NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
27. jūnijā, 2010
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Satiksme
4
4

Par skolēnu pārvadājumiem joprojām domstarpības

RAPLM aktuālais jautājums šobrīd ir: vai pašvaldībai Sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanai piešķirto naudu ir izdevīgāk tērēt autobusu pirkšanai vai tomēr pārvadājuma pakalpojuma iegādei?

FOTO: Normunds Mežiņš, A.F.I

Pamatojoties uz novadu pašvaldībās aprīlī veikto aptauju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nākusi klajā ar piedāvājumiem, kā uzlabot situāciju skolēnu pārvadājumu jautājumā. Pašvaldību pārstāvji joprojām norāda uz sagaidāmajām problēmām.

Salīdzina kartes

Vēl šonedēļ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) gaida visu piecu Latvijas plānošanas reģionu apkopotu informāciju par sabiedriskā transporta maršrutu tīklu un tajā veiktajiem komercpārvadājumiem. Informācija tiks atspoguļota kartēs, lai salīdzinātu šos datus ar pašvaldību organizētajiem skolēnu pārvadājumiem. Atbilstoši RAPLM sniegtajai informācijai, abas pārvadājumu kartes tiks vērtētas, lai redzētu, kā abu veidu maršruti savstarpēji saskan un vai pašvaldību pārvadājumi neapdraud funkcionējošu sabiedriskā transporta tīklu. Tas ļaus spriest par to, kā veiksmīgāk organizēt skolēnu pārvadājumus, norāda ministrijā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe paudusi, ka pašvaldības transportu ne vienmēr organizē efektīvi un nepietiekami izmanto sabiedriskā pakalpojuma iespējas. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) tehnisko problēmu komitejas padomnieks Aino Salmiņš gan uzskata: ja abu veidu pārvadājumi savstarpēji pārklātos, tad, visticamāk, lielākā daļa skolēnu brauktu ar sabiedrisko transportu, nevis ar pašvaldības busiem. Sabiedriskā transporta tīkls ar pārvadājumiem nodrošina tikai 25% no visiem skolēniem, kuriem ceļš līdz mācību iestādei ir jāmēro braucot.

"Sabiedriskā transporta tīkls ar pārvadājumiem nodrošina tikai 25% no visiem skolēniem."

Galvenokārt karšu salīdzināšanas aktivitāte saistīta ar Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu īstenošanu. Aizsākti pērn, stratēģijas atbalsta pasākumi būs pieejami līdz 2011. gada beigām. Stratēģijas ietvaros atbalsts paredzēts skolēnu drošai nogādāšanai skolās novados, kuros slēgtas vai reorganizētas skolas.

Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros pašvaldības līdz šim saņēmušas kompensācijas par veiktajiem skolēnu pārvadājumiem, taču 2010. gadā ir ieplānots finansējums 5,1 miljona latu apmērā arī autobusu iegādei. Veiktā aptauja novados parāda, ka šobrīd pašvaldības vēlas iegādāties 117 autobusus papildus tiem, kas būs pieejami Latvijas un Šveices sadarbības projekta ietvaros. Gan tāpēc, ka skolu slēgšanas un reorganizēšanas dēļ ir radusies nepieciešamība nogādāt skolēnus uz citām apdzīvotām vietām, gan arī tāpēc, ka līdzšinējie bērnu pārvadāšanai domātie autobusi ir novecojuši un jānomaina ar jauniem, informē RAPLM Komunikācijas nodaļas vadītāja Justīne Plūmiņa.

Centralizēti vai atsevišķi?

Ministrijā norāda, ka jautājums par autobusu iepirkumu Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros tiks atrisināts tuvākajā laikā. Plānotas pārrunas gan ar plānošanas reģioniem, kuru rīcībā ir informācija par pašvaldību pārvadājumiem un pašvaldībām papildu nepieciešamajiem autobusiem, gan arī pieņemts lēmums par to, kā vislabāk organizēt autobusu iepirkumu – centralizēti, kas nodrošinātu labāku cenu piedāvājumu, vai arī piešķirot naudu pašvaldībām iepirkuma veikšanai, iespējams, tā ļaujot saīsināt iepirkuma termiņu.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis A. Salmiņš gan ir pārliecināts, ka piemērotākais risinājums ir naudas pārskaitījums tieši pašvaldībai – process tad būtu raitāks un rudenī bērni varētu uz skolu doties jaunajos busos. Viņaprāt, RAPLM jaunu autobusu iegādē ir bijusi neefektīva un gausa – ko pierāda ieilgušais Šveices finansēto autobusu iegādes process. Turklāt centralizētais iepirkums saturot riskus: „Šogad stratēģijai ir iedalīts apmēram 5,8 miljoni latu liels budžets, taču nākamajā gadā tie ir tikai 700 tūkstoši, bet aiznākamajā gadā – nekas. Par kādu naudu pēc tam pašvaldības varēs nogādāt bērnus uz mācībām, ja plānots aizvērt vēl desmitiem skolu?” vaicā A. Salmiņš un apsver iespēju, ka gadījumā, ja ieplānotie miljoni netiks iztērēti šogad, uz nākamo gadu tos, visticamāk, nepārcels, bet sadalīs starp citām ministrijām citiem mērķiem.

