Līgums ar Šveici par 7,5 miljonu latu finansējuma piešķiršanu Latvijai dos iespēju skolēnu pārvadāšanai reģionos centralizēti konkursa kārtībā nopirkt 110 autobusus, informē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM). Skolu autobusu programmas kopējais finansējums ir aptuveni 9,7 miljoni latu. Projekta izmaksas ietver Šveices līdzfinansējumu ap 7,5 miljoniem latu, nacionālo līdzfinansējumu ap 1,3 miljoniem latu, kā arī pašvaldību līdzfinansējumu ap 0,9 miljoniem latu. Autobusu ekspluatācijas izdevumi tiks segti no pašvaldību budžetiem.
Aptuveni vienu procentu projekta izmaksu veidos autobusu marķēšana, starptautiskā centralizētā iepirkuma dokumentācijas sagatavošana, ar iepirkuma procedūru saistītās dokumentācijas tulkošana, kā arī projekta administrēšana un publicitātes nodrošināšana.
Nepieciešamā valsts līdzfinansējuma daļa ir rezervēta 2009. gada valsts budžetā, informē RAPLM. Nepieciešamo projekta līdzfinansējuma daļu, kas saistīta ar līgumā paredzēto starptautisko saistību izpildi, ministrija pieprasīs iekļaut arī 2010. gada valsts budžetā.
Sabiedriskais transports un pašpārvadājumi – nepietiekami
RAPLM izveidotā darba grupa jau 2008. gadā apzināja problēmas skolēnu pārvadāšanas jomā, secinot, ka sabiedriskais transports nevar nodrošināt visu skolēnu pārvadājumus, jo sabiedriskā pakalpojuma sniedzējiem netiek piešķirtas valsts dotācijas nepieciešamajā apmērā zaudējumu segšanai un izdevumu kompensācijai, kas rodas, veicot skolēnu pārvadājumus reģionālajos vietējās nozīmes un reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos.
Kā risinājumu šādā situācijā RAPLM rekomendē skolēnu pašpārvadājumu paplašināšanu ar pašvaldību iegādātajiem vai nomātajiem autobusiem. Pašlaik, kā liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dati, vidējais pašvaldību rīcībā esošo autobusu vecums ir vismaz divdesmit gadu un to ekspluatācijas izdevumi arvien palielinās. Daļa pašvaldību skolēnu pārvadājumus nodrošinājušas no vienreizējās dotācijas 200 000 latu apmērā, ko RAPLM piešķir novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai, pamatojoties uz Administratīvi teritoriālās reformas likumu. Ministrijas apkopotā informācija liecina, ka pašvaldības, izmantojot šo finanšu avotu, iegādājušās 85 autobusus. Taču neraugoties uz to, sākoties jaunajam mācību gadam, pašvaldībām būs sarežģīti vai pat neiespējami skolēniem nodrošināt vajadzīgo transportu, liecina LPS rīcībā esošā informācija.Joprojām nav skaidrības par situāciju pašvaldībās
Pašlaik, kā tiek lēsts pirms konkursa izsludināšanas, Latvijas un Šveices programmas ietvaros varēs iegādāties 110 autobusus. Ņemot vērā starptautiskā iepirkuma procedūru saistošos termiņus, plānots, ka iepirkums par autobusu piegādi varētu noslēgties tikai šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, informē RAPLM. Tādējādi autobusu piegāde pašvaldībām saskaņā ar plānotajiem termiņiem varētu būt iespējama, sākot no 2010. gada otrā ceturkšņa. Pēc 2008. gada laikā apkopotās informācijas, uz autobusiem skolēnu pārvadājumiem pretendē 90 novadu pašvaldības. Atbilstoši prioritāšu sarakstam (sastādījusi RAPLM vadītā darba grupa, kurā līdztekus LPS piedalījās pārstāvji no Satiksmes ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un pieciem plānošanas reģioniem), projekta ietvaros autobusu piegāde plānota 60 novadu pašvaldībām, informē ministrija. Tiesa, precīzs pašvaldību skaits, kuras varēs iegādāties autobusus ar Šveices finanšu atbalsta palīdzību būs zināms tikai pēc iepirkuma procedūras noslēguma, kad skaidri būs zināma piegādātāju piedāvātā katras kategorijas autobusa cena. Taču, kā informē LPS padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš, pašvaldībām skolēnu pārvadājumiem ir nepieciešami vismaz 260 dažādas ietilpības autobusi.
Lai gan jaunais mācību gads sākas jau pēc pāris nedēļām, patieso situāciju un pašvaldību vajadzības skolēnu pārvadājumu jomā pašlaik nav iespējams aplēst, jo ir pārāk daudz neskaidrību. Pirmkārt, RAPLM veiktie pētījumi pašvaldībās notika 2008. gadā – pirms Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas. Otrkārt, kā norāda A. Salmiņš, joprojām nav skaidri tā dēvētās skolu optimizācijas plāni. Treškārt, nav zināms nākamā gada budžeta dotāciju apjoms sabiedriskajam transportam. Tādējādi, kā uzskata LPS pārstāvis, lai izvērtētu situāciju skolēnu pārvadājumos un kaut cik objektīvi noteiktu, kurām pašvaldībām piešķirami Latvijas un Šveices programmas autobusi, rudenī būtu jāveic atkārtoti pētījumi. Aptuvenas aplēses liecina, ka visgrūtāk nodrošināt skolēnu pārvadājumus būs Latgales un Vidzemes pašvaldībās, informē A. Salmiņš. Vērtējot municipalitāšu iespējas pirms Administratīvi teritoriālās reformas, tika noskaidrots, ka apmēram 280 pašvaldībās skolēnu pārvadājumu problēma ir raksturojama kā smaga."Vissmagākais brīdis skolasbērnu un pedagogu gaitās varētu būt šā gada pēdējie mēneši un nākamā gada sākums."
Lielākās grūtības vēl tikai priekšā
Vissmagākais brīdis skolasbērnu un pedagogu gaitās varētu būt šā gada pēdējie mēneši un nākamā gada sākums, kad sevi tā pa īstam likt manīt bezdarbs un līdz ar to – rūkošie pašvaldību ieņēmumi, lēš LPS padomnieks. Taču daudz vieglākas dienas nesola arī viss nākamais gads, jo turpina sabrukt ceļi. Jau pašlaik ap 40% otrās šķiras ceļu ir sabrukuši, bet nākamgad, kad šīs kategorijas ceļu atjaunošanai budžetā nav atvēlēts ne lats, šis skaitlis varētu sasniegt vismaz 45%, norāda A. Salmiņš. Sarūk arī pašvaldību iespējas veikt sabiedriskā transporta dotācijas. Turklāt, lai gan Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums nosaka, ka, veidojot maršruta tīklu ārpus pilsētām, vispirms tiek nodrošinātas iespējas skolēniem apmeklēt izglītības iestādes, realitāte vēršas pretējā virzienā. Proti, arvien vairāk pārvadātāju atsakās no reisiem daudzos maršrutos bedraino ceļu dēļ, norādot, ka autobusi pa tiem nevar kursēt tehnisku iemeslu dēļ. Tādējādi ir skaidrs, ka jaunajā mācību gadā, kad tā dēvētās optimizācijas dēļ skolēniem pārvaramie attālumi līdz tuvākajai mācību iestādei daudzviet palielināsies, “slīcēju” glābšana arvien vairāk būs pašu “slīcēju” rokās jeb ģimeņu spējā savas atvases nogādāt līdz mācību iestādei ar pašu spēkiem un izdomu.
Taču ne tikai skolēniem nākamajā mācību gadā daudzviet būs grūtības nokļūt skolā. Īpaši traģikomiskā situācijā ir nonākuši pedagogi, jo Latvijas un Šveices programmas nosacījumi paredz, ka tās ietvaros iegādātie autobusi ir paredzēti tikai un vienīgi skolēnu pārvadājumiem. Līdz ar to, kā norāda A. Salmiņš, šoferim autobusa pieturā, ja juridiskie argumenti tam izrādīsies spēcīgāki par cilvēciskajiem, nāktos pedagogu atstāt aiz durvīm. Kā LV.LV jau vairākkārt atzinuši LPS pārstāvji, valstī trūkst vienotas politikas, kas saskaņotu vispārējos sabiedriskā transporta pārvadājumus ar skolēnu pārvadājumiem un izglītības sistēmas optimizācijas plāniem."Lai izvērtētu situāciju skolēnu pārvadājumos un kaut cik objektīvi noteiktu pašvaldības, kurām piešķirami Latvijas un Šveices programmas autobusi, rudenī būtu jāveic atkārtoti pētījumi."
