Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Velosipēds ir ne tikai veselīgs, bet arī nepieciešams pārvietošanās līdzeklis, taču uz ietves tam nav priekšrokas.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Ints Ķuzis gan uzsver: velosipēds ir ne tikai veselīgs pārvietošanās līdzeklis, bet arī nepieciešams, jo braukt ar to ir pat patīkamāk nekā mašīnā ar gaisa dzesētāju, turklāt nav jākavējas satiksmes sastrēgumos.
"Policijas aktivitātes saistībā ar velosipēdistu vietu un lomu transporta kustībā norisinās jau vairāku gadu garumā, un mēs ar saviem sadarbības partneriem mēģinām šo situāciju aktualizēt, taču redzam arī to, ka velosipēdistu vieta sabiedrībā ne vienmēr ir identificēta un varbūt pat īsti nemaz nav atrasta," atzīst I. Ķuzis.
Kas jāņem vērā auto vadītājam
Tomēr situāciju uz ielām un ceļiem I. Ķuzis pašlaik vērtē kā drošu un labu: "Pirmkārt, no 1. janvāra līdz 1. jūnijam neviens velosipēdists ceļu satiksmes negadījumos nav gājis bojā. Rīgas reģionā šajā laikā bijuši 74 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti riteņbraucēji. Taču kopējā ceļu satiksmes negadījumu statistikā tas veido tikai aptuveni divus procentus. Tas ļauj secināt, ka velosipēdists, autovadītājs un gājējs mēģina saprast cits citu.
Ja vizuāli iztēlojamies velosipēda un automašīnas sadursmi, tad pirmajā brīdī šķiet, ka riteņbraucējam nav lielu izredžu no šādas situācijas izkļūt sveikā. Bet statistika parāda, ka tikai pusē negadījumu velosipēdisti ir cietušie, turklāt – smagi tikai trīs. Var uzskatīt, ka šī situācija ir normāla, un mūsu uzdevums ir to noturēt arī turpmāk un uzlabot."
Lai izvairītos no negadījumiem, vienlīdz uzmanīgiem ir jābūt visiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
Drošas braukšanas skolas apmācību vadītājs Andris Pļavnieks stāsta, ka raksturīgākās situācijas, kas var būt bīstamas velobraucējam autovadītāja rīcības dēļ, ir šādas:
A. Pļavnieks iesaka autovadītājiem, pabraucot garām velosipēdistam, to paturēt redzeslokā, jo, piemēram, sastrēgumā viņš var braukt garām gan pa vienu, gan otru pusi.
Ne visi drīkst braukt visur
Taču arī velobraucējiem ir gana daudz jāzina un daudz kas jāņem vērā. Pirmkārt tas, ka ne visi un visur drīkst braukt. Piemēram, bērniem līdz septiņu gadu vecumam braukt ar divriteni pa ietvi vai brauktuvi atļauts tikai pilngadīgas personas pavadībā, un obligāta prasība – galvā jābūt aizsprādzētai ķiverei.
Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) 217. punktā teikts: "Braukt ar velosipēdu pa brauktuvi vai nomali atļauts personām, kas nav jaunākas par 12 gadiem, ar mopēdu - personām, kas nav jaunākas par 14 gadiem. Šādā gadījumā velosipēda vadītājam jābūt klāt velosipēda, mopēda vai jebkura mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja apliecībai /../."
Ja vadītāja tiesību nav, tad neatkarīgi no vecuma braukt ar divriteni drīkst tikai dzīvojamās zonās un daudzdzīvokļu namu pagalmos.
"Velosipēdistu vieta sabiedrībā ne vienmēr ir identificēta un varbūt pat īsti nemaz nav atrasta."
I. Ķuzis komentē: "Velosipēdistam tiesības nav vajadzīgas, ja viņš brauc pa lauku, pa pagalmu, tātad pa vietām, kur nav transporta kustības joslas. Zinu, ka ļoti daudziem riteņbraucējiem ir šīs Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) iegūtās velosipēda vadītāja tiesības. Jo tas nav ne īpaši sarežģīti, ne dārgi."
Viņš arī teic, ka policija pašlaik negatavojas sodīt visus riteņbraucējus, kuri pārvietojas pa ielām bez vadītāja tiesībām, pagaidām vairāk aprobežojoties ar brīdinājumiem, bet, protams, šī iecietība nebūs mūžīga.
Tātad – ja velosipēdistam ir mopēda, motociklista, autovadītāja vai cita transportlīdzekļa vadītāja apliecība, velosipēdista eksāmens papildus nav jākārto, bet vadītāja apliecībai gan jābūt līdzi.
Sagatavoties ceļu satiksmes noteikumu testam var CSDD mājaslapā www.csdd.lv. Tajā ir pieejams velo tests, ar kura palīdzību var pārbaudīt savas zināšanas un gatavību tiesību iegūšanai.
Kas vēl jāzina riteņbraucējam
Saskaņā ar CSN riteņbraucējiem ir jāievēro vēl šādi nosacījumi:
"Lai cik sarkanā krāsā būtu iekrāsots veloceliņš, šķērsojot brauktuvi, riteņbraucējam nav priekšroka, izņemot gadījumus, ja satiksmi regulē luksofors. Ja mašīna maina virzienu pa labi vai pa kreisi, tad CSN gan prasa palaist gājējus un velobraucējus," drošības ābeci skaidro A. Pļavnieks. "Taču, lai cik biezas ir likumu un noteikumu grāmatas, galvenais likums pašiem velosipēdistiem vienmēr jāpatur galvā - ka autobraucējs jūs vienkārši var nepamanīt. Tādēļ ļoti svarīgs ir acu kontakts, lai saprastu, kādu darbību kurš no satiksmes dalībniekiem izpildīs un kā sadalīs ceļa joslu. Ja velobraucējs brauc korekti, tad autovadītājs viņu mēdz palaist arī tādās vietās, kur tam nav priekšroka, un tā ir abpusējas pieklājības rosināta rīcība. Tā jau ir tolerance, nevis likuma prasība. Taču velosipēdistam ir jāsamazina ātrums pirms brauktuves šķērsošanas; tādējādi viņš zaudēs minūti, bet būs dzīvs un vesels."
Pedāļu minējiem ir arī vairāki stingri aizliegumi, kuri minēti CSN 230. punktā un kurus ne visi un ne vienmēr gan ņem vērā:
Būt savstarpēji iecietīgiem
Pašsaprotami gribas jautāt – vai gājējam jaunajā situācijā, kad pilsētā spieto riteņbraucēji, nekas nav jāņem vērā? Pirmkārt viņiem ir jāzina CSN 224. punkts, ka arī velosipēds drīkst atrasties uz ietves, jo ne vienmēr riteņbraucējam ir dzīvībai droša telpa uz brauktuves. Tādēļ aplami būs iestāties pozā, mēģinot bloķēt ceļu pedāļu minējam.
Šaurās vietās nevajadzētu arī izkliedēties barā, aizņemot visu ietves platumu. Vajadzētu būt uzmanīgākiem, pirms pēkšņi mainīt savas gaitas virzienu, jo īpaši tad, ja domas galīgi aizņēmis mobilais tālrunis. Kaut arī gājējam katrā ziņā ir priekšroka un riteņbraucējam ir jāievēro drošs ātrums, uz negaidītu rīcību dažkārt var būt grūti reaģēt.
Jānis Belecks, velokurjers ar vairāku gadu pieredzi, uzsver: "Uz trotuāra gājējam ir priekšroka. Ja velobraucējs notriec gājēju, viņš ir vainīgs. Bet kā viņš to var zināt, ja nav izlasījis Ceļu satiksmes noteikumus? Kaut vai tādēļ ir nepieciešamas vadītāja tiesības.
"Ļoti svarīgs ir acu kontakts, lai saprastu, kādu darbību kurš no satiksmes dalībniekiem izpildīs un kā sadalīs ceļa joslu."
Arī uz veloceliņa ir jābūt savstarpēji iecietīgiem, kaut gan citviet Eiropā, piemēram, Vācijā un Holandē, divritenis, var teikt, ir "svētā govs" – visi ciena šā satiksmes līdzekļa priekšrocības, autovadītājiem ir bargi sodi, piemēram, par skaņas signāla lietošanu velobraucēja brīdināšanai; gājēji pa veloceliņiem neiet. Arī Rīgā gribētos, lai māmiņas pa veloceliņiem nestumtu bērnu ratiņus vai skrējēji netrenētos tāpēc, ka tur labāks segums. Šajā ziņā mums vēl ir kur augt."
