Skolēnu pilsoniskās izglītības kvalitāte Latvijā un pasaulē

Šis darbs veltīts jaunākā pētījuma – Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma ICCS 2009 (International Civic and Citizenship Education Study 2009) pirmo rezultātu pasaulē un Latvijā īsam izklāstam. Pētījumu pasaulē organizē IEA asociācija kopā ar ES.

ICCS pētījumu Latvijā veica Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūts, pētījuma nacionālais vadītājs ir prof. A.Kangro. ICCS pētījumā pasaulē piedalījās vairāk nekā 140 000 astoto klašu skolēnu un 62 000 skolotāju no vairāk nekā 5 300 skolām 38 pasaules valstīs.

Latvija jau ir piedalījusies IEA asociācijas Starptautiskajā pilsoniskās izglītības pētījuma iepriekšējā ciklā 1999.–2003.gadā. Pētījuma nākamais cikls sniedz iespēju iegūt arī pilsoniskās izglītības kvalitātes izmaiņu tendences pasaulē laika periodā no 1999. līdz 2009.gadam.

Apjomīgais pētījums veikts laikā no 2007. līdz 2010.gadam, un to finansiāli atbalstījusi Latvijas Universitāte, Latvijas Zinātnes padome, Sorosa Fonds – Latvija un Eiropas Savienība.

Noteikti jāatzīmē, ka varam sniegt tikai pašus pirmos ICCS 2009 pētījuma starptautiskos un arī nacionālos rezultātus, kuri tika paziņoti 2010.gada 29.jūnijā Gēteborgas universitātē (Zviedrijā), savukārt Latvijā šajā pašā laikā prezentācija notika Latvijas Universitātē. Detalizētāku rezultātu paziņošana iecerēta 2010.gada rudenī, bet starptautiskā pētījuma plašās datubāzes publicēšana plānota 2010.gada beigās.

Pirmie rezultāti ir publicēti grāmatā Ireta Čekse, Andrejs Geske, Andris Grīnfelds, Andris Kangro. Skolēnu pilsoniskā izglītība Latvijā un pasaulē. Starptautiskā pētījuma IEA ICCS 2009 pirmie rezultāti, Rīga, Drukātava SIA, 88 lpp. Ar pirmo starptautisko ziņojumu var iepazīties IEA asociācijas mājaslapā http://www.iea.nl/ ).

Pētījuma metodika un dalībnieki

Pētījumā izmantots skolēnu tests un aptauja, skolotāju aptauja, skolu direktoru aptauja, kā arī aptauja, kuru izpilda pētījuma nacionālā centra pētnieki. Skolēnu testā kopā ir 80 jautājumi, kuri ir sadalīti septiņos atšķirīgos testa variantos. Lielais kopējais jautājumu skaits skolēnu testā nodrošina pietiekami plašu pārbaudāmā mācību satura apjomu pētījumā. Katram skolēnam bija jāizpilda tikai viens testa variants. Ar testēšanas rezultātu statistiskās apstrādes palīdzību, izmantojot jautājuma – atbildes teoriju (IRT – the Item Response Theory) iegūts katra skolēna un valsts vidējais rezultāts kopējā sasniegumu skalā, izvēloties skalas vidējo vērtību 500 punkti un standartnovirzi 100. Šo rezultātu nosacīti var saprast kā pareizo atbilžu procentu skolēnu testā.

"Sasniegumi ir augstāki skolās ar latviešu mācību valodu."

 Pētījumā starptautiski noteikts, ka mērķgrupa ir klase, kurā mācās visvairāk 14 gadus vecu skolēnu. Tāpēc no Latvijas pētījumā tika izvēlētas astotās klases, kā tas bija arī vairākumā pētījuma dalībvalstu. Papildus no Latvijas pētījumā kā atsevišķa grupa piedalījās arī 9.klases skolēni.

Skolēnu testi un aptaujas, kā arī skolotāju aptaujas tika izstrādātas latviešu un krievu valodā. Ar starptautisko pētījumu standartiem atbilstošu statistisko metožu palīdzību tika izveidota reprezentatīva izlase, kurā ietilpa 151 pētījuma dalībskola, 2 077 skolotāji, 2 761 astoto un 2 021 devīto klašu skolēni.

Pētījuma rezultāti

Turpinājumā par dažiem ICCS 2009 pētījuma rezultātiem.

Skolēnu zināšanas un prasmes pilsoniskajā izglītībā atspoguļo 1.tabula. Valstis tabulā sakārtotas skolēnu vidējo sasniegumu secībā (zīmes ▲▼ norāda, vai valsts vidējie sasniegumi ir statistiski nozīmīgi augstāki vai zemāki par visu dalībvalstu sasniegumu vidējo vērtību – 500 punktiem). Tabulas vidējā daļā grafiski attēlots katras valsts skolēnu rezultātu sadalījums procentilēs (šajā pētījumā kā dalījuma robežvērtība tika izmantota 5., 25., 75. un 95.procentile).  Redzams, ka visaugstākie sasniegumi ir Somijas skolēniem. Latvijas skolēnu vidējais rezultāts testā bija 482 punkti, kas diemžēl bija statistiski daudz zemāks rezultāts par dalībvalstu vidējo.

Vidējie sasniegumu rādītāji dod tikai vispārēju ieskatu par pētījuma dalībvalstu rezultātiem, ļaujot izveidot rangu tabulu. Tā kā pētījumā bija izveidota skolēnu pilsoniskās izglītības kompetences skala, katras pētījuma dalībvalsts skolēnu sasniegumus varēja sadalīt grupās, kuras atbilda trim kompetences līmeņiem (sk. 2.tabulu).

2. tabula.

IEA ICCS 2009 pētījuma dalībvalstu skolēnu rezultātu sadalījums pa pilsoniskās izglītības kompetences līmeņiem

( ) Standartkļūdas dotas iekavās.

Visas pētījuma dalībvalstis 2.tabulā sakārtotas dilstošā secībā pēc to augstāko sasniegumu apjoma. Pirmajā vietā atkal atrodas Somija, kur 57,7% visu pētījuma dalībnieku testā ieguva 563 vai vairāk punktu, savukārt pēdējā vietā atrodas Dominikānas Republika, kur tikai 0,7% visu pētījuma dalībnieku testā ieguva  563 vai vairāk punktu. Latvijā trešajam kompetences līmenim atbilda 16,1% no dalībnieku rezultātiem (28.vieta starp visām pētījuma dalībvalstīm). Latvijas skolēnu sasniegumu sadalījums pa pilsoniskās izglītības kompetences līmeņiem kopumā bija līdzīgs dalībvalstu vidējiem rezultātiem, izņemot trešo kompetences līmeni, kuram atbilstošus rezultātus sasniedza tikai 16,1% Latvijas skolēnu (visās valstīs kopā – 27,8% skolēnu), Šie rezultāti skaidri norāda, ka Latvijā jāstrādā, lai panāktu kompetences sadalījuma struktūras izmaiņas, būtiski samazinot to skolēnu skaitu, kuru pilsoniskās izglītības kompetence nepārsniedz IEA ICCS pētījuma pilsoniskās izglītības kompetences skalas pirmo līmeni.

"Latvijas skolēni attiecības ar saviem skolotājiem vērtē kā sliktas."

IEA ICCS 2009 ietvaros skolēnu sasniegumi pilsoniskās izglītības testā tika salīdzināti ar 1999.gada IEA CIVED pētījumā iegūtajiem datiem par skolēnu sasniegumiem 15 pētījuma dalībvalstīs (sk. 3.tabulu), pārrēķinot sasniegumus 100 punktu skalā ar standartnovirzi 20. Tika konstatēta statistiski nozīmīga skolēnu vidējo sasniegumu pazemināšanās. Latvijas skolēnu sasniegumi ICCS 2009 pētījumā bija par vienu punktu zemāki nekā CIVED pētījumā, bet samazinājums nebija statistiski nozīmīgs, tāpēc var apgalvot, ka Latvijas skolēnu sasniegumu līmenis praktiski nav mainījies.

3.tabula.

Skolēnu sasniegumu izmaiņas no 1999. līdz 2009.gadam

( ) Standartkļūdas dotas iekavās.

Latvijas skolēnu sasniegumu sadalījums atkarībā no mācību vietas un mācību valodas attēlots 4. un 5.tabulā.

4. tabula.

*) Lielās pilsētas – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Ventspils

5.tabula.

Pilsoniskās izglītības kvalitātes pētījumos tradicionāli lielu vietu ieņem skolēnu, skolotāju un skolu direktoru  attieksmes un viedokļa izzināšana pilsoniskās izglītības jomā.

