kā... Latvijā. Taču ES tiek pieļauts, ka katrai valstij ir tiesības pieņemt likumus, kas atbilst tās konkrētajai mediju situācijai. Runājot par nacionālo informatīvo telpu, arī Latvijā beidzot ieskanas atziņa, ka tā nav tikai sabiedrisko mediju atbildība, ka šo informatīvo telpu veido arī komercmediji, jo īpaši tie, kuri raida nacionālajā apraidē. Šis arī bija viens no galvenajiem argumentiem, ka arī TV3 un LNT vajadzētu dot iespējas konkursa ceļā saņemt 15% sabiedriskā pasūtījuma finanšu.
Kāpēc tikai tagad?
Bet kā tas gadījies, ka Latvijā Konkurences padome (KP) tikai tagad, kad monopolizācijas un īpašumtiesību koncentrācijas fakts jau ir pārāk acīmredzams, pamanījusi, kas notiek šajā elektronisko mediju jomā, bet līdz šim uzskatīja, ka viss kārtībā? Tikai tagad pirmo reizi, kad notiek mediju pārpirkšana, KP grasās analizēt arī apvienošanās dalībnieku finansiālo situāciju. Kad "Neatkarīgie nacionālie mediji" nopirka divus no pieciem nacionālās bezmaksas apraides kanāliem, jau tad pastāvēja varbūtība, ka raidlaika un skatītāju daudzuma ziņā sasniegta tā tirgus daļa, kad jāiejaucas KP, tostarp izvērtējot pircēju finanšu stāvokli. Taču tas nenotika.
Pastāv iespēja, ka Konkurences padome izvirza nosacījumus, lai notiktu MTG darījums attiecībā uz LNT. Taču Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz: ja netiek pildīti nosacījumi, uz kādiem izsniegta apraides licence, iespējams sods – licences anulēšana. Tātad, ja MTG sadomā nepaklausīt un mainīt LNT un TV5 formātu, iespējams panākt tikai šo kanālu slēgšanu, un tam ir maz atšķirību no to saplūšanas.
Gaišās nākotnes vīzijas. Un fakti
Mediju ekspertu vidū pastāv viedoklis, ka Latvijas elektronisko mediju vidē šāda apvienošanās MTG paspārnē nestu vairāk labuma nekā ļaunuma. Piemēram, varētu uzlaboties žurnālistikas kvalitāte. Taču žurnālisti, kas šajā vidē darbojas, par to nav tik pārliecināti. Jo, samazinoties pieprasījumam pēc žurnālistiem, pastāv reāla iespēja "nenoīsinātajiem" štatiem samazināt atalgojumu, jo – kur tu, cilvēks, liksies, ja, kā to atzīst personāla atlases firmas, žurnālists ir maz pieprasīta profesija. Jau tagad redzams, ka žurnālisti "optimizācijas pasākumu" rezultātā tiek atlaisti no darba vienas dienas laikā, bet tas savukārt ietekmē arī pārējos, kas tomēr paliek strādāt.
Tā kā LNT un TV5 bija ieguvušas slavu kā "krievu bojeviku" sēriju rādītājas, izskanējusi cerība, ka "zviedri" izvēlēsies kvalitatīvus seriālus un šovus. Taču, jau tagad papētot TV3 repertuāru (par citiem MTG Latvijas īpašumiem nerunāsim), jāsecina, ka apmēram divas trešdaļas sastāv no viduvējiem ASV un dažu citu valstu seriāliem un filmām, bet trešdaļa – no Krievijā veidotajiem. Bet skandināvu seriālus rāda LTV... Savukārt, ja TV skatītāji vēlas jaunas, kvalitatīvas, skatītāju un kritiķu atzītas TV sērijas, jāabonē vien maksas pakalpojums un jāskatās kabeļtelevīzija.
"Tā kā LNT un TV5 bija ieguvušas slavu kā „krievu bojeviku” sēriju rādītājas, izskanējusi cerība, ka „zviedri” izvēlēsies kvalitatīvus seriālus un šovus."
Viens no iemesliem šādai repertuāra politikai – Latvijā īpatnēji traktētā ES direktīvas prasība par noteikta apjoma Eiropā tapušu darbu iekļaušanu programmā. Tas attiecās uz ES valstīm un tām valstīm, kuras ratificējušas Eiropas Padomes Pārrobežu televīzijas konvenciju. Mērķis – eiropeiskas kultūrvides veicināšana, pretojoties globalizācijai un aizstāvot Eiropas audiovizuālo telpu/tirgu. Taču Latvija izvēlējusies citu ceļu – Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā t.s. Eiropas darbu vidū iekļauta arī Krievija, kas minēto konvenciju nav parakstījusi. Komercmedijiem tas ir izdevīgi, jo sanāk lētāk, un arī auditorija jau pieradusi.
"MTG prezidents Hanss Holgers Albrehts norādījis, ka MTG nemitīgi meklē iespējas stiprināt pozīcijas esošajos tirgos, kā arī meklē iespējas jaunos tirgos," ziņots preses relīzē. Protams, ka tiek meklētas tirgus iespējas, turklāt ļoti neliela tirgus. Ar "kultūrtrēģerismu" zviedri negrasās nodarboties, un MTG diez ko nerūp Latvijas nacionālās informatīvās telpas nostiprināšana. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pati Latvijas valsts tikai nesen izrādījusi vēlmi to darīt.
Latvijas valstij šajā gadījumā, novērtējot mediju vides nozīmi nacionālās kultūrvides, drošības, informatīvās telpas, demokrātijas, viedokļu daudzveidības ziņā, vajadzētu izturēties tikpat atbildīgi, kā tas notika, piemēram, meklējot "Parex" bankas pircēju vai glābjot to pašu jau minēto "Latvijas Finieri", līdzdarbojoties stratēģiskā investora meklējumos "Neatkarīgo nacionālo mediju" iegādei. Kā arī veicot nepieciešamos likuma grozījumus, lai šāda "viss pārdošanai!" situācija mediju vidē tiktu novērsta.
