Sākusies labības iepirkšana intervence
Šogad ar 1. novembri Igaunija uzsāka labības iepirkšanu intervencē, kuras ietvaros maksājumu aģentūra PRIA (Latvijā - LAD) iepērk kviešus un miežus glabāšanai intervences noliktavās. Intervences cena novembrī bija 1592,36 EEK/t (71,5 LVL/t).
Intervences iepirkums ir Eiropas Savienības (ES) tirgus regulēšanas pasākums, kas ieviests ar Eiropas Padomes (EP) lēmumu. Pasākums ES nepieciešams, lai ražotājiem cenu samazināšanās situācijā labības tirgū būtu iespējams kvalitatīvu labību pārdot intervences vajadzībām par fiksētu cenu, kas ražotājiem nodrošinātu minimālo labības cenas līmeni. Intervencē iepirktā labība tiek tirgū pārdota tad, kad labības cena kļūst labvēlīgāka, bet daļa no šīs labības nonāk pārtikas ražošanai trūkumcietējiem.
"Intervencē iepirktā labība tiek tirgū pārdota tad, kad labības cena kļūst labvēlīgāka, bet daļa no šīs labības nonāk pārtikas ražošanai trūkumcietējiem. "
Igaunijā labības intervences jautājumus kārto PRIA. Visi PRIA klientu reģistrā reģistrētie uzņēmēji ir tiesīgi piedāvāt kvalitātes prasībām atbilstošu labību, un viena piedāvājuma apmēram jābūt ne mazākam par 80 tonnām. Intervences labības iepirkumu centri atrodas Tartu, Viljandi, Sāmsalā un Keilā. Transporta izdevumus līdz tuvākajai iepirkuma vietai sedz pats ražotājs. Labības cena tiek koriģēta, ņemot vērā transporta izmaksas. Lai visi saimnieki nepiedāvātu savu labību intervencei vienlaikus un tās iepirkšanas sākumā, Eiropas Komisija noteikusi ikmēneša samaksas palielinājumu - 7,20 EEK/t (0,32 LVL/t), kā arī labības cenu koriģē atbilstoši piedāvātās produkcijas kvalitātei un noteiktajām prasībām.
Iepriekšējā – 2008./2009. gada – labības iepirkuma periodā intervences noliktavās glabājās 6169 tonnas miežu. Tā kā labības tirgus cena pašreiz ir zemāka nekā intervences iepirkuma cena, tad šajā gadā iepērkamais daudzums varētu būt lielāks. Par situāciju noliktavās un dažādas labības iepirkšanas iespējām informāciju maksājumu aģentūrai PRIA sniedz intervences glabāšanai izraudzīto noliktavu īpašnieki.
Pieteikumus labības iepirkumam intervencē ražotāji PRIA var iesniegt līdz 2010. gada 31. maijam.
Graudi kā lēts kurināmais
„Pastāvot tagadējām labības iepirkuma cenām, auzas ir izdevīgāk izlietot kā kurināmo. Ir jau starpība, vai kurinu ar degvielu, kas maksā 6-8 kronas litrā, vai kurinu ar auzām, kas maksā tikai vienu kronu kilogramā. Pagājušā gada mitrajā rudenī kalti apkurināju ar naftu, kas maksā 8 kronas litrā. Labības žāvēšana tad man izmaksāja 700 000 kronu. Šogad jau augustā uzsāku kaltes apkurināšanu ar savas labības pārpalikumiem un auzām,” stāsta saimnieks Veino Valdurs no Jervemā reģiona, kurš savas saimniecības 400 hektāros audzē labību.
V. Valdurs saka: jau pagājušā gada rudenī sācis domāt, kā samazināt graudu kaltes apkurināšanas izdevumus. Kaimiņu saimnieki, kuri kaltēja savus graudus pie Veino, zināja stāstīt, ka kaut kur Pērnavas pusē esot vīrs, kas ir uzbūvējis apkures katlu kurināšanai ar labības pārpalikumiem. Tad saimniekam laimējies dzirdēt radioraidījumu par Dienvidvirumā uzņēmējiem, kurā uzzinājis par uzņēmumu „Palu Steel”, kas ražojot nelielus apkures katlus dzīvojamām mājām. Jau pavasarī V. Valdurs apmeklēja to un noslēdza vajadzīgās vienošanās. Saskaņā ar noslēgto līgumu V. Valduram tika uzbūvēts nedaudz lielāks katls – pirmais, kas izmantojams kaltes apkurei.
„Mēs neviens nezinājām, cik jaudīgu katlu vajadzēs. Aizvedu savu kaltes ventilatoru, pēc kura vīri arī katlu gatavoja. Iznāca ar 250 kW jaudu, kas graudu žāvēšanai nepieciešamo gaisa temperatūru var sasildīt līdz 900C. Būtībā katla jauda varēja būt arī lielāka, līdz 400 kW, tad labība žūtu ātrāk,” skaidro Veino Valdurs.
"Katla kurtuves izmērs ļauj tajā uzreiz iebērt trīs traktora kausus kurināmā – auzas, graudu tīrīšanas atkritumus vai arī šķeldu."
Tagad jaunais katls apkalpo divas kaltes: siltākā laikā var pieslēgt abas, aukstākā – vienu. „Šis ir pirmais Igaunijā būvētais katls graudu kaltei, kurā par kurināmo var izmantot auzas, labības atkritumus, kā arī šķeldu un malku. Līdz šim šāda veida katli tika ievesti no Somijas vai Dānijas,” skaidro „Palu Street” tirdzniecības vadītājs Aivars Jegorovs.
Katla kurtuves izmērs ļauj tajā uzreiz iebērt trīs traktora kausus kurināmā – auzas, graudu tīrīšanas atkritumus vai arī šķeldu. Šāds kurināmā apjoms nodrošina degšanu 12 stundas, bet tas atkarīgs arī no izmantojamās labības mituma un no kurināmā siltumatdeves. Ja laiks paliek auksts, saimnieks pāriet uz malkas apkuri, taču tad malka kurtuvē jāpiemet ik pēc katras pusstundas.
Veino Valdurs domā, ka tās 200 000 kronas, kas ir samaksātas par katlu, viņš ir ieekonomējis vienā rudenī, nepērkot šķidro kurināmo. Saimnieks uzskata, ka šis apkures katls bijis viņa eksperiