Iekšlietu ministrijas priekšlikumu par sodu divkāršošanu reibumā braukušajiem transportlīdzekļu vadītājiem Valsts sekretāru sanāksmē paredzēts skatīt šodien. Līdz šim virzību Ministru kabinetā bija guvuši grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kurus savulaik vēl Aināra Šlesera vadībā izstrādājusi Satiksmes ministrija (SM). Tie paredzēja paaugstināt maksimāli piemērojamā naudas soda apmēru fiziskām personām par braukšanu reibumā līdz 5000 latiem un vienlaikus – tiesību atņemšanu uz mūžu.
Atsakās no tiesību atņemšanas uz mūžu, sodus divkāršos
Savulaik pārsteigumu izraisījusī SM iniciatīva paredzēja administratīvo sodu reibumā pieķertajiem autovadītājiem palielināt, nosakot, ka gadījumos, kad organismā konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 2,5 promiles, piemērojams administratīvais arests, naudas sods 4000–5000 latu apmērā, kā arī tiesību atņemšana uz mūžu. Tiesa, ar iespēju tās atgūt pēc 10 gadiem, ja persona nav izdarījusi administratīvos pārkāpumus.
Novērtējot šādas sankcijas kā nesamērīgas un administratīvo pārkāpumu kritērijiem neatbilstošas, citas ar satiksmes jomu saistītās ministrijas rosinājušas atteikties no idejas par tiesību atņemšanu uz mūžu, piekrītot naudas sodu palielināšanai, taču ne tik lielā apmērā. Iekšlietu ministrijas priekšlikums paredz pašlaik APK noteiktās sankcijas par braukšanu reibumā divkāršot, nemainot jau esošo promiļu gradāciju. Tādējādi maksimālais sods, ko turpmāk varētu piemērot par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt alkohola reibumā, kurš pārsniedz 1,5 promiles, kā arī par šādām nodarbēm citu apreibinošo vielu ietekmē, ir administratīvais arests no 10 līdz 15 diennaktīm, naudas sods no 800 līdz 1000 latiem un vadīšanas tiesību atņemšana uz četriem gadiem. Velosipēda un mopēda vadītājiem par minētajiem pārkāpumiem paredzēts sods 120 latu apmērā.
"Tiesību atņemšanas kārtība ir izstrādāta perfektia, labā līmenī darbojas arī naudas soda iekasēšanas mehānisms."
Līdztekus šiem grozījumiem APK Iekšlietu ministrija gatavojas rosināt arī grozījumus Ceļu satiksmes likumā. Izmaiņas paredz uz 10 gadiem liegt iegūt tiesības dzērumā pieķertajiem autovadītājiem, kuri soda izciešanas laikā pie stūres reibumā sēdušies vēlreiz, informē Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Juridiskās daļas priekšnieka vietnieks Jānis Golubevs.
Likumprojekta autori plāno, ka ar minēto grozījumu apstiprināšanu APK transportlīdzekļu vadīšana alkohola reibumā un narkotisko vielu ietekmē samazināsies. Pašlaik, kā informē CSDD pārstāvis, par sodu dubultošanu dzērājšoferiem konceptuāli ir vienojušās visas ar likumprojekta pieņemšanu saistītās ministrijas.
Speciālistu viedokļi dalās
Pēc administratīvo arestu un 500 latu naudas soda ieviešanas par braukšanu dzērumā 2005. gadā, šo pārkāpumu skaits samazinājās uz pusi. Taču turpmāk, autovadītājiem pierodot pie jaunās kārtības un iemanoties to apiet, pārkāpumu skaits gadu no gada pieaudzis. Šogad, salīdzinot ar pērno gadu, dzērāju šoferu skaits palielinājies par 30 procentiem. Komentējot šo faktu augustā LNT raidījumā „900 sekundes”, arī Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre atzina: sodu palielināšana bijusi iedarbīga tikai sākotnēji un pašlaik ir jāmeklē iespējas dzērājus šoferus apcietināt uzreiz, nevis ļaut viņiem ierasties uz soda izciešanu vēlāk.
Pirmkārt, efektīvāk darbojoties policijai un tiesām, ir jāpanāk jau esošo soda mēru pilnvērtīga piemērošana, noraidot nepieciešamību no jauna krasi palielināt sankcijas par braukšanu reibumā – tā uzsver arī autožurnālists un satiksmes problēmu eksperts Pauls Timrots.
"Vai dzērušam autovadītājam būs daudz iemeslu apstāties?"
Tam nepiekrīt J. Golubevs. Sodu prakse jau kopš 2001. gada rādot, ka sodu palielināšana Latvijā darbojas efektīvi. To apliecina dzērumā pieķerto braucēju skaita būtiska samazināšanās īsi pēc pēdējo lielo sankciju noteikšanas 2005. gadā. Tiesa, arī CSDD pārstāvis piekrīt: svarīgāka par soda apmēru ir tā neizbēgamība. Taču šajā jomā jau esot panākti būtiski rezultāti – saskaņā ar APK pārkāpējiem, kuri nav nokārtojuši savas saistības ar valsti, nav iespējams saņemt CSDD pakalpojumus – reģistrēt transportlīdzekli, iziet auto tehnisko apskati, saņemt autovadītāja tiesības. Dzērāju spēkratus transportē uz maksas stāvvietu. „Tiesību atņemšanas kārtība ir perfekta, labā līmenī ir arī naudas soda iekasēšanas mehānisms,” skaidro J. Golubevs. Vājā vieta, viņaprāt, ir tiesu prakse, kurā retums nav gadījumi, kad šoferiem dzērājiem izdodas izkļūt sveikā vai panākt aresta atsēdēšanu pa naktīm un brīvdienām.
Diemžēl iespēja izvairīties no soda bardzības tiesas mīkstsirdības vai pārkāpēju izmanības dēļ nav vienīgā problēma, kas rastos krasi palielinot sodus par braukšanu reibumā. Kā norāda P. Timrots un atzīst J. Golubevs, tas vairos korupcijas priekšnosacījumus apstākļos, kad pārkāpējiem iemesls dot kukuli kļūs lielāks, bet policijā tiek samazināts atalgojums. Taču tas nav viss: „Vai dzērušam autovadītājam būs daudz iemeslu apstāties? Viņam taču ir maz, ko zaudēt. Tas nozīmē, ka būs arī mukšana līdz nāvei,” lēš P. Timrots. CSDD pārstāvis šādas bažas noraida: „Kāpēc gan būtu jāmūk, ja sods par bēgšanu ir tāds pats kā par braukšanu reibumā?”
