Skolēniem mērojamais ceļš uz attālākām mācību iestādēm, ja vien viņus turp nenogādā vecāki ar personisko auto, vairumā gadījumu līdz šim nodrošināja sabiedriskais vai pašvaldības īpaši norīkots transports. Taču, kā pērn gada nogalē secinājusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izveidotā darba grupa, sabiedriskais transports vairs nespēj nodrošināt visu skolēnu pārvadājumus, jo šī pakalpojuma sniedzējiem netiek piešķirtas valsts dotācijas nepieciešamajā apmērā zaudējumu segšanai un izdevumu kompensācijai, kas rodas, veicot skolēnu pārvadājumus reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos un reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos. Savukārt pašvaldību iespējas skolēnu pārvadājumu jomā ir ierobežotas.
Pašvaldības spiestas izlīdzēties, kā pašas prot
Viens no risinājumiem esošajā situācijā, kad sabiedriskais transports nenodrošina visu skolēnu pārvadājumus, ir skolēnu pašpārvadājumu, kādi notiek ar pašvaldību iegādātajiem vai nomātajiem autobusiem, paplašināšana – norāda RAPLM. Pašvaldībām esot iespēja iegādāties autobusus no vienreizējās dotācijas 200 000 latu apmērā, kuras RAPLM piešķir novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai, ņemot vērā Administratīvi teritoriālās reformas likumu. Ministrijas apkopotā informācija liecina, ka, izmantojot vienreizējo dotāciju, 2007. gadā pašvaldības iegādājušās 26 autobusus, savukārt 2008. gadā – 58 autobusus.
Lai gan šāda prakse daļēji atrisina skolēnu pārvadājumu problēmu, tā ir absurda, netaisnīga un neracionāla, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš. Proti, minētā dotācija tiekot piešķirta attīstībai, nevis skolēnu pārvadājumiem, kas atbilstoši Izglītības likumam ir jānodrošina valstij. „Kāpēc to dara pašvaldības? Tāpēc, ka tās ir tuvāk cilvēkam un tām nav citas izejas,” skaidro A. Salmiņš. Pēc LPS datiem, pašlaik skolēnu pārvadājumus veic vairāk nekā 200 pašvaldībās. No Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros saņemtajām dotācijām pašvaldības skolēnu pārvadājumiem nodrošinājušas 86 autobusus. RAPLM konstatējusi, ka bieži pārvadājamo skolēnu skaits pārsniedz pat 60 skolēnus, tomēr visbiežāk skolēnu pārvadāšanai tiek organizēti reisi, kas uzņem no 20 līdz 50 skolēniem, kur pārvadājumu maršruti ir atšķirīga garuma un lielākā daļa maršrutu pārsniedz 60 kilometru.
Ar Šveices miljoniem nepietiks
Lai veicinātu skolēnu pārvadājumu nodrošināšanu, RAPLM kompetencē ir Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros paredzētais finansējums 9,4 miljonu latu apmērā. Pieskaitot pašvaldību līdzfinansējuma daļu, šo līdzekļu apjoms varētu sasniegt apmēram 9,7 miljonus latu. Tiesa, pagaidām nav zināms, cik liela summa no šiem līdzekļiem tiks atvēlēta tieši autobusu iegādei, cik skolēnu pārvadājumu transporta sistēmas attīstīšanai, kas arī paredzēta šā projekta ietvaros.
Lai gan Šveices līdzekļi Latvijai ir pieejami jau kopš 2007. gada, autobusu iegāde vēl nav sākta. To plānots darīt 2009. gada otrajā pusgadā, teikts RAPLM informatīvajā ziņojumā par skolēnu pārvadājumu nodrošināšanu. Taču, rēķinoties ar vērā ņemamo iespējamību, ka iepirkums var tikt apstrīdēts, nav izslēgts, ka autobusu nonākšana skolēnu rīcībā atvirzās vēl tālākā nākotnē, lēš A. Salmiņš.
"Lai gan likums nosaka, ka, veidojot maršruta tīklu ārpus pilsētām, vispirms tiek nodrošinātas iespējas skolēniem apmeklēt izglītības iestādes, realitātē tas neatspoguļojas."
