„Šis ir pirmais gadījums, kad augstskolas veic pašrefleksiju par sevi,” stāsta projekta vadītāja Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētniece Ilona Kunda. „Projekta gaitā universitātes mēģina noskaidrot, kāda ir pašreizējā situācija attiecību veidošanā ar ārējo pasauli – uzņēmējiem, pašvaldību, ar pilsonisko sabiedrību – , kā arī meklēs veidus, kā šai jomā varētu virzīties uz priekšu.”
Tiesa, projektā iesaistītās Latvijas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte un Vidzemes Augstskola jau tagad diskusijās, konferencēs un metodoloģiskajos semināros spēcina mijiedarbību savā starpā. Tāpat cenšas veicināt sadarbību ar pašvaldībām un uzņēmējiem, kā arī stimulēt diskusijas starp atšķirīgām nozarēm – stāsta projekta reģionālā koordinatore, LLU lektore socioloģe Līga Paula.
Alternatīvs ienākumu avots
Projekta komandas loceklis LU politologs Andrejs Berdņikovs teic: kamēr citās Eiropas valstīs jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem augstskolas intensīvi sadarbojas ar uzņēmējiem, Latvijā šīs jomas situācija un potenciāls vēl nemaz nav apzināts. Ārzemju piemēri rāda, ka no savstarpējas sadarbības labumu var gūt abas puses. Augstskolas par pasūtījuma pētījumiem saņem finansiālu atbalstu, savukārt uzņēmēji gūst teorētisku un praktisku informāciju, kas palīdz labāk konkurēt tirgū, attīstīt jaunus, modernus produktus.
"Augstskolas par pasūtījuma pētījumiem saņem finansiālu atbalstu, savukārt uzņēmēji gūst teorētisku un praktisku informāciju, kas palīdz labāk konkurēt tirgū."
„Piemēram, nākotnes nozari biotehnoloģiju, kas šobrīd ir ļoti aktuāla, savulaik attīstīja tieši universitātes, nevis uzņēmēji,” teic A.Berdņikovs. Viņš pieļauj, ka krīzes apstākļos, kad valsts samazina finansējumu augstskolām, sadarbība ar uzņēmējiem varētu būt viens no alternatīviem ienākumu avotiem.
Nav ieinteresēti inovācijās
Tomēr I.Kunda uzskata: Latvijā nav iespējama situācija, ka augstskolas pilnībā uztur uzņēmēji, jo, pirmkārt, Latvijā lielākā daļa uzņēmumu ir mazie un vidējie, kuriem nav pa kabatai apmaksāt vērienīgus izpētes projektus. Turklāt 2007. gadā Latvija tika ierindota priekšpēdējā vietā starp Eiropas Savienības valstīm pēc inovācijas rezultatīvajiem radītājiem, kas liecina – pieprasījums pēc jaunajām tehnoloģijām, ko var saražot augstskola, pie mums ir niecīgs.
„Tomēr netrūkst arī tādu uzņēmēju, kas investē augstskolās, nopērkot, piemēram, tehniskas iekārtas laboratorijām. Ražotāji vēršas pie universitātēm ar konkrētiem pasūtījumiem, it īpaši nozarēs, kas saistītas ar tehnoloģijām un ražošanu. Augstskolu pārstāvji piedalās nozares politikas veidošanā, arī ministriju līmenī,” atzīst L.Paula, tūlīt gan piebilstot, ka tie ir atsevišķi gadījumi, nevis vispārēja tendence un sadarbību varētu vēlēties labāku.
"Ražotāji pie universitātēm vēršas ar konkrētiem pasūtījumiem, it īpaši nozarēs, kas saistītas ar tehnoloģijām un ražošanu."
Tieši apzināt pašreizējo situāciju, institucionālos, organizatoriskos, juridiskos šķēršļus, kas kavē veiksmīgāk un plašāk sastrādāties ar uzņēmējiem, arī bija viens no iemesliem, kāpēc ir tapis vērienīgais pētniecības projekts. Tuvākajā laikā klajā nāks iesaistīto augstskolu pētījumu rezultāti, kas sniegs ziņas ne tikai par situāciju sadarbības jomā šobrīd, bet arī vēstīs par kavēkļiem, kas liedz veidot plašāku, kvalitatīvāku komunikāciju, dialogu ar ražotājiem un pašvaldībām, valdību. Tāpat pētījums varētu piedāvāt iespējamos risinājumus, jaunas sadarbības formas.
„Viens no projekta mērķiem ir atbildēt uz jautājumu: kā veicināt zinātnieku satikšanos ar tām institūcijām, cilvēkiem, kuriem zināšanas, pētījumi ir nepieciešami,” teic L.Paula.
Skatījums uz pārmaiņām
Augstskolu uzdevums nav tikai koncentrēties uz to, kā savas zināšanas pārvērst precē un naudā – atzīst projekta vadītāja I.Kunda. Universitātēm ir jāspēj arī piedāvāt plašāku skatījumu uz reģionālās attīstības jautājumiem, un šī informācija ir sevišķi nepieciešama pašvaldībām. Tādējādi otrs svarīgais sarunu biedrs projekta gaitā ir pašvaldības, kurām darbā ir noderīgi dati par sabiedrības domu un tās tendencēm, virzību, cilvēku reakciju, viedokli attiecībā uz pārmaiņām, kā arī dažādu sociālās iekļaušanas stratēģiju izstrāde.
Satikšanās vieta zinātniekiem un pašvaldību pārstāvjiem projekta laikā ir ne tikai konferences un diskusijas, bet arī virtuālais resurss www.petnieciba.lv. Pašlaik gan tur atrodas aptuveni 15 jaunākie piemēri, taču lapas saturu plānots papildināt ar vēl citiem kvalitatīviem paraugiem, kā arī ar analītiskiem rakstiem par zināšanu sabiedrību Latvijā un pasaulē – cik veiksmīgi vai neveiksmīgi informācija no augstskolām nonāk pie sabiedrības, uzņēmumiem un dažādām institūcijām. Turklāt paredzēts, ka portāls turpinās darboties arī pēc projekta noslēguma nākamā gada aprīlī.
Grūti mainīt kursu
Savukārt starp pētniekiem un pašvaldības pārstāvjiem notikušajās diskusijās iegūtos secinājumus projekta „Augstskolu pētnieciskais potenciāls reģionālās attiecības veicināšanai” īstenotāji izmanto, lai veidotu Latvijā pirmo pētnieku un pasūtītāju sadarbības rokasgrāmatu. Tajā tiks parādīta sadarbības gaita soli pa solim, sākot no nulles līdz gala produktam.
"Universitātēm ir jāspēj arī piedāvāt plašāku skatījumu uz reģionālās attīstības jautājumiem."
Viens no projekta papildu mērķiem ir arī iesaistīties pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko organizāciju sadarbībā, piemetina A.Berdņikovs. Viņaprāt, augstskolu tradicionālais uzdevums ir formulēt kritisku vērtējumu par procesiem sabiedrībā, minot riskus un faktorus. Šai posmā svarīgs sadarbības partneris ir NVO, jo spēj parādīt alternatīvos redzējumus, piemēram, par reģionālo attīstību. „Skaidrs, ka mūsdienu augstskola vairs nevar atļauties tikai mācīt un nesadarboties ar ārpasauli. Mēs esam pārmaiņu priekšā. Taču augstskolu sistēma ir ļoti mazelastīga kā tāds milzīgs kuģis, kas nevar savu kursu mainīt pēkšņi un ātri par 180 grādiem. Ar projektu mēs cenšamies aptvert, uz kuru pusi tā sistēma īsti griežas,” projekta nozīmi ilustrē tā vadītāja I.Kunda.
ZINĀŠANAI
Projektu „Augstskolu pētnieciskais potenciāls reģionālās attīstības veicināšanai” atbalsta Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments un Latvijas valsts.
Projekta aktivitātes:
- reģionu vajadzību izzināšana – ievadsemināri, pētījumi par pašvaldību darbinieku un uzņēmēju vajadzībām;
- reģionālās diskusijas ar mērķi veicināt un uzlabot saikni starp reģionu augstskolām un to intelektuālā potenciāla izmantotājiem (pašvaldībām, uzņēmējiem);
- vērienīgas projekta datubāzes un informatīva virtuāla resursa veidošana www.petnieciba.lv;
- metodoloģiskie semināri augstskolu pētniecības kapacitātes stiprināšanai;
- pētnieku stažēšanās;
- kopīgs starpdisciplinārs pētniecības darbs, iesaistoties 15 pētniekiem no visām augstskolām;
- publikācijas un konferences.
