Paredzams, ka visvairāk līksmos Āzijas iedzīvotāji – liecina starptautisko pētniecības organizāciju „Euromonitor” un „Gallup” pētījumi. Jo arī sabiedrības finansiālās rocības pašvērtējumu kā vēl nekad šogad īpaši ietekmēja globālās nepatikšanas, kuras Āzijai ir lielā mērā gājušas secen vai arī bijušas īslaicīgākas un jau pārvarētas. Pārējā pasaule svārstās starp apņemšanos netērēt vairāk kā pērn un varbūt nedaudz pat ietaupīt.
Amerikāņi gada nogales svētkiem šogad nolēmuši tērēt ne vairāk kā pērn – tradicionālajā aptaujā pirms gadu mijas secinājis Gallupa institūts, uzdodot jautājumu: cik jūs personiski domājat izdot Ziemassvētku dāvanām? Vidējais tēriņš šim nolūkam varētu būt apmēram 600 dolāru (300 latu), atzinuši respondenti. Tas, ka daudziem izdevumi nepārsniegs pērnā gada „limitu”, liecina: iedzīvotāji vēl netic krīzes pārvarēšanas prognozēm, turklāt trešā daļa apgalvojuši: šogad viņi dāvanām izdos mazāk nekā pērn. Taču amerikāņi dzīvo ar cerību un domā, ka nākamgad jau varēs atļauties būt dāsnāki pret saviem tuviniekiem un draugiem.
Pētnieki arī salīdzinājuši dažādu demogrāfisko grupu attieksmi pret naudas izdošanu: vīrieši jūtas pārliecinātāki un ir gatavi tērēt vairāk nekā pērn, savukārt sievietes – gluži otrādi – uzskata, ka pirks dāvanas par mazākām summām. Ievērojami atšķirīgas vēlmes un iespējas ir dažādām paaudzēm un dažādās zemēs. Amerikāņu jaunā pelnītāju paaudze (no 18 līdz 34 gadu vecumam) zina, ka dāvanām izdos par pusotra simta dolāru (apmēram Ls 70) vairāk nekā pirms gada. Pārējie, ar dzīves un dažādu krīžu pieredzi bagātākie, tēriņus rēķinot, ir pieticīgāki.
Savukārt turīgajā Šveicē visdāsnākos pirkumus iecerējuši cilvēki vecuma grupā starp 36 un 45 gadiem.
Atslābt pēc saspringtās taupīšanas
Bezdarba pieaugums un lielāka banku piesardzība arī patēriņa kredītu izsniegšanā patērētājiem Eiropā šogad likusi vairāk domāt par to, vai un cik var atļauties izdot tradicionālajā devīguma mēnesī – pirmssvētku aptaujas vērtē Eiropas sabiedriskās domas un tirgus pētnieki. Labklājības zemēs Beļģijā un Šveicē vairāk nekā 70 procentu aptaujāto bija noskaņoti šā gada svētkos tērēt tikpat, cik pērn. Savukārt Īrijā, Spānijā un Francijā tikai aptuveni puse ļaužu plānoja izdot tikpat; turklāt Īrijā ļoti daudz – 41% – aptaujāto paškritiski atzinuši, ka varēs atļauties mazāk nekā pirms gada.
Visticamāk, ka šajos svētkos katrs saņems ne tikai pieticīgākas, bet arī mazāk dāvanu.
Tai pašā laikā sabiedriskā noskaņojuma pētnieki lēš, ka patērētājs sāk no taupīšanas nogurt. Vairāk nekā gada laikā kopš krīzes cirtiena cilvēki ir centušies samazināt savus parādus, taupīt brīvdienās un tagad vēlētos mazliet sevi palutināt. Tā, apkopojot eiropiešu viedokļus, ko tie pauduši aptaujā, „Deloitte” secinājis: kopumā lielākā daļa patērētāju plāno tērēt tikpat, cik iepriekšējos Ziemassvētkos.
Vēl aptaujas liecina: ļaudis plāno ietaupīt uz dāvanu skaita un vērtīguma rēķina, tomēr nav gatavi atteikties no baudām. Piemēram, briti gan par ēdienu, gan dzērieniem šogad gatavi izdot par 40 mārciņām (Ls 30) vairāk, nekā pērn.
"Vīrieši plāno tērēt vairāk nekā sievietes."
Aptaujājot potenciālos pircējus, noskaidrots arī dāvanu tops: Īrijā labāko dāvanu saraksta pirmajā vietā ir grāmatas, tad apģērbi, dāvanu kartes un nauda. Šveicieši līdz ar grāmatām par jauku dāvanu uzskata arī CD un DVD.
Aptauju analīzēs tāpat tiek apspriesti arī pircēju paradumi tieši svētku laikā. Tirgotājiem ieteikts pievērst uzmanību cilvēku noskaņojumam, vēlmei pārāk nešķiesties ar naudu. Pircēji taču zina: īsi pirms Ziemassvētkiem veikali būs spiesti rīkot svētku izpārdošanas, un gaida šo brīdi. Saskaņā ar „Deloitte” ikgadējo Ziemassvētku izdevumu aptauju 47% no visām dāvanām tiek nopirktas īsi pirms svētkiem. Bet, piemēram, Spānijā katrs ceturtais iedzīvotājs dāvanu meklējot pēdējā brīdī – Ziemassvētku vakarā.
Tiesa, aptauju rezultātu analītiķi arī apgalvo: lai ko patērētājs teiktu pirms svētkiem, Ziemassvētku gars aizrauj, un parasti tēriņi tik un tā pārsniedz iepriekšējās prognozes.
