„Profesiju klasifikators ir sistematizēts profesiju – arodu, amatu un specialitāšu – saraksts. Visbiežāk to aktualizē – pārskata un nepieciešamības gadījumā piešķir citu nosaukumu tur jau ierakstītām profesijām, nevis pievieno tam pavisam jaunas,” stāsta Labklājības ministrijas Darba departamenta Darba tirgus politikas nodaļas vecākā referente Aina Kromāne. Profesiju klasifikatorā izmaiņas tiek veiktas arī tad, ja kādai pamatprofesijai ir radies smalkāks iedalījums vai arī otrādi – vairākas specializācijas apvienotas vienā, universālākā. A.Kromāne saka, ka tuvākajā laikā tajā plānots iekļaut profesiju – pārtikas produktu ražošanas operators, kurš pārzinās visu produktu ražošanas iekārtas. Tādējādi no klasifikatora izņems līdzšinējos dažādu pārtikas produktu ražošanas operatoru nosaukumus, kā, piemēram, gaļas izstrādājumu ražošanas operators.
"Profesiju klasifikators ir kopš 1994. gada un tādējādi ir novecojis."
Top uzlabojumi
Labklājības ministrija grozījumus Profesiju klasifikatorā veiks arī, adaptējot tā jauno starptautisko versiju, kas jāievieš līdz oktobrim. „Tagadējais Profesiju klasifikators mums ir kopš 1994. gada un tādējādi ir novecojis. Topošais būs plašāks un tajā ir vienkāršāk ierakstīt nepieciešamās profesijas,” stāsta A.Kromāne. Jaunajā versijā smalkāks un plašāks profesiju sadalījums ir, piemēram, specialitātēm veselības, sociālās un informācijas tehnoloģiju nozarēs, kuras šo gadu laikā ir krietni attīstījušās.
"Stājoties spēkā novadu reformai, pērn no Profesiju klasifikatora svītroja tādas profesijas kā pagasta vai rajona padomes priekšsēdētājs."
Savas korekcijas profesiju uzskaitījumā ievieš arī pārmaiņas valsts pārvaldē. Stājoties spēkā novadu reformai, pērn no Profesiju klasifikatora svītroja tādas profesijas kā pagasta vai rajona padomes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki, pagasta sekretārs. A.Kromāne skaidro, ka Profesiju klasifikatorā patiešām ir ierakstītas tikai aktuālas, eksistējošas profesijas un reālajā dzīvē vairs nesastopamās specialitātes tiek izņemtas. Tiesa, tas neattiecas uz tādām, pēc kurām pieprasījums sarucis ekonomiskās krīzes iespaidā: „Šobrīd būvniecība mūsu valstī ir gandrīz apstājusies. Nodarbināto skaits šai sfērā ir neliels, taču ir skaidrs, ka speciālistus vajadzēs nākotnē, kad būvniecība atsāksies,” kā piemēru min A.Kromāne.
Jāargumentē ar pieprasījumu
Pērn kopā ar nosaukumiem “jogas meistars” un “SPA meistars” profesiju klasifikatorā ierakstīta arī tādas skaistumkopšanas specialitāte kā mikropigmentācijas speciālists. Smalkā tetovēšanas procedūra iepriekš bija kosmetologa un kosmētiķa kompetencē, taču tagad izdalīta kā atsevišķa profesija. A.Kromāne skaidro, ka prasība Profesiju klasifikatorā ieviest jaunas specialitātes nāk no mācību iestādēm tad, ja tās izlēmušas izveidot jaunu izglītības programmu. Tādā gadījumā gan vispirms ir jāizstrādā pamatprofesijas standarts un to saskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju. Speciālistiem, kuru darbs ir saistīts ar cilvēka ķermeni, jāpārzina arī medicīna, tāpēc šāda veida profesijas standarts ir jāsaskaņo arī ar Veselības ministriju. „Lai ieviestu jaunu izglītības programmu, izglītības iestādē ir jābūt pietiekamai, atbilstošai mācību bāzei – kompetentiem speciālistiem un atbilstošai aparatūrai,” stāsta A.Kromāne.
"Lai iepriekš nebijušas profesijas nosaukums tiktu iekļauts klasifikatorā, ir jāpierāda, ka šāda profesija valstī ir nepieciešama."
Viens no svarīgākajiem noteikumiem, lai jaunas, iepriekš nebijušas profesijas standarts tiktu pieņemts un tās nosaukums iekļauts Profesiju klasifikatorā, ir pierādījums, ka šāda profesija valstī ir nepieciešama un jaunie speciālisti nav potenciālie bezdarbnieki. Mācību iestādēm jāuzrāda vairāki darba devēji, kuri apstiprina, ka konkrētās jomas speciālisti viņiem ir vajadzīgi un tiks pieņemti darbā tūlīt pēc diploma iegūšanas.
Šobrīd gan jauni pamatprofesiju standarti netop un nav iesniegti saskaņošanai ministrijām: „Es domāju, ka tuvāko divu gadu laikā jaunas profesijas neradīsies. Jau tagadējiem speciālistiem trūkst darba, un diezin vai šobrīd tiks dibināti uzņēmumi, kuri tos spēs nodarbināt,” secina Labklājības ministrijas pārstāve, kura gan atzīst, ka skaistumkopšanas jomā darba šo divu gadu laikā, iespējams, netrūks, jo sievietes allaž vēlas izskatīties skaistas.
