Līdz šim ir notikuši centieni vērsties pret agresīvu braukšanu, bet tikpat kā neviens nav pētījis, kādi iemesli izraisa agresīvu braukšanu, palielina sastrēgumus un ir iemesls autoavārijām. Lai meklētu problēmas cēloņus un labākos to risinājumus, šonedēļ pēc SEB līzings iniciatīvas auto žurnālista Paula Timrota vadībā notika diskusija, kurā viedokli paust bija aicināti satiksmes eksperti, Ceļu policijas (CP) un autosporta pārstāvji, kā arī psihologi.
Nekulturālā braukšanā vaino citus
Viena no tracinošākajām parādībām satiksmē autovadītāji uzskata citu autovadītāju ieradumu novietot savus transportlīdzekļus, nerēķinoties ar neērtībām, ko tie rada citiem pārējiem satiksmes dalībniekiem. Jaunākās sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujas rezultāti liecina, ka ar šādu problēmu kā bieži saskaras 76,6% autovadītāju. 66,8 procenti bieži saskārušies arī ar citu autovadītāju nevēlēšanos pārējiem satiksmes dalībniekiem pavēstīt par plānotajiem manevriem, piemēram, nelietojot pagrieziena rādītājus. Par trešo izplatītāko braukšanas kultūras pārkāpumu aptaujātie uzskata tieksmi braukt pa otro braukšanas joslu arī tad, ja pirmā ir brīva. Tālāk pārkāpumu topā, ko aptaujātie autovadītāji uzskata par izplatītākajiem, seko iebraukšanu krustojumā, kad aiz tā ir sastrēgums, braukšanu pa divām joslām vienlaikus, auto novietošanu invalīdiem paredzētās stāvvietās.
49,7% aptaujāto autovadītāji norādījuši, ka braukšanas kultūra Latvijā ir zema vai pat ļoti zema. Interesanti, ka, vērtējot sevi, tikai 3,8% respondentu kā zemu vai ļoti zemu novērtējuši paši savu braukšanas kultūru. „Ja gribam, lai kaut kas mainītos, ir jāsāk pašam ar sevi,” secina SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Arī CP priekšnieks Edmunds Zivtiņš atzīst: ir jāmaina autovadītāju domāšana, kas ir gan policijas, gan visas sabiedrības darbs.
Vaino gan autovadītāju domāšanu, gan ceļus
Iemeslu saraksts, kuri izraisa autovadītāju nervozēšanu un tai sekojošu agresivitāti palielinās, atzīst P.Timrots. Daļa no tiem slēpjas Latvijas iedzīvotāju sadzīviskajos un ekonomiskajos apstākļos - „inflācija, nespēja nomaksāt apjomīgu kredītu par Mārupē iegādātu māju noskaņo negatīvi un rada vēlmi kaut kur nolaist tvaiku,” skaidro satiksmes eksperts. Ja šādā situācijā nākas saskarties ar traucējošu citu autovadītāju uzvedību, spriedze un vēlme izlādēt dusmas tikai pieaug. To apliecina arī policijas novērojumi – visvairāk agresīvas braukšanas gadījumu tiek konstatēts Rīgā sastrēgumstundās ap astoņiem deviņiem no rīta, kā arī ap pieciem vakarā, kad intensīvie satiksmes apstākļi autovadītājus padara nervozus, norāda E.Zivtiņš.
"Pašlaik, kad ir ļoti pamatotas aizdomas, ka autovadītājs ir „traks”, vienīgais, ko policijas darbinieki var darīt, ir nosūtīt šo personu narkoloģiskajai pārbaudei."
Taču pēc P.Timrota domām sastrēgumu un agresīvas braukšanas iemesls ne vienmēr ir autovadītāju vaina: „Kad mēs redzam mazas meitenes spēlējam klasītes, viņas vienmēr ir kārtīgi uzzīmējušas spēles laukumu un lēkā godīgi pa rūtiņām. Citādi pati spēle zaudē jēgu, pat, ja tai ir ļoti precīzi noteikumi. Pieaugušie turpretī ir radījuši diezgan sarežģītu likumu un noteikumu sistēmu, kas regulē spēles noteikumus satiksmē, bet nav parūpējušies uzzīmēt pašu spēles laukumu. Piemēram, kā var kādam pārmest, ka viņš bieži maina braukšanas joslu, ja pašas joslas nemaz nav atzīmētas? Kā var teikt, ka brauc pa pretējo pusi ceļam, kuram nav viduslīnijas?
