NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
01. septembrī, 2011
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Satiksme
9
9

Jauns mācību gads - jauns satiksmes vilnis

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Līdz ar mācību gada sākumu ielās un uz ceļiem ir daudz vairāk bērnu, kuru rīcība ne vienmēr ir paredzama.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Ik gadu 1. septembrī skolās sākas mācības, pilsētu un pagastu centros atgriežas skolēni, kuri vasaras priekus lielākoties baudījuši brīvā dabā. Nereti bērni pēc garajām brīvdienām ir aizmirsuši iepriekšējās iemaņas un zināšanas par uzvedību uz ielām un citās dzīvas satiksmes vietās. Daudzi mazuļi šoruden uz skolu dodas pirmoreiz, un neapšaubāmi gadīsies arī brīži, kad viņi pamanīsies izkļūt ārpus vecāku un skolotāju uzraudzības.

Pirmā septembra puķu vilnis sev līdzi nes arī nākamo – daudz intensīvāku vieglā transporta kustību un bērnu klātbūtni ceļu satiksmē. Līdz ar to iespēja, ka var notikt kāds negadījums, ir krietni lielāka nekā vasarā. Tātad uzmanīgākiem ir jābūt visiem ceļu satiksmes dalībniekiem – gājējiem un satiksmes līdzekļu vadītājiem.

Jaunā mācību gada sākumam rūpīgi gatavojas Valsts policija, Satiksmes ministrija, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) - gan rīkojot dažādus izglītojošus pasākumus, gan vienkārši atgādinot, ka septembris ir laiks, kad visiem uz ceļa jābūt īpaši piesardzīgiem.

Prioritāte – skolēnu drošība uz ceļa

Tāpat kā iepriekšējos gados, lai bērni justos droši uz ielas, un ne tikai uz ielas, Valsts policija no 1. septembra līdz 1. oktobrim rīko akciju "Drošības dienas skolā 2011".

Īstenojot šo akciju, piemēram, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes policijas darbinieki viesosies izglītības iestādēs un pārrunās ar skolēniem aktuālus drošības jautājumus. Vienlaikus policija aicina izglītības iestāžu darbiniekus un audzēkņus piedalīties konkursā "Droši skolā", kas otro gadu tiek rīkots akcijas "Drošības dienas skolā" laikā.

Pagājušajā mācību gadā konkursā piedalījās 10 Vidzemes reģiona izglītības iestāžu klašu komandas. Skolu audzēkņi, organizējot dažādas aktivitātes, pievērsa savu vienaudžu uzmanību vispārējai drošībai gan ceļu satiksmē, gan uzvedībai mācību stundu laikā un starpbrīžos, gan arī savu personisko mantu (velosipēdu, naudas maku, mobilo telefonu u.c.) glabāšanai un citiem aspektiem.

"Pirmā septembra puķu vilnis sev līdzi nes arī daudz intensīvāku vieglā transporta kustību un bērnu klātbūtni ceļu satiksmē."

Šī akcija norisinās visā Latvijā. Arī Zemgales un citu reģionu pārvalžu policijas darbinieki 1. septembrī un turpmāk pastiprināti uzraudzīs ceļu satiksmi, apsekos jauniešu pulcēšanās vietas, kā arī kontrolēs, vai jaunieši nelieto alkoholu vai citas apreibinošas vielas. Patruļpolicijas nodaļas darbinieki pievērsīs uzmanību mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, atgādinot ceļu satiksmes noteikumus, lai mazinātu negadījumu skaitu.

Tāpat no 1. līdz 14. septembrim policisti nodrošinās skolēnu drošību pie izglītības iestādēm, kontrolējot, kā autovadītāji ievēro atļauto braukšanas ātrumu un vai viņi nav alkohola vai citu apreibinošu vielu iespaidā.

Rīgā mācību gada sākumā aptuveni pie 60 skolām tiks izvietotas pagaidu ātrumu ierobežojošās ceļa zīmes, no kurām daļa pēc akcijas laikā novērotā varētu tikt pārveidotas par pastāvīgām.

Pusei Latvijas bērnu nav iespēju tikt uz skolu pa drošu ceļu

Akcijas laikā rīkotajos pasākumos Valsts policija īpašu uzmanību pievērsīs mazajiem riteņbraucējiem. Jo riteņbraucēju skaits Latvijā pēdējos gados ļoti pieaudzis, un tas neapšaubāmi ietekmē pārējos ceļu satiksmes dalībniekus.

Šeit gan jāatgādina, ka Ceļu satiksmes noteikumu 217. punktā norādīts: "Braukt ar velosipēdu pa brauktuvi vai nomali atļauts personām, kas nav jaunākas par 12 gadiem, ar mopēdu - personām, kas nav jaunākas par 14 gadiem. Šādā gadījumā velosipēda vadītājam jābūt klāt velosipēda, mopēda vai jebkura mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja apliecībai (mopēda vadītājam - mopēda vai jebkura mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja apliecībai)."

