Situācija satiksmes kultūras uzlabošanas jomā ir izkustējusies no nulles punkta, un ir vērojama arī negadījumu statistikas uzlabošanās, norāda Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš. Salīdzinot pērnā gada pirmos sešus mēnešus ar šādu laika posmu šogad, ceļu negadījumos bojā gājušo skaits samazinājies par 31 procentu, kas ir apmēram 60 izglābtas dzīvības. Taču, neskatoties uz pozitīvajām tendencēm, ir jāturpina darbs pie satiksmes drošības uzlabošanas, gan izglītojot autovadītājus, gan īstenojot uz šo mērķi vērstas publicitātes kampaņas, pauž E.Zivtiņš, uzsverot, ka satiksmes uzlabojumi galvenokārt ir pašu autovadītāju rokās un sodīšana uzskatāma par galēju audzinošu līdzekli.
Cieni citus un esi prognozējams
Satiksmes speciālistu diskusijās un sabiedriskās domas pētījumos, kurus kopš šā gada aprīļa kampaņas „Par drošu un laipnu satiksmi” rosinājusi kompānija SEB līzings, ir noskaidrotas autovadītājus un ekspertus visvairāk neapmierinošās parādības satiksmē. Tās apkopojot, ir izstrādāti desmit pamatprincipi, kuru mērķis ir uzlabot satiksmes kultūru Latvijā:
1. Brīvību krustojumiem!
Nepaliec pusceļā – lai kāds būtu sastrēgums, iebrauc krustojumā tikai tad, kad ir iespēja no tā izbraukt. Citādi paliksi krustojuma vidū pie sarkanās gaismas, satiksme kļūs vēl lēnāka un nervozāka, bet Tavs reālais ieguvums būs tikai daži metri.
2. Pagrieziens nav noslēpums!
Tu neesi slepenais aģents naidnieka nometnē. Laikus ziņo par nākamo manevru (lai pagrieziena rādītājs noklikšķ vismaz četras reizes), un citiem vadītājiem būs vieglāk rēķināties ar Tevi.
3. Pieklājība kā stafete
Vadītājs, kurš sastrēgumos rēķinās ar citiem satiksmes dalībniekiem un dod ceļu, nodrošina vienmērīgāku satiksmes plūsmu. Tā ir kā stafete – Tu ļauj kādam izkļūt no sarežģītas situācijas, kāds cits palīdzēs Tev.
4. Turies pie labās!
Turies pie brauktuves labās malas, atstājot brīvu kreiso joslu manevriem. Kad to apgūs vairākums autovadītāju, kreisā josla pašiem noderēs.
5. Pāreja, nevis pārbrauktuve!
Uzmanīgs autovadītājs vienmēr samazina ātrumu pirms gājēju pārejas, jo gājēji var parādīties negaidot. Svarīgi, lai citi autovadītāji aiz Tevis paspētu nobremzēt, un atceries, ka Tu pats esi gājējs, tiklīdz izkāp no auto!
" Ir jāturpina darbs pie satiksmes drošības uzlabošanas, gan izglītojot autovadītājus, gan īstenojot uz šo mērķi vērstas publicitātes kampaņas."
6. Nestāvi uz nerviem!
Kad savu auto neprecīzi vai neatļautā vietā novieto citi, Tu redzi, cik tas ir kaitinoši un bīstami satiksmei. Atšķiries pozitīvi – korekta auto novietošana liecina par vadītāja prasmi un ietaupa vietu, kā arī pasargā auto no nejaušiem triecieniem.
7. Ar cieņu pret īpašām vajadzībām
Neaizņem invalīdu stāvvietas! Tu vari nostāties jebkur, bet invalīdiem būs daudz ērtāk izkāpt no auto īpaši iekārtotajā stāvvietā, jo tā ir nedaudz platāka.
8. Iekļaujies plūsmā!
Pārāk ātra, kā arī pārāk lēna braukšana ir bīstama, jo rada nestandarta situācijas. Citiem autovadītājiem var būt grūti tām piemēroties, tāpat kā Tev.
