Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pieaugot globalizācijai, nav pieļaujama situācija, kad brīvi pieejams ir tikai viens TV nacionālais kanāls, tā ierobežojot viedokļu daudzveidību.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
"Nacionālā apraide ir valsts drošības un identitātes saglabāšanas jautājums, tāpēc aicināsim Ministru prezidentu Valdi Dombrovski kopīgi ar finanšu ministru un kultūras ministri meklēt risinājumus, kas nepieļauj nacionālo komerckanālu pāriešanu tikai maksas operatoru paketēs," uzskata izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atzīst: valsts nedrīkst pieļaut to, ka abi šie kanāli atstāj bezmaksas apraidi. Par šo nepieciešamību vairākkārt ir iestājusies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kā argumentus minot nepieciešamību nodrošināt viedokļu daudzveidību Latvijas mediju telpā, nostiprināt Latvijas nacionālo informatīvo telpu, kura jau tāpat ilgstoši pastāv nepārtraukta citu valstu informatīvā spiediena apstākļos.
Par tikpat svarīgu I.Mūrniece uzskata solījumu, kas tika dots skatītājiem pirms pusotra gada, kad notika apraides digitalizācija. Tolaik lielākā daļa televizoru īpašnieku bija spiesti iegādāties ne tikai "Lattelecom" piedāvātos dekoderus, bet arī īpašas antenas, kas kopā izmaksāja vairāk nekā 50 latu. Ar tām bija iespējams uztvert piecas programmas. Nu palikušas četras, bet – cik ilgi?
"Mazas valsts nacionālas informatīvās telpas uzturēšana ir dārgs „prieks”."
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc telekompānijas LNT un "TV3" vēlas aiziet no bezmaksas apraides, ir, viņuprāt, nesamērīgi lielā samaksa. Par nacionālo apraidi četri nacionālie kanāli - abi Latvijas Televīzijas kanāli, LNT un "TV3" - ciparu virszemes televīzijas ieviesējam SIA "Lattelecom" gadā katrs maksā 650 000 latu. Taču 51% "Lattelecom" kapitāldaļu pieder Latvijas valstij. Turklāt atšķirībā no ārzemju kanāliem nacionālie komerckanāli no maksas televīzijas operatoriem nesaņem samaksu par to satura retranslēšanu. Un tas ir situācijā, kad būtiski ir sarucis reklāmas tirgus un nacionālie komerckanāli cieš ievērojamus zaudējumus, uzskata "TV3" un LNT pārstāvji.
Nesaskaņas jautājumā par "Lattelecom" maksājamo summu ir tikpat senas kā pati digitālā apraide Latvijā. Tas bija viens no asāko debašu tematiem teju katrā 9.Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, kad abas puses – komerckanāli un valstij daļēji piederošais "Lattelecom" – katra nāca klajā ar saviem skaitļiem un argumentiem, tomēr nekādu kopsaucēju atrast neizdevās.
Arī Nacionālā radio un televīzijas padome (tagad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome – NEPLP), kas ir atbildīga par nacionālās elektronisko mediju attīstības stratēģijas izstrādi un īstenošanu, nebija spējīga šo problēmu atrisināt. Neraugoties uz to, ka "Lattelecom" daļēji pieder valstij, uzņēmums neizrādīja atsaucību Saeimas komisijas izteiktajam aicinājumam rast kompromisu. Nevar nepamanīt, ka "Lattelecom" tas patiesībā arī nebija nepieciešams, jo, no bezmaksas apraides aizejot diviem komerckanāliem, uzņēmumam rodas iespēja paplašināt to abonentu loku, kuri, vēloties redzēt "TV3" un LNT, izvēlēsies tā paša "Lattelecom" piedāvāto maksas programmu piedāvājumu.
Viens no iespējamiem risinājumiem ir likumā "Par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem" paredzētā iespēja daļu no līdzekļiem, kas domāti sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai, novirzīt komerckanāliem. Tas ir arī viens no reālākajiem pagaidu risinājumiem, par kuriem patlaban runā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Pagaidu tāpēc, ka nav izstrādāts konkrēts nolikums, kā šis komerctelevīzijām deleģētais pasūtījums izpildāms, kā norisinās konkurss par šo līdzekļu saņemšanu.
Vislielākās bažas pastāv LTV, kas uzskata: budžetā sabiedriskais pasūtījums ir konkrēta pozīcija, un tā paredzēta Latvijas Televīzijai. Tātad esošajā situācijā iespējama tikai šīs naudas pārdalīšana, jo, kā skaidro NEPLP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins, padomes lūgumam piešķirt šīs likuma normas izpildei nepieciešamos līdzekļus Finanšu ministrija atsaka. Kā to paziņoja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, atteikts arī šoreiz.
"Vienā vai otrā veidā – piešķirot naudu komerckanāliem vai LTV par paaugstināto apraides maksu – maksāsim mēs visi."