I. Ķuzis nākotnes tendences raksturo šādi: "Pats galvenais ir veloceliņi – lai riteņbraucējam būtu sava vieta satiksmē. Jebkurā no vecajām Eiropas Savienības valstīm it sevišķi vasarā pirmos allaž ievērojam velosipēdistus. Redzam, cik viņu ir daudz, un arī to, ka viņiem ir paredzēta vieta ne tikai transporta kustībā, bet pilsētas dzīvē kopumā. Mēs uz to ejam."
Ja satiksmes dalībnieks, tad arī apdrošināšana
Riteņbraucējs, kaut gan vizuāli transporta plūsmā šķiet individuālists, tomēr ir cieši tajā iesaistīts un – galu galā – ir laikam gan visvieglāk ievainojamais. Tādēļ par lieku nebūtu padomāt par apdrošināšanu.
Ingus Savickis, AAS "Balta" Atlīdzību pārvaldes direktors, stāsta: tā jau darbojas arī tad, ja pats riteņbraucējs nav apdrošināts. "Ja velosipēdists ir cietušais sadursmē ar auto, tad darbojas OCTA. Ceļa negadījums ir jāfiksē policijā, pēc tam jānoskaidro, kurā sabiedrībā mašīna ir apdrošināta, un turp velosipēdists arī dodas, lai pieteiktu savus zaudējumus. Tie var būt gan par divriteni, gan sabojātu apģērbu, gan arī par nodarītiem miesas bojājumiem (ja gūtas traumas, kam nepieciešami ārstēšanās izdevumi).
Pērn, šķiet, bija pieci gadījumi, kur riteņbraucēji bija cietušie. Ja bojāts auto un vainīgs riteņbraucējs (varbūt arī pats šoferis), zaudējumus atlīdzina KASKO (ja šī apdrošināšana ir).
Katram velobraucējam arī ir iespējas apdrošināt savu civiltiesisko atbildību. Tā ir standarta apdrošināšana, kas pieejama jebkuram, un tad nebūs jāmaksā pašam par kādam nodarīto zaudējumu, kas arī var gadīties.
"Ja ir mopēda, motociklista, autovadītāja vai cita transportlīdzekļa vadītāja apliecība, velosipēdista eksāmens papildus nav jākārto, bet vadītāja apliecībai gan jābūt līdzi."
Cilvēks vēl var apdrošināties pret nelaimes gadījumiem, tostarp arī braucot ar divriteni. Traumas var gūt dažādi, pat ne ceļu satiksmes negadījumā, bet braucējs var vienkārši nokrist, ietriecoties smiltīs vai neaprēķinot ceļa līkuma trajektoriju, kā arī saskrieties ar citu riteņbraucēju vai gājēju. Pērn "Baltā" bija 76 pieteikumi par velosipēdistu nelaimes gadījumiem, vidējā atlīdzība – 140 latu. Diemžēl tā ir ikdiena, ka velosipēdisti krīt un gūst dažādas traumas.
Kā liecina mūsu statistika, riteņbraucēji visbiežāk nepamana priekšrocības zīmes, t.i., neņem vērā "labās rokas" likumu, nav pietiekami piesardzīgi un apdomīgi, uz brauktuves manevrējot un mainot braukšanas joslas, kā arī diezgan bieži neizjūt ātruma starpību, izbraucot pārāk tuvu braucoša auto priekšā. Tad vēl bieži gadās auto vadītāju un pasažieru vaļā atrautās durvis tieši tad, kad blakus atrodas riteņbraucējs.
Diemžēl divriteņus ļoti zog. Savā pieredzē sastopamies, ka tos aizdzen no garāžām, stāvvietām, dažādiem šķūnīšiem. Apdrošinot mājas iedzīvi, šajā standartpakalpojumā iekļauts arī velosipēds. Ja to nozog, apdrošinātājs izmaksā atlīdzību neatkarīgi no tā, kur tas noticis. Visai mantai atlīdzības limits ir 300 latu, taču velosipēda vērtība šajā summā, vidēji ņemot, iekļaujas."