9. Paldies priecē!
Parādi paldies autovadītājiem, kuri dod Tev ceļu. :)
10. Plānošana atmaksājas
Pirms sākt ceļu, izplāno brauciena maršrutu, lai izvairītos no straujiem manevriem, pēkšņiem pagriezieniem un liekiem līkumiem, tā ietaupot laiku un degvielu.
Rezumējot – cieni citus satiksmes dalībniekus un esi prognozējams. 11. pamatprincips, kā norāda satiksmes problēmu analītiķis Pauls Timrots, ir „Dari zināmus šos principus citiem autovadītājiem”.
Auto ekspertu izstrādātos pieklājīgas braukšanas principus turpmāk paredzēts popularizēt autovadītāju vidū. Bukletu „Braucam tuvāk ideālam!” un kampaņas uzlīmi iespējams saņemt ikvienā Statoil Latvija degvielas uzpildes stacijā, SEB bankas un SEB līzinga klientu apkalpošanas centros, CSDD filiālēs. Līmēt uzlīmi uz sava auto tiek aicināts ikviens autovadītājs, kurš ir gatavs paust atbalstu drošam un laipnam braukšanas stilam.
Agresīva braukšana – komplicēta problēma
|
Kā jau LV.LV informējis, pavasarī socioloģisko pētījumu centra SKDS veiktajā pētījumā noskaidrots, ka tikai 2,2 procenti autovadītāju satiksmes kultūru Latvijā vērtē atzinīgi, bet puse – 49,7 procenti – uzskata, ka tā ir zemā vai pat ļoti zemā līmenī. To apliecina fakts, ka satiksmes speciālisti par vienu no bīstamākajām ikdienā novērojamajām problēmām uzskata izplatīto agresīvo braukšanas stilu, kas kavē un traucē satiksmi. Pērn visa gada laikā par agresīvu braukšanu policija aizturējusi 1982 autovadītājus, kas ir četras reizes vairāk nekā 2006.gadā, kad par šādu pārkāpumu tika aizturēti 510 autovadītāji, liecina CP informācija. Savukārt šogad pirmajos divos mēnešos par agresīvu braukšanu tika aizturēti 125 autovadītāji, kas bija par 6% mazāk nekā pagājušā gada janvārī un februārī. Savukārt trīs mēnešos kopumā aizturēti 233 agresīvi braucēji, kas ir par 30,9% vairāk nekā pirms gada šajā laikposmā.
Situācija speciālistiem likusi secināt, ka arī Latvijā, līdzīgi kā tas jau tradicionāli notiek Rietumeiropā, satiksmes drošības aktualitāšu un ceļu infrastruktūras izveidē jāiesaista satiksmes psihologi. Savukārt likumdošana jāpapildina ar normu, kura paredz noteikt potenciālo autovadītāju riska grupas, kurām, lai saņemtu atļauju sēsties pie stūres, būtu nepieciešama psiholoģiska testēšana.
Par autovadītāju agresivitāti veicinošu apstākli tiek uzskatīta arī pārlieku liela koncentrēšanās uz negatīvo, ko veicina ne tikai citu satiksmes dalībnieku provocējoša rīcība, bet arī ielu un ceļu sliktais stāvoklis un nepārdomāta satiksmes plānošana remontdarbu vietās.
Pozitīvas pārmaiņas, kas saistāmas ar satiksmes infrastruktūras uzlabojumiem, objektīvi ir laikietilpīgs process, uzskata SEB līzings – uzņēmums, kurš sevi atzīst par līdzatbildīgu automašīnu skaita straujajam pieaugumam Latvijā. Tādēļ kampaņas „Par drošu un laipnu satiksmi” mērķis ir vērst uzmanību uz tiem satiksmes uzlabojumiem, ko var veikt autovadītāji paši, jo īpaši, uzlabojot savu braukšanas kultūru.