"Šogad stratēģijai ir iedalīts apmēram 5,8 miljoni latu liels budžets, taču nākamajā gadā tie ir tikai 700 tūkstoši, bet aiznākamajā gadā – nekas."

 „Notikumu gaitu nevajadzētu sasteigt. Novadiem arī nopietni jāapsver vēlamais autobusa izmērs, ņemot vērā dzimstību. Iespējams, ka pēc gadiem nebūs tik daudz skolēnu, lai tos vizinātu 40 vietu transportlīdzeklī, un ir jāpērk mazāks, lētāks un ekonomiskāks autobuss,” uzskata J. Plūmiņa.

Solīja rudenī, bet būs nezin kad

Kopš pērnā augusta, lai uzlabotu skolēnu transportēšanas sistēmu attālos un mazāk attīstītos reģionos, nodrošinot skolēnu pārvadāšanu no dzīvesvietas uz mācību iestādi un atpakaļ, ir sākts Latvijas un Šveices sadarbības projekts. Piedalīšanos projektā apstiprinājušas un vajadzīgo līdzfinansējuma summu sagādājušas 59 pašvaldības, kuras saņems 110 autobusus.

Iepirkums piedzīvojis gan Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB), gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izvērtējumu. Kaut arī iepirkums par autobusu piegādi šī projekta ietvaros tika izsludināts 2009. gada decembrī, vēl šobrīd transportlīdzekļu piegādes līgumi nav noslēgti un, visticamāk, tuvākajā laikā tas arī nenotiks – trīs uzņēmumi, kā liecina informācija IUB mājaslapā, nupat apstrīdējuši skolēnu autobusu iepirkuma rezultātu.

"Tuvākajās dienās noskaidrosies, vai pēdējā iepirkuma procedūras posmā būs vēl kāda aizkavēšanās."

Kā jau ziņots, Valsts reģionālās attīstības aģentūras rīkotajā konkursā par skolēnu autobusu piegādi pašvaldībām uzvarēja SIA „Domenikss” un SIA „Latursus”. Sūdzība par iepirkuma komisijas lēmumu līdz šim bija pēdējais šķērslis iecerei pašvaldībām autobusus piegādāt jau nākamā mācību gada sākumā, kā iepriekš bija iecerējusi RAPLM. 

UZZIŅAI

  •  Pavisam Latvijā ir 39 tūkstoši skolēnu, kurus ir nepieciešams pārvadāt no dzīvesvietas līdz mācību iestādei un atpakaļ. No tiem 91,7% skolēnu pašvaldība nodrošina transportu vai arī daļēji vai pilnībā sedz braukšanas izdevumus.
  •  Visvairāk pašvaldības pārvadājumus veic Latgales un Kurzemes reģionos, jo tur ir vismazāk apdzīvotas teritorijas.
  • Lielākajai daļai skolēnu – 48,4% – transportu nodrošina pašvaldība ar savu autobusu.
  • 109 Latvijas novados ir 432 autobusi, kuru uzturēšanas izmaksas gadā pārsniedz 3 miljonus. 122 no šiem autobusiem ir apmēram 20 gadus veci.
  • Nepieciešamību iegādāties jaunus autobusus ir izteikušas 72 novadu pašvaldības, visvairāk no Rīgas plānošanas reģiona – 21.
  • Tuvākajos gados reorganizēt vai likvidēt paredzēts 31 izglītības iestādi un nākotnē aptuveni 1300 bērniem uz skolu būs jābrauc.

Avots: Valsts reģionālās attīstības aģentūra

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU