Šā gada pirmajā pusgadā ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinājies par 42 procentiem. Tik ievērojams uzlabojums fiksēts pirmo reizi. Apliecinot, ka tā nav nejaušība, jūnijā Latvija saņēma Eiropas Transporta drošības padomes (ETSC) apbalvojumu par labākajiem sasniegumiem bojā gājušo skaita samazināšanas ziņā. ETSC ceļu satiksmes drošības kvalitātes rādītāju balva jau trešo gadu tiek piešķirta valstīm, kurām izdevies sasniegt augstākos satiksmes drošības uzlabošanās statistiskos parametrus. Latvija kopā ar Spāniju šogad uzrādīja līdzīgus rezultātus (- 43%). Situācijas ievērojamu uzlabošanos apliecina arī fakts, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos apdrošinātājiem iesniegts par 22% mazāk OCTA pieteikumu.
Pavērsiena punkts – pārkāpumu uzskaites sākšana 2004. gadā
Valsts politika satiksmes drošības jomā Latvijā tiek īstenota saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības nacionālo programmu 2007.–2013. gadam, kas paredz samazināt bojā gājušo skaitu līdz 2013. gadam par 70% salīdzinājumā ar 2001. gadu. Vienlaikus Latvija ir pievienojusies Veronas deklarācijai, kas paredz samazināt bojā gājušo skaitu par 50% līdz 2010. gadam salīdzinājumā ar 2001. gadu. Šo apņemšanos mūsu valsts ir izpildījusi pat ar uzviju – satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits, saskaņā ar deklarāciju, bija jāsamazina no 558 (2001. gada rādītāji) līdz 280 (plānotie 2010. gada rādītāji). Taču jau 2008. gadā Latvijā autoavārijās dzīvību zaudējušo skaita samazinājums bija par 5% lielāks, nekā paredzēts.
Daļa pozitīvās statistikas nenoliedzami veidojusies krīzes izraisītā satiksmes intensitātes apsīkuma dēļ. Kā liecina Satiksmes uzraudzības biroja (SUB) dati, salīdzinājumā ar pērno gadu pašlaik auto plūsma samazinājusies par 14–15 procentiem. Taču vienlaikus jāatzīmē, ka jau „treknajā” – 2008. gadā ceļu negadījumos bojā gājušo cilvēku skaits, salīdzinot ar 2007. gadu, saruka par 12 procentiem. Tātad vērā ņemama satiksmes drošības uzlabošanās notika jau laikā, kad transporta intensitāte vēl tikai pieauga.
"Tātad vērā ņemama satiksmes drošības uzlabošanās notika jau laikā, kad transporta intensitāte vēl tikai pieauga."
Savukārt izšķirīgais pavērsiens, kas ceļu negadījumu statistikā ienesa pozitīvu virzību, konstatējams jau krietni agrāk – 2004. gadā, kad Ceļu satiksmes drošības nacionālās programmas 2000.-2006. gadam ietvaros Latvijā tika ieviesta pārkāpumu uzskaites punktu sistēma autovadītājiem. 2005. un 2006. gadā soda punktus sāka piemērot par drošības jostu, bērnu sēdeklīšu un aizsargķiveru nelietošanu un palielināja naudas sodu par visnegatīvākās sekas izraisošajiem pārkāpumiem – braukšanu dzērumā, ātruma pārsniegšanu.
Smags trieciens izplatītajai pārliecībai, ka auto bez sevišķām sekām var vadīt arī reibumā, bija 2005. gada 14. oktobris, kad ieviesa 10–15 diennakšu administratīvo arestu par braukuši reibumā vai atkārtotu braukšanu bez vadītāja tiesībām. 2005. gadā jau reģistrēja 442 ceļu negadījumos bojā gājušos – salīdzinot ar 2001. gadu, par piektdaļu mazāk.
Tiesa, vislabākie rezultāti bija vērojami gadu pēc sankciju ieviešanas; pozitīvo virzību mazināja autovadītāju aprašana ar likuma bardzību, kā arī iemanīšanās to apiet ar līkumu. Tomēr, neraugoties uz to, ik gadu pieķerto dzērājšoferu skaits mazinājies vidēji par 10 procentiem. „Tai ir jābūt milzīgai mācībai cilvēkam – bieži vien viņi zaudē ne vien tiesības, bet arī darbu un iztikas līdzekļus,” šo rezultātu skaidro SUB pārraugošās Kārtības policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks, ilggadējais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš.
Līdztekus sankciju pilnveidošanai otrs speciālistu atzītākais negadījumus mazinošais faktors aizvadītajos gados bijušas sociālās kampaņas satiksmes drošības uzlabošanai. Labākie rezultāti, kā aplēsusi Satiksmes ministrija, bijušas kampaņām pret braukšanu reibumā „Izglāb draugu, neļauj braukt reibumā!”, par drošības jostu lietošanu „Izdzīvo, kas piesprādzējas!” un par drošības jostu lietošanu bērniem „Piesprādzē! Neriskē!”.
Dzeršana un slikti ceļi – joprojām aktuāli
Lai arī cik iepriecinoši neizskatītos satiksmes drošības augšupejas apliecinošie skaitļi, Latvija diemžēl joprojām ir valsts, kurā uz ceļiem bojā gājušo skaits uz miljons iedzīvotājiem ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā – 139, salīdzinot ar vidējo skaitu ES - 79. „Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits ir lielāks nekā cita veida nedabiskā nāvē bojā gājušo skaits. Salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvijā augsta riska grupas ir gājēji, it īpaši bērni un gados vecāki cilvēki, kā arī motorizētais divriteņu transports,” norāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Informātikas daļas priekšnieka vietnieks ceļu satiksmes negadījumu analīzes jautājumos Aldis Lāma. Tādējādi, lai gan autoavārijās dzīvību zaudējušo skaits ir samazinājies teju uz pusi, Latvija šajā jomā joprojām ir piektajā sliktākajā pozīcijā ES. Mūsu valstī reibumā pie stūres tiek aizturēts pat 10 reizes vairāk autovadītāju nekā vidēji ES.
Pašlaik, kā jau LV.LV informējis, satiksmi uzraugošās institūcijas cer panākt drošības uzlabošanos, samazinot joprojām izplatīto braukšanu reibumā – virzību guvuši grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot sodu divkāršošanu par sēšanos pie stūres skurbulī. Savukārt līdz 2012. gadam paredzēts kriminalizēt braukšanu reibumā jau no pirmās pieķeršanas reizes, informē E. Zivtiņš, vienlaikus norādot: nereti cilvēki arī pašlaik, braucot skurbulī, nezina, ka riskē ar kriminālatbildību – tā paredzēta gadījumos, kad notikusi transportlīdzekļa vadīšana reibumā un bez tiesībām. „Ir jāzina, ka jaunietim, kurš brauc ar mopēdu bez tiesībām un ar diviem aliņiem vēderā, draud kriminālatbildība,” praksē gana izplatītu situāciju komentē E. Zivtiņš.
"Līdz 2012. gadam paredzēts kriminalizēt braukšanu reibumā jau no pirmās pieķeršanas reizes."
Viena no būtiskākajām nākotnē risināmajām problēmām satiksmes drošības uzlabošanai, kā atzīmē CSDD direktors Andris Lukstiņš, ir ceļu infrastruktūras uzlabošana un gājēju kustības atdalīšana no satiksmes plūsmas. Vienlaikus plānots pastiprināt uzraudzību uz ceļiem, ieviešot plašu stacionāro fotoradaru izmantošanu tā dēvēto melno punktu vietās, kā arī pilnveidot par uzlabojamu atzīto satiksmes drošības apmācību skolās. Diemžēl krīze pozitīvu virzību šajās jomās neviesīs – līdzekļu trūkums ierobežojis finansējumu ceļu uzturēšanai un atjaunošanai. Nākamgad, kā liecina Latvijas Pašvaldību savienības aplēses, sabrukuma stāvoklī nonāks līdz 45% otrās šķiras autoceļu. Savukārt attiecībā uz skolēnu izglītošanu satiksmes drošībā valstij joprojām trūkst konkrēta redzējuma un tam pieskaņotu plānu.
Trīs vaļi – likumdošana, kontrole, izglītošana
Statistika dod pamatu apgalvojumam, ka sodi un kampaņas tik tiešām ir darījušas savu – disciplinējušas autovadītājus. Šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot pirmo pusgadu pērn, par 70% samazinājies aizturēto skaits par agresīvu braukšanu. Par nepakļaušanos policijas darbiniekiem apturēt automašīnu šogad sodīti 98 autovadītāji jeb par 50 cilvēkiem mazāk nekā pērn. Savukārt par transportlīdzekļa vadīšanu laikā, kad bijis spēkā aizliegums to darīt, aizturēti 1337 vadītāji, kas ir par 43,8% mazāk nekā šajā laika posmā iepriekšējā gadā. Mazāk sodi tiek piemēroti arī par nepiesprādzēšanos un bērnu sēdeklīšu nelietošanu.
Taču „plika” statistika, protams, nedod pilnīgu atbildi uz jautājumu: kas – bailes no soda vai apzinīguma pieaugums – ir autovadītāju disciplinētības pieauguma pamatā. „Prakse ir pierādījusi, ka visvairāk cilvēku biedē sods un tikai pēc tam nāk bailes zaudēt dzīvību vai nonāvēt kādu citu,” rezumējot ETSC atzīmētos Latvijas sasniegumus satiksmes drošībā, pauž A. Lukstiņš. Tādēļ satiksmes drošības uzlabošanas stratēģija tiek būvēta uz trim vaļiem – likumdošanu, policijas kontroli un sabiedrības izglītošanu. Cik lielu celtspēju šie vaļi līdz šim spējuši apliecināt? „Reģistrā saistībā ar satiksmes uzraudzību ir 15 miljoni ierakstu. Ja katru gadu par dažādiem pārkāpumiem pie administratīvās atbildības saucam ap 350 000 autovadītāju, tad jau trīs gados valstī, kur ir miljons autovadītāju, vidēji nepaliek neviens pie atbildības nesaukts autovadītājs,” situāciju raksturo E. Zivtiņš.
Par spēcīgāko satiksmes drošības vali, iespējams, var uzskatīt likumdošanu. SUB un CSDD eksperti atzīst: vismaz sankciju jomā par satiksmes noteikumu pārkāpumiem būtisku trūkumu nav. Vājā vieta ir valsts spējas šīs sankcijas piemērot. Otrs valis – kontrole – pašlaik cieš saistībā ar līdzekļu trūkumā jau īstenoto lēmumu satiksmes uzraudzībā uzsvaru likt uz stacionāro uzraudzību, samazinot mobilo policijas ekipāžu darbību. Ir vietas, kur policija, kā to atzīst E. Zivtiņš, spēj vienīgi veikt prevenciju un izbraukt uz ceļu satiksmes negadījumiem.
Šo trūkumu policija centīsies kompensēt ar slēptās kontroles paplašināšanu, šā gada beigās vai nākamā sākumā plaši ieviešot stacionāro radaru darbību. Visbēdīgāk ir ar sabiedrības izglītošanu, kas joprojām ir vairāk kampaņveida, nevis sistēmiska. Un visskumjākais – valsts gadiem nav spējusi izveidot mūsdienīgu bērnu satiksmes drošības apmācības sistēmu, lai gan milzu finanšu līdzekļus tas neprasa.
