NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
10. janvārī, 2012
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Eiropas Savienība
3
3

ES prezidentūru pārņēmusi Dānija

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Helsingoras pils Dānijā bijusi slavenā prinča Hamleta mājvieta. Patlaban šī karaļvalsts ir visas ES „valdniece”, gan tikai uz pusgadu.

FOTO: Aija Cālīte, LV Portāls

Dānija pēc desmit gadu pārtraukuma atkal kļuvusi par Eiropas Savienības prezidējošo valsti. Iepriekšējā reize 2002.gadā Latvijai bija vēsturiski nozīmīga: 13.decembrī Kopenhāgenā ES Padome pēc sekmīga sarunu noslēguma pieņēma lēmumu par iestāšanās sarunu pabeigšanu un desmit ES kandidātvalstu uzaicināšanu iestāties Eiropas Savienībā. Tas bija „veiksmes stāsts”, pilns eirooptimisma, un joprojām tie principi, kas jāievēro valstīm, kuras vēlas iestāties ES, tiek dēvēti par Kopenhāgenas kritērijiem. Latvijas prezidentūra ES būs 2015.gadā.

Šī prezidentūra Dānijai būs grūta. Eirooptimisma vietā stājusies skepse un neticība, izskan arvien pieaugošas bažas ne tikai par eirozonas, bet arī par visas Eiropas Savienības tālāko nākotni un pastāvēšanu. Paradoksāli, ka stabilizācijas uzdevums nu jāveic Dānijai, kura ir viena no vecākajām ES dalībvalstīm un Savienībā ir 39 gadus, vienlaikus ir arī visai eiroskeptiska, un tai vairākās jomās pieļauti īpaši noteikumi.

Valsts, kas paturējusi savu kronu, pirms 10 gadiem referendumā atsakoties no pāriešanas uz eiro, nu būs spiesta aktīvi darboties, glābjot no finanšu un ekonomiskās krīzes tieši eirozonu. Protams, jāpiebilst, ka ES ekonomika ir tik ļoti integrēta, ka problēmas eirozonā ietekmē arī visas pārējās desmit valstis. Taču Dānija tomēr paziņojusi, ka negatavojas uzņemties galveno atbildību, lai panāktu jauna ES fiskālā līguma noslēgšanu dalībvalstu vidū. Šo smago darbu centīsies paveikt ES Padomes priekšsēdētājs Hermans van Rompujs. Taču savā smagumā līdzvērtīgas ir sarunu vadīšanas, lai tiktu panākt progress 2014.–2020.gada ES budžeta veidošanā, un šajā ziņā dāņiem nāksies krietni pastrādāt.

"Dānija, kas paturējusi savu kronu, pirms 10 gadiem referendumā atsakoties no pāriešanas uz eiro, nu būs spiesta aktīvi darboties, glābjot no finanšu un ekonomiskās krīzes tieši eirozonu."

Dānija par savas prezidentūras politisko, pašu izvēlēto prioritāti izvēlējusies "zaļo izaugsmi", veicinot videi draudzīgu ekonomikas attīstību, jo īpaši lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un transportā. "Zaļā domāšana" ir pašu dāņu lepnums, jo īpaši enerģētikā. 33,1% elektrības Dānijā tiek ražota no atjaunojamajiem resursiem. Pagājušajā gadā Dānijas valdība publiskoja Enerģijas stratēģiju, saskaņā ar kuru valstij līdz 2050.gadam vajadzētu pilnīgi atteikties no oglēm, gāzes un naftas, bet šis piedāvājums parlamentā vēl nav apstiprināts.

Īsi formulēti četri galvenie Dānijas prezidentūras uzdevumi:

  • Atbildīga Eiropa (finanšu situācija un budžeta perspektīva);
  • Dinamiska Eiropa (vienotā tirgus attīstība un nostiprināšana);
  • "Zaļa" Eiropa (ekoloģija, enerģētika, klimats);
  • Droša Eiropa (ES kaimiņvalstu politika, migrācijas lietas, globālais spēlētājs pasaules drošības sistēmā).
Dānijas Eiropas lietu ministrs Nikolais Vammens prezidentūru raksturo šādi: "Uzskatām, ka Dānijas kā prezidējošās valsts loma šajos laikos ir visu ES valstu apvienošana – gan to, kas ir eirozonā, gan to, kas ārpus tās. Izsakoties poētiski, Dānija būs "tilts pāri bangojošiem ūdeņiem"."
Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU