Lielākais ieguvums no Rīgas domes Rīgas Transporta sabiedriskās padomes jau sesto gadu rīkotā konkursa ir novatoriski risinājumi – uzsver RDSD direktors Edgars Strods. Viņš atzīst, ka no skolēniem un studentiem nemaz negaida tūlītēji praksē izmantojamas tehnoloģiskas shēmas, drīzāk idejas, kas varētu izrādīties noderīgas nākotnē.
„Viens no šā gada studentu darbiem rāda, kā automašīnu skaitīšanā var izmantot akustisko metodi. Pašlaik šo uzdevumu ievērojami lētāk var paveikt, algojot cilvēkus, kas skaita garām braucošos automobiļus. Taču varbūt pēc gadiem pieciem akustiskā metode kļūs aktuāla un mēs sāksim to izmantot,” skaidro E.Strods.
Lai gan viņš nenoliedz, ka RDSD no iepriekšējo gadu konkursa darbiem ir ieviesis atsevišķas praktiskas idejas satiksmes uzlabošanai, tomēr konkrētus piemērus nosaukt nevarēja.
Rīgas domes Rīgas Transporta sabiedriskās padomes priekšsēdētājs Jevgeņijs Kopitovs teic, ka sešu gadu laikā starp studentu darbiem ir bijis daudz tādu, kas piedāvā tūlīt izmantojamas idejas. Piemēram, pirms trim gadiem viens konkursants prognozēja transporta kustību uz Dienvidu tilta. „Studenti savos darbos bieži piedāvā dažādus satiksmes modelēšanas aparātus, kuri ļauj prognozēt satiksmes intensitāti un sastrēgumu vietas nākotnē, tāpēc, ja korķu skaits Rīgā samazinās, tad ir skaidrs, ka RDSD ir izmantojis konkursantu sniegtās idejas,” stāsta J.Kopitovs.
"Viens no šā gada studentu darbiem rāda, kā automašīnu skaitīšanā var izmantot akustisko metodi."
Viņš ir pārliecināts, ka RDSD ir ņēmis vērā studentu ieteikumus attiecībā uz tramvaju satiksmi. Ideja par zemās grīdas tramvajiem, kura ieviešanu „Rīgas satiksme” 6. tramvaja maršrutā plāno pabeigt ap 2011. gadu, nākusi tieši no studentiem.
Sastrēgumi un drošības jautājumi uz ielām vairs nav studentu un skolēnu izpētes objekts, akcentē J.Kopitovs. Viņš pieļauj: tas tāpēc, ka krīzes iespaidā satiksmes intensitāte Rīgas ielās mazinājusies. Šogad 18 jaunieši no Rīgas 34. vidusskolas, Purvciema vidusskolas, Rīgas Tehniskās universitātes un Transporta un sakaru institūta savos darbos galvenokārt koncentrējušies uz ekoloģiskām problēmām. Piemēram, tiek prognozēts, cik lielā mērā automobiļu izplūdes gāzes piesārņos galvaspilsētas gaisu nākotnē. Doti ieteikumi, kā samazināt elektroenerģijas patēriņu sabiedriskajā transportā.
„Studentu idejas Rīgas domes deputāti var izmantot par pamatu, attīstot jaunus risinājumus satiksmes problēmām. Taču, lai pārņemtu konkursa idejas pilnībā, ir jābūt matemātiskai pieredzei, tāpēc jācer, ka nākotnē jaunie speciālisti paši sāks strādāt satiksmes sfērā, lai savas ieceres īstenotu,” viedokli pauž J.Kopitovs.
"Aktuālākā problēma ir tā, ka satiksmes jautājumos risinājumus meklē amatieri, nevis atbildīgās amatpersonas."
„Aktuālākā problēma galvaspilsētā ir tā, ka satiksmes trūkumiem risinājumus meklē amatieri vai iesācēji satiksmes jomā – skolēni, studenti, žurnālisti un autovadītāji, nevis atbildīgās personas,” uzskata autožurnālists Pauls Timrots. Arī viņš piekrīt, ka ekonomiskās krīzes iespaidā sastrēgumi vairs nav aktuālākā problēma Rīgā. Tagad, satiksmes intensitātei samazinoties, radušies piemēroti apstākļi, lai, piemēram, „aizlāpītu bedres galvaspilsētas ielās”.
Kā jau LV.LV informējis, eksperti par pērno gadu būtiskākajām satiksmes problēmām Rīgā atzinuši nepārdomātu satiksmes organizāciju, zemu autovadītāju braukšanas kultūru un gājējiem nedraudzīgu infrastruktūru.
ZINĀŠANAI
Satiksmes problēmām Rīgā veltīto skolēnu un studentu darbu nosaukumi
- Izplūdes gāzu dinamikas matemātiskā modelēšana pilsētas gaisa turbulentajā atmosfērā.
- Imitācijas modelēšanas līdzekļu „Aimsun” un „Simtraffic” ieejas uz izejas parametru salīdzinājums.
- Matemātisko modeļu izpēte un izstrāde pilsētas turbulentās gaisa atmosfēras izplūdes gāzu koncentrācijas dinamikas mērīšanai.
- Automatizētas lēmumu atbalsta sistēmas koncepcijas izstrādāšana transporta plānošanai.
- Drošības uzlabošana uz gājēju pārejām.
- Akustiskās metodes iespējas pētīšana braucošu transportlīdzekļu skaita aprēķināšanai.
- Programmnodrošinājuma izstrāde transporta tīklu fragmentu apsekošanas datu pārvaldībai.
- Trīsfāzu asinhronā dzinēja vadības neironu tīkla kontroliera modelēšana „Simulink” vidē.
- Šķirotavas stacijas pārstrādes spējas palielināšana.
- Rīgas pasažieru transporta sistēmas izpēte un tās optimizācijas iespēju analīze.
- Ģenētiskā algoritma turnīra selekcijas procedūra elektriskā transporta optimālai vadībai.
- Elektriskā transporta klasterizācijas tīkla uz radikālās bāzes funkcijas pamata modelēšana.
- Skolēnu drošība uz ielām.
- Rīgas ekoloģiskās situācijas apskats.