Ministrijas plānos ir par šiem līdzekļiem iegādāties aptuveni 65 autobusus, iepriekš veicot pašvaldību aptaujas, lai noskaidrotu „iespējamo jauniegādāto autobusu noslogotību, kāda tā tiktu plānota, to maršrutu un pārvadājumu organizāciju”. Taču, kā portālam LV.LV atzina A. Salmiņš, pat iegādājoties 100 autobusus, tie kopumā spētu nodrošināt apmēram pusi no reāli nepieciešamo transportlīdzekļu skaita skolēnu pārvadāšanai. Proti, vērtējot sabiedriskā transporta pārvadājumu un skolu optimizācijas procesa ietekmi uz skolēnu pārvadājumu nodrošināšanu, konstatēts, ka kopumā 256 pašvaldībās skolēnu pārvadājumiem nepieciešami 256 autobusi. Pašlaik apmēram 280 pašvaldībās iespēja skolēniem nokļūt līdz izglītības iestādēm ir kritiska. Ņemot vērā, ka lielākā daļa pašvaldību rīcībā esošo autobusu ir novecojuši, un līdz ar to pieaug arī šo transportlīdzekļu ekspluatācijas izdevumi, paredzams, ka municipalitāšu spēja nodrošināt skolēnu pārvadājumus pašu spēkiem arvien pasliktināsies.
Trūkst skaidrības par pasažieru pārvadājumu nākotni
Cerības uz vērā ņemamiem uzlabojumiem skolēnu pārvadājumos nevieš arī šogad paredzamās tendences sabiedriskā transporta darbības jomā. Šo pakalpojumu sniegšanas nodrošinājums reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos un reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos nav iepriecinošs: prognozes par valsts finansējuma apjomu sabiedrisko pārvadājumu dotācijām liecina, ka ne šogad, ne arī nākamgad tas nebūs pietiekams. Atkārtoti var tikt samazināts maršrutu tīkla apjoms, secinājusi RAPLM. Tikpat paredzams ir arī biļešu cenu pieaugums.
„Pirmais trieciens būs jau februārī,” kārtējo maršrutu un reisu samazinājumu paredz A. Salmiņš. Lai gan Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums nosaka, ka, veidojot maršruta tīklu ārpus pilsētām, vispirms tiek nodrošinātas iespējas skolēniem apmeklēt izglītības iestādes, realitātē tas neatspoguļojas. Gluži pretēji – zinot, ka 38% otrās šķiras ceļu ir sabrukuma stāvoklī, firmas no pārvadājumiem šajos maršrutos vairās kā prazdami, norāda LPS pārstāvis. Tādēļ būtu pašsaprotami, ja pašvaldību rīcībā esošos autobusus varētu uzmantot gan skolēnu, gan pārējo iedzīvotāju pārvadājumiem. Taču šajā ziņā diemžēl neesot ko cerēt uz autobusiem, kuri tiks iegādāti par Latvijas un Šveices sadarbības programmas līdzekļiem, jo tās nosacījumi šos transportlīdzekļus ļauj izmantot vienīgi skolēnu pārvadājumiem, skaidro A. Salmiņš. Tas savukārt nozīmē to, ka jau šogad reģionos var izveidoties prāvi apgabali, kur, atskaitot personiskā transporta izmantošanas iespējas, iedzīvotāju nokļūšana uz skolu, veikalu, vietējo administratīvo centru vai pie ārsta ir ļoti ierobežota vai pat neiespējama.
Kopumā, kā norāda LPS pārstāvis, valstī trūkst vienotas politikas, kas saskaņotu vispārējos sabiedriskā transporta pārvadājumus ar skolēnu pārvadājumiem un izglītības sistēmas optimizācijas plāniem, kam jāvieš skaidrība par turpmāko izglītības iestāžu izvietojumu valstī. Ņemot vērā šo plānu nekonkrētību un pat neesamību, kā arī sabiedrisko pārvadājumu neskaidro nākotni, visticamāk, konkrēta redzējuma par skolēnu pārvadājumu iespējām nebūs arī februāra otrajā pusē, kad Ministru kabinetā paredzēts izskatīt kārtējo RAPLM informatīvo ziņojumu par skolēnu autobusu nodrošināšanu. Var rasties situācija, ka nevienā vien pašvaldībā būs skolēnu autobuss, bet vairs nebūs skolas, kurp tos nogādāt.
Kā LV.LV jau informējis, transporta problēmu analītiķi jau gadiem norāda: plašas skolēnu autobusu sistēmas ieviešana ir nepieciešama arī Rīgā, jo tādējādi ievērojami tiktu atslogota galvaspilsētas transporta plūsma sastrēgumstundās, kad desmitiem tūkstošu skolēnu uz mācību iestādēm tiek nogādāti ar ģimeņu personiskajām automašīnām.