Tā, piemēram, tika pētīti 8. un 9.klases skolēnu viedokļi par mūsu valsti – Latviju. Starptautiskā skala Attieksmes pret valsti veidota uz septiņu apgalvojumu bāzes, kuriem skolēni var pilnībā piekrist, piekrist, nepiekrist un noteikti nepiekrist. Šie apgalvojumi ir: (1) Latvijas karogs man ir svarīgs, (2) Politiskā sistēma Latvijā darbojas labi, (3) Es ļoti cienu Latviju, (4) Mums Latvijā vajadzētu būt lepniem par to, ko mēs esam sasnieguši, (5) Es esmu lepns par to, ka dzīvoju Latvijā, (6) Latvijā ļoti rūpējas par apkārtējo vidi, (7) Kopumā, salīdzinot ar citām valstīm, Latvija ir labākā valsts, kurā dzīvot. Kā katrai starptautiskajai attieksmju skalai šajā pētījumā arī šai vidējā vērtība ir 50 punkti, standartnovirze – 10 punkti. Vidēji mūsu 8.klašu skolēniem skalā ir 44 punkti, 9.klašu skolēniem – 43 punkti. Tas ir ievērojami mazāk nekā vidēji visās pētījuma dalībvalstīs un norāda uz zemo vērtējumu. Nelielas atšķirības ir starp 8. un 9.klašu skolēnu viedokļiem, bet lielas atšķirības ir starp to skolēnu viedokļiem, kuri mācās skolās ar latviešu un krievu mācību valodu. Skolēnu ar krievu mācību valodu viedokļi šajā starptautiskajā skalā ir ļoti negatīvi. Tas parādīts 1. attēlā. 

1.attēls.

Latvijas 8. un 9.klašu skolēnu vidējā attieksme pret Latvijas valsti starptautiskajā skalā (ar 95% ticamības intervāliem)

Astoto klašu skolēnu atbildes uz atsevišķiem jautājumiem par attieksmi pret Latvijas valsti  1999.gadā un 2009.gadā sniegtas  6.tabulā.  

6.tabula.

Astoto klašu skolēnu skaits procentos, kuri piekrīt pilnībā vai piekrīt minētajiem apgalvojumiem par Latvijas valsti

Skolēnu skaits skolās ar latviešu mācību valodu, kuri mīl vai ciena Latviju, ir nedaudz pieaudzis – no 84% uz 89%, skolās ar krievu mācību valodu tas ir nedaudz samazinājies – no 63% uz 56%. Ar prieku varam konstatēt, ka lielākā daļa Latvijas skolēnu mīl savu valsti. Diezgan pārsteidzošs ir lielais to krievu skolēnu skaita pieaugums (no 43 līdz 68%), kuri uzskata, ka Latvijas karogs viņiem ir svarīgs. Kaut arī šo skolēnu skaits skolās ar latviešu mācību valodu ir lielāks (93%), šī ir ļoti patīkama tendence. Līdzīga augoša tendence ir gandrīz pretējam jautājumam – vai vēlētos dzīvot citā valstī. Latviešu skolēnu skaits, kuri piekrīt šim apgalvojumam, ir pieaudzis nedaudz – no 33% līdz 39%, bet krievu skolēnu skaits pieaudzis ievērojami – no 38% līdz 63%. Protams, ka visi šādi domājošie (apmēram puse no mūsu skolēniem) neaizbrauks no Latvijas, tomēr tendence pamest mūsu valsti palielinās.

7.tabulā parādīta skolēnu uzticēšanās dažādām institūcijām pasaulē un arī Latvijā. Latviju joprojām raksturo zema uzticēšanās valdībai un politiskajām partijām, ir pieaugusi uzticēšanās cilvēkiem kopumā, salīdzinot ar 1999.gadu.

"Skolēnu vēlme piedalīties politiskās aktivitātēs, t.sk. nākotnē iesaistīties politiskā partijā, atbilst starptautiski vidējiem rādītājiem."

Pētījumā tika veidota skala arī par to, kā skolēni vērtē savas un skolotāju attiecības. Tajā iekļauti skolēnu vērtējumi par pieciem apgalvojumiem – "Gandrīz visi skolotāji izturas pret mani godīgi", "Skolēni labi saprotas ar gandrīz visiem skolotājiem", "Gandrīz visiem skolotājiem interesē skolēnu labsajūta", "Gandrīz visi skolotāji mani patiesi uzklausa", "Ja man papildus nepieciešama palīdzība, es to saņemšu no saviem skolotājiem". Starptautiskās skalas vidējā vērtība ir 50, standartnovirze 10. Kopumā Latvijas skolēni savas attiecības ar skolotājiem vērtē ar 45 punktiem, tas ir par pusi no standartnovirzes (5 punktiem) zemāk nekā vidēji visu pētījumu dalībvalstu skolēni. Tātad, salīdzinot ar citu valstu skolēniem, Latvijas skolēni attiecības ar saviem skolotājiem vērtē kā sliktas (sk. 8.tabulu). Tās ir vienādi sliktas gan astoto klašu skolēniem, gan devīto klašu skolēniem. Labāk savas attiecības vērtē pamatskolu skolēni, sliktāk – vidusskolu un ģimnāziju skolēni. Īpaši slikti skolēnu un skolotāju attiecības vērtē skolēni, kuri mācās vidusskolās un ģimnāzijās ar latviešu mācību valodu.

7.tabula.

Skolēnu uzticēšanās dažādām institūcijām un cilvēkiem kopumā

Pirmie secinājumi

•  Latvijas 8.klases skolēnu sasniegumi pilsoniskajā izglītībā starpvalstu salīdzinājumā bija zem pētījuma dalībvalstu vidējā līmeņa gan 1999.gadā, gan 2009.gadā. Šajā jomā nav vērojamas sasniegumu uzlabošanās tendences, kuras demonstrēja, piemēram, OECD PISA un IEA TIMSS pētījumu ciklu rezultāti deviņdesmito gadu otrajā pusē un šīs desmitgades sākumā matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā.
•  Sasniegumi ir augstāki skolās ar latviešu mācību valodu.
•  Sasniegumi ir augstāki Rīgas skolās salīdzinājumā ar lauku skolām.
• Sasniegumi ir augstāki meitenēm salīdzinājumā ar zēniem.
• Augstāki skolēnu sasniegumi ir pozitīvi saistīti ar dalību skolas pasākumos, vēlmi piedalīties vēlēšanās, vecāku interesi par politiku.
•  Pozitīvi jāvērtē tas, ka laika posmā no 1999. līdz 2009.gadam mācību procesā Latvijas skolās ir notikusi zināma paradigmu maiņa, jo klasē vērojama labvēlīgāka vide diskusijām par politiskiem un sociāliem jautājumiem, salīdzinot ar 1999.gadu.
• Attieksmē pret savu valsti – Latviju – esam zem vidējā rādītāja, vislielākās viedokļu atšķirības skolēniem ar latviešu mācību valodu un skolēniem ar krievu mācību valodu ir tieši šajā aspektā, un šīs atšķirības pēdējo desmit gadu laikā nav mazinājušās.
• Skolēnu viedokļi par uzticēšanos valdībai, politiskajām partijām un skolām praktiski ir tādi paši kā bija pirms 10 gadiem. Situāciju raksturo zema uzticēšanās valdībai (32%) un politiskajām partijām (25%). Toties uzticēšanās cilvēkiem kopumā ir pieaugusi – no 46% līdz 58%, uzticēšanās skolām saglabājusies aptuveni iepriekšējā līmenī – 75%, kas atbilst starptautiski vidējam rādītājam.
• Esam būtiski zem starptautiski vidējā rādītāja dzimumu līdztiesības un skolēnu un skolotāju attiecību skalā. Savukārt mūsu skolēnu vēlme piedalīties politiskās aktivitātēs, t.sk. nākotnē iesaistīties politiskā partijā, atbilst starptautiski vidējiem rādītājiem. Piedalīties vēlēšanās gatavojas 77% Latvijas skolēnu (starptautiski vidējais rādītājs – 81%). Vairāk vēlēšanās piedalīties plāno skolēni ar augstākiem sasniegumiem, turpretī iesaistīties politiskās partijās – ar zemākiem.
•  Latvijas skolotāji par svarīgākajiem pilsoniskās izglītības mērķiem uzskatīja:

1.  veicināt skolēnu kritisko un patstāvīgo domāšanu (61%),
2. veicināt skolēnu zināšanas par pilsoņu tiesībām un pienākumiem (52%),
3.  veicināt prasmi aizstāvēt savu viedokli (38%).