Tātad tiesības vadīt velosipēdu var iegūt no 12 gadu vecuma. Savukārt bērniem no septiņiem līdz 12 gadiem atļauts braukt pa brauktuvi vai nomali kopā ar pilngadīgu personu, bet dzīvojamās zonās un daudzdzīvokļu namu pagalmos bērniem neatkarīgi no to vecuma ar velosipēdu atļauts braukt patstāvīgi.

Veselības ekonomikas centra veiktais Latvijas bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums diemžēl uzrāda visai nepatīkamu situāciju – 53% Latvijas bērnu nav iespējams iet vai braukt ar velosipēdu uz skolu pa drošu ceļu; Rīgā šis rādītājs ir 58%, savukārt valsts nozīmes pilsētās – pat 82 procenti.

"Lai iespējami mazinātu riskus, Zinību dienā 1. septembrī Rīgā Vērmanes dārzā tiks izveidots ceļa krustojuma makets, kur modelēsim dažādas satiksmes plūsmas situācijas," 29. septembra preses konferencē, kas bija veltīta tieši satiksmes drošības aktualitātēm, sākot jauno mācību gadu, stāstīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Viņš uzsvēra: turpmākajos gados velosipēdistu skaits neapšaubāmi pieaugs, un mums jau tagad jābūt gataviem, lai radītu atbilstošus braukšanas apstākļus šai satiksmes dalībnieku kategorijai.

Minētais Satiksmes ministrijas, Valsts policijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīkotais pasākums notika visai neierastā vietā - Biķernieku moto trasē pie Motormuzeja, un tieši tādēļ, lai varētu rādīt paraugdemonstrējumus, kā notiek ceļa satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti riteņbraucēji, un kādas tiem var būt sekas.

Uzmanības centrā - riteņbraucēji

Vēl pirms pāris gadiem dažkārt izbrīnīti raudzījāmies uz daudzajiem velobraucējiem Skandināvijas valstīs vai Vācijā, nu divritenis arī Latvijā kļuvis par neatņemamu ceļu satiksmes sastāvdaļu. Tāpēc īpaši svarīga ir ne tikai satiksmes dalībnieku savstarpēji cienoša braukšanas kultūra, bet arī velosipēdistu drošība.

Diemžēl ceļu satiksmes negadījumi ir galvenais nāves un traumu cēlonis jauniem cilvēkiem - gājējiem, velosipēdistiem un motociklistiem lielākoties vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Latvijā no ceļu satiksmes negadījumiem ar bojā gājušajiem aptuveni puse ir tādi, kuros cietuši šie mazaizsargātie satiksmes dalībnieki. Pērn ceļu satiksmes negadījumos cietuši 338 velosipēdisti - par 17% vairāk nekā gadu iepriekš.

Šī sezona sākās ar jaunu informatīvi izglītojošu ceļu satiksmes drošības kampaņu "Velosipēdu redzi?", kuras mērķis bija paaugstināt velosipēdu vadītāju zināšanas un veicināt sapratni starp visiem satiksmes dalībniekiem. Kā liecina CSDD veiktās aptaujas dati, 70% ceļu satiksmes negadījumu autovadītāji riteņbraucēju ieraudzījuši tikai pēc avārijas.

Minētā kampaņa devusi labus rezultātus: akcijas laikā nebija neviena bojā gājušā, atzina preses konferences dalībnieki. Kopumā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šogad cietušo velosipēdistu skaits ir samazinājies par 50%, uzsvēra CSDD vadītājs Andris Lukstiņš.

"Valsts policija no 1. septembra līdz 1. oktobrim rīko akciju „Drošības dienas skolā 2011”."

Kampaņas laikā īpaša uzmanība tika pievērsta situācijām, kas apdraud riteņbraucēju drošību. Tostarp brauktuves šķērsošanas noteikumu neievērošana, nepietiekama pārliecināšanās par drošību pirms manevra veikšanas un nepareizi veikts manevrs, tumši ģērbti velosipēdisti nepietiekamas redzamības apstākļos un laika apstākļu riska nenovērtēšana, braucot ar velosipēdu, kā arī satiksmes regulējošo luksoforu gaismu neievērošanu.

Mazaizsargāto satiksmes dalībnieku, tai skaitā velosipēdistu, drošība ir cieši saistīta ar ceļu infrastruktūru, autovadītāju, kā arī pašu riteņbraucēju uzvedību. Martā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sadarbībā ar portālu Draugiem.lv veica bērnu aptauju, noskaidrojot aktuālāko informāciju par gūtajām traumām un drošības līdzekļu izmantošanas paradumiem. Aptaujā piedalījās 1012 respondentu, un tās dati liecina, ka 64,13% jauniešu, braucot ar velosipēdu, skrituļslidām vai skrituļdēļiem, nelieto nekādus aizsardzības līdzekļus. Tikai 8,10% aptaujāto tos lieto regulāri. Kā izrādās, gandrīz puse aptaujāto nav iedomājušies, ka šāds aizsardzības līdzeklis būtu vajadzīgs, savukārt 30% uzskata, ka ir pietiekami drosmīgi un lieka piesardzība nav nepieciešama.