Uz satiksmes infrastruktūras nesakārtotību kā noteikumu pārkāpšanas iemeslu norāda arī E.Zivtiņš: bieži atliek vien uzstādīt situācijai piemērotu ceļazīmi, un problēma ir atrisināta. Taču Rīgā nereti trūkst pat lielus līdzekļus neprasošu uzlabojumu, nemaz nerunājot par vērienīgākiem. Kā norāda autosportists Guntis Ervalds, galvaspilsētas satiksmes caurlaidību ir iespējams uzlabot, piemēram, ar pietiekami daudz ceļa norāžu informāciju, kas atvieglotu daudzo lauku rajonu iedzīvotāju orientēšanos satiksmes mudžeklī un nokļūšanu līdz izvēlētajai vietai bez liekas maldīšanās.
Laiks pievērsties satiksmes psiholoģijai
Līdz šim, pētot satiksmes problēmas un vēršoties pret tām, atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm, Latvijā nav notikusi pievēršanās satiksmes psiholoģijai, atzīst satiksmes psiholoģe no Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) Daina Voita. Proti, satiksmes drošības uzlabošanā, infrastruktūras izveidē netiek iesaistīti psihologi. Otrkārt, izvērtējot autovadītāju veselību, tiek akcentēts autovadītāju „ārējais medicīniskais stāvoklis, bet ne iekšējais”. Tādēļ, papildinot likumdošanu, nepieciešams noteikt riska grupas, kurām, lai saņemtu atļauju sēsties pie stūres, būtu nepieciešama psiholoģiska testēšana. Tai vajadzētu būt pakļautiem ne tikai uz braukšanā narkotiku un alkohola reibumā pieķertajiem, bet arī jaunajiem autovadītājiem, krimināli sodītām personām, kā arī cilvēkiem, kuri atkārtoti nespēj nokārtot vadītāja tiesību iegūšanai nepieciešamos pārbaudījumus. "Pašlaik, kad ir ļoti pamatotas aizdomas, ka autovadītājs ir „traks”, vienīgais, ko policijas darbinieki var darīt, ir nosūtīt šo personu narkoloģiskajai pārbaudei. Ja reibums netiek konstatēts, autovadītājs var turpināt ceļu," skaidro P.Timrots.
Autovadītāju nekulturālās manieres, piemēram, ieradumu novietot mašīnas invalīdiem paredzētajās stāvvietās, varētu mainīt, vainīgajiem liekot pastrādāt invalīdu aprūpes centros, lai gūtu izpratni, kāpēc cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir nepieciešamas īpašas autostāvvietas.
Viens no izplatītākajiem agresīvas braukšanas iemesliem ir pārāk liela autovadītāju koncentrēšanās uz negatīvo – viens nekaunīgs autovadītājs tiek ievērots un paturēts prātā vairāk nekā daudzi kulturāli satiksmes dalībnieki, skaidro RPIVA psiholoģe Viktorija Perepjolkina. Lai mazinātu negatīvo satiksmes uztveri, plašsaziņas līdzekļos būtu vairāk jāparādās pozitīvajam, piemēram, autovadītājiem, kas daudzus gadus braukuši bez pārkāpumiem, ieteic psiholoģe. Savukārt SEB līzings direktors Ints Krasts norāda: pašlaik daudzu autovadītāju dalība satiksmē notiek pēc principa - izdzīvot nevis sadzīvot. Taču braucējiem vajadzētu noskaņoties pretēji.
Šogad, kā jau LV.LV informējis, CP darba prioritātes ir vēršanās pret ātruma pārsniegšanu, bērnu sēdeklīšu nelietošanu, sēšanos pie stūres alkohola un narkotiku reibumā, kā arī pret agresīvu braukšanas veidu.