Taupa, pērkot internetā
Pašreizējā finanšu situācijā daudzi patērētāji taupības nolūkos iepērkas internetā un lielveikali atver Ziemassvētku dāvanu veikalus tiešsaistē. Piemēram, Lielbritānijā tādā veidā visvairāk svētku dāvanām pērk grāmatas, DVD un atpūtas ceļojumus. Grāmatas, apģērbs un dažādu pasākumu biļetes visizplatītākie pirkumi tiešsaistē ir Vācijā.
Lielbritānijas patērētāji iepirkšanos internetā kā labāko variantu uzskata vairāku iemeslu dēļ: produktu pieejamība, informācija, efektīvi meklēšanas rīki un piegādes iespējas. Daudzi tā pamanās ietaupīt arī savu laiku. Šajos svētkos, piemēram, puse aptaujāto plānoja izmantot darba devēja datoru un pirkumu iegādei kopumā veltīt vidēji gandrīz divas pilnas darba dienas.
Tirgus pētnieki prognozē: pēc pieciem gadiem 50% no Ziemassvētku iepirkumiem notiks tikai interneta vidē. Šis fakts būtu jāņem vērā mazumtirgotājiem, domājot par konkurenci ilgtermiņā.
Latvieši pesimistiskāki nekā kaimiņi
Latvieši šogad Ziemassvētkus sagaidījuši pesimistiskāk nekā kaimiņi Lietuvā vai Igaunijā – secināts lielveikalu tīkla „Maxima” pasūtītajā pētījumā, vēsta BNS. Lai arī Latvijas iedzīvotāji pētījumā atzinuši, ka ekonomisko krīzi izjūt daudz smagāk, nekā to vērtē Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji, igauņi 67% gadījumu atbildējuši, ka svētku mielastam tērēs līdz 40 latiem. Latvieši šādu atbildi izvēlējās 61%, lietuvieši - 57% gadījumu. Tomēr, neraugoties uz pesimistisko noskaņu, 92% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju domā iegādāties dāvanas, lai iepriecinātu savus ģimenes locekļus.
Aptaujājot Latvijas iedzīvotājus, atklājies, ka tikai 6% dāvanas neiegādāsies vispār; 2% pāris nedēļas pirms svētkiem vēl nebija izlēmuši, kā rīkosies. Aptaujā secināts: 93% respondentu ar dāvanām iepriecinās ģimenes locekļus, 60% – arī savus radiniekus, bet 32% vēl apdāvinās draugus. Tikai 15% bija apņēmušies pārsteigt arī kolēģus; biežāk šāds nodoms bija sievietēm, uzņēmumu vadītājām.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (82%) svētku maltītei domā izvēlēties tos pašus produktus, ko vienmēr; 24% savu ēdienkarti papildinās ar eksotiskiem, neikdienišķiem produktiem.
"Tirgus pētnieki prognozē – pēc pieciem gadiem 50% no iepirkumiem Ziemassvētkos notiks interneta vidē."
75% aptaujāto gada nogales svētkus plāno pavadīt mājās kopā ar ģimeni, 15% –doties pie radiem uz laukiem. Savukārt 10% vēlas būt kopā ar draugiem vai vēl nav izlēmuši, ko tieši darīs.
„DnB NORD Bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš vērtē, ka Latvijā ir palielinājies to cilvēku skaits, kas Ziemassvētkos tērē nedaudz; joprojām ir iedzīvotāju kategorija, kas var atļauties tērēt tikpat, cik iepriekš. Taču situācija liecina, ka Latvijā samazinās vidusslānis.
Kopumā Latvijas iedzīvotāji šajos svētkos tērēs mazāk, jo ir samazinājušies ienākumi. Latvijas iedzīvotājiem tie sarukuši izteiktāk nekā kaimiņiem Lietuvā vai Igaunijā.
Ziemassvētku vecītis – slikts paraugs
Sabiedrības veselības speciālists Neitans Grilss no Monaša universitātes Austrālijā izteicis viedokli, ka Ziemassvētku vecītis „ir slikts paraugs”, kurš kultivē tuklumu, braukšanu dzērumā un pārdrošību, vēsta BNS/ANANOVA.
Izpētot dažādus avotus drukātajā literatūrā un tīmeklī, N.Grilss medicīnas žurnālā „British Medical Journal” publicējis humoristisku rakstu. Speciālists ironiski vērtē: Ziemassvētku vecītis ir aptaukojies, un par to esot atbildīgas ģimenes visā pasaulē, kas tam atstāj cienastu - gaļas pīrāgus un alkoholu.
Ņemot vērā atstātā alus, brendija un šerija daudzumu, Ziemassvētku vecītis „savas kamanas vada spēcīgā alkohola reibumā, turklāt pat neizmanto drošības jostu”. Tāpēc, viņaprāt, lai radītu vidi, kurā vecītis saņemtu atbalstu cīņā pret liekajiem kilogramiem, būtu jāatsakās no tradīcijas cienastam atstāt cepumus, gaļas pīrāgus, pienu, brendiju un šeriju...
„Vēl Ziemassvētku vecītis varētu izvēlēties „veselīgāku” dāvanu piegādes veidu – piemēram, ziemeļbriežu vilktās kamanas nomainīt pret velosipēdu vai arī ierasties kājām vai lēnā skrējienā,” speciālists ierosina.
„Pagaidām viņš mums rāda sliktu piemēru, pārkāpjot ātruma ierobežojumus, ignorējot ceļu satiksmes drošības noteikumus un veicinot ekstrēmu sporta veidu, kā jumtu sērfošana un skursteņlēkšana, popularitāti.”