Par to, vai netiks palielināta summa, ko par apraidi būs jāmaksā Latvijas Televīzijai, "Lattelecom" I.Mūrnieces vadītajai komisijai pagaidām arī nav sniedzis nekādu informāciju. Patlaban nav izslēgta iespēja, ka šīs izmaksas varētu pieaugt un tās tāpat nāks no valsts budžeta, turklāt samazinoties finanšu apjomam, kas paredzēts TV raidījumu veidošanai. Vienā vai otrā veidā – piešķirot naudu komerckanāliem vai LTV par paaugstināto apraides maksu – maksāsim mēs visi, kas kopīgiem spēkiem šo Latvijas budžetu arī veidojam. Turklāt novājināti tiks ne tikai abi komerckanāli, kam auditorijas samazināšanās dēļ varētu sarukt arī reklāmas tirgus, bet arī LTV, kura gan kaļ lielus plānus par vienota sabiedriskā medija izveidi nākotnē, bet patlaban eksistē vien "izdzīvošanas režīmā".
Mediju eksperti gan ik pa laikam norāda – vai ir nepieciešams tik ļoti uztraukties par to, ka no nacionālās apraides aiziet viens komerckanāls, kurš lielākoties rāda Krievijā tapušus seriālus un izklaides šovus (TV3), bet par otru nav īsti zināms, kas ir visi tā reālie īpašnieki un patiesā labuma guvēji (LNT)? Tiek apšaubīta arī LNT ziņu kvalitāte un objektivitāte. Uzkrītoša bija vienpusīgā informācijas pasniegšanas atlase priekšvēlēšanu laikā, ļaujot izdarīt minējumus par eleganti apslēptu, netiešu, tomēr aizliegtu politiskās aģitācijas veidu. Šie jautājumi no darba kārtības netiek atcelti.
Latviešu valodas vides nostiprināšana komercmedijos neizdodas jau gadiem – lai gan formāli, pēc likuma burta viss ir kārtībā: tas paredz, ka runātā valoda un titri ir viens un tas pats. Taču visi šie ir risināmi jautājumi, un tie acīmredzot nonāks jaunās NEPLP uzmanības lokā. Ar noteikumu – ja kanāli tomēr paliek nacionālajā apraidē.
Pārāk maz šajā kontekstā tiek runāts par likuma "Par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem" 14.pantu: "Nav pieļaujama elektroniskā plašsaziņas līdzekļa dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Par dominējošu stāvokli šā likuma izpratnē uzskatāms tāds stāvoklis, kad Latvijā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 35 procentus."
No Konkurences padomes skatupunkta vērtējot, šis pants attiecas galvenokārt uz reklāmas tirgu. Taču patlaban, pieaugot globalizācijai, visā Eiropā "dominējošais stāvoklis" ieguvis jaunu dimensiju – proti, runa ir par viedokļu daudzveidības nodrošināšanu, par to, ka nav pieļaujama situācija, kad brīvi pieejams ir tikai viens televīzijas kanāls, kura darbību kā valsts kapitāldaļu turētāja joprojām nosaka politiķu ievēlētā NEPLP.
" „Lattelecom” kontrolpakete pieder valstij, taču uzņēmums ignorēja Saeimas komisijas izteikto aicinājumu atrast kompromisu ar komerctelevīzijām."
Turklāt beidzot ir skaidri jāapzinās, ka mazas valsts nacionālas informatīvās telpas uzturēšana ir dārgs "prieks". Ne tikai divu valsts subsidētu televīziju un četru radiokanālu, bet arī kvalitatīvu komercmediju. Nelielais reklāmas tirgus "velk sev līdzi" lētumu visdažādākajās tā izpausmēs, un tas savukārt nevis uztur, bet gan grauj kultūrvidi. Un teju vai vedina izvēlēties kvalitatīvākus produktus citās valodās, visbiežāk – kaimiņvalsts Krievijas daudzos un daudzveidīgos kanālus. Bet arī mazas, neatkarīgas valsts uzturēšana izmaksā dārgāk nekā lielas. Varbūt arī no šīs "greznības" gribēsim atteikties?
I.Mūrniece skaidro, ka sadarbībā ar Finanšu ministriju ir iesaistīta Saeimas koalīcijas padome, jo šajā jautājumā nepieciešams vienots politisks lēmums par to, kā nodrošināt pietiekami plašu nacionālās apraides paketi. Ar komisiju spēkiem te vien par maz, bet NEPLP acīmredzami gaida, ka šo jautājumu atrisinās kāds cits, nevis pati padome, kuras pienākumos tas ietilpst atbilstoši likumam. Taču tieši padomei ir jāuzņemas atbildība par to, ka laikus netika pārskatīts Satiksmes ministrijas līguma projekts ar "Lattelecom", kas ir neizdevīgs visai nacionālo elektronisko mediju videi.
Ir pagājuši vairāki gadi. Ministru prezidents V.Dombrovskis beidzot nācis klajā ar paziņojumu, ka "jāpārskata valstij neizdevīgais līgums", pieļaujot iespēju to lauzt. Tas būtu radikāls solis, kā varētu panākt daudzus uzlabojumus šajā mediju vidē. Vienlaikus to varētu vērtēt arī kā neformālu neuzticības izteikšanu esošajai NEPLP, kas savu pilnvaru laikā nav spējusi pienācīgi īstenot sabiedrības intereses mediju jomā.