Arī pieaugušie velobraucēji visai noraidoši izturas pret aizsardzības līdzekļiem. Ja mopēdu vadītāju un motociklistu vidū, piemēram, drošības ķiveru lietošanas paradumi nostiprinās (tās lieto vairāk nekā 90% braucēju), tad velosipēdistu vidū tās vēl arvien ir retums.

Veido mācību centru velosipēdistiem

"Lai apmācītu jaunos velosipēdistus un mopēdistus, esam sākuši veidot Mācību centru Motormuzejā," pastāstīja A. Lukstiņš. "Sākumā audzēkņi apgūst teoriju, tai seko praktiskās nodarbības. Mēs arī mācām, kā pareizi braukt pa veloceliņiem, kuru Rīgā jau ir diezgan daudz. Par veloceliņu tīkla paplašināšanu pastāvīgi rūpējas Rīgas dome, un, tos veidojot, tiek ņemti vērā Valsts policijas un CSDD ieteikumi. Piemēram, atbilstoši policijas rekomendācijām tika pārveidota izbrauktuve Gaujas ielā, kur notikuši vairāki negadījumi."

A. Lukstiņš informēja, ka CSDD kursus jau ir beiguši daudzi jaunieši un arī pieaugušie, vispirms nereti iegūstot velosipēda vadītāja, bet pēc tam mopēda vadītāja apliecību. "To cilvēku, kuri beiguši mūsu skolu, attieksme pret satiksmes drošības noteikumu ievērošanu ir mainījusies. Katru gadu arvien vairāk skolēnu piedalās dažādos CSDD rīkotajos pasākumos, piemēram, tādos kā "Gribu būt mobils".

CSDD tagad ir pievienota arī Biķernieku mototrase. Esmu pārliecināts, ka šeit tiks rīkotas ne tikai lielas autosacīkstes, bet trasi varēs izmantot arī velosipēdisti un mopēdu vadītāji, kuri nupat ieguvuši vadītāja apliecību. Tās būs laba iespēja pilnveidot savas braukšanas prasmes," uzsvēra A. Lukstiņš.

Neredzamie riteņbraucēji

Šobrīd Latvijā reģistrēti vairāk nekā 10 tūkstoši velosipēdu. Bet daudzkārt lielāks ir nereģistrēto divriteņu pedāļu minēju skaits. Lauku apvidos gan lieli, gan mazi braucēji velosipēdu nereti pat neuzskata par īstu satiksmes līdzekli un pārvietojas ar to pa ceļu, neievērojot nekādus noteikumus. Šādi braucamrīki parasti nav aprīkoti pat ar vienu aizmugures atstarotāju.

Kas notiek tad, ja autovadītājs velosipēdistu uz brauktuves nepamana, spilgti demonstrēja preses konferences laikā Latvijā pirmo reizi rīkotais avārijas (velo crash)  tests. Tā laikā uzskatāmi tika parādīts, kādas sekas var rasties riteņbraucējam (arī autovadītājam) sadursmes brīdī ar automobili. Nelaimes upuris – tumšās drēbēs ietērptais ģipša vīrs – bija nostādīts Biķernieku trases malā.

Tad ierūcās "Audi" motors un, uzņēmis pilsētā atļauto ātrumu 50 km stundā, tas ietriecās manekenā. Velosipēdists pēc dažiem autobraucējiem tik labi pazīstamā dobjā blīkšķa ielidoja grāvi, bet sadragātais divritenis piezemējās krietnu gabalu tālāk. Kā konstatēja I. Ķuzis – letāls iznākums, tur nekas vairs nebija glābjams.

Savukārt populārā raidījuma "Zebra" vadītājam Paulam Timrotam, kas iejutās autobraucēja lomā, vēl kādu brīdi drebēja rokas. "Kaut arī tā bija lelle, tik riebīgu sajūtu ilgi nebiju piedzīvojis," viņš atzina.

"Ceļu satiksmes negadījumi ir galvenais nāves un traumu cēlonis jauniem cilvēkiem: gājējiem, velosipēdistiem un motociklistiem."

Šeit jāatceras Ceļu satiksmes noteikumi - braucot pa brauktuvi vai nomali, diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos velosipēds abos sānos (riteņos) jāaprīko ar diviem oranžiem (dzelteniem) gaismas atstarotājiem, kā arī priekšpusē jādeg baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturim. Ja lukturu nav vai tie nedarbojas, velosipēdam priekšpusē jābūt baltam atstarotājam, bet aizmugurē – sarkanam atstarotājam.

Kopumā Valsts policijas un CSDD akcijas, kampaņas, konkursi un ceļu policijas pūliņi ir devuši rezultātus: šā gada pirmajos septiņos mēnešos par 42,6% ir izdevies samazināt uz Latvijas ceļiem bojā gājušo mazaizsargāto (gājējs; velosipēda, mopēda un motocikla vadītājs) satiksmes dalībnieku skaitu.
Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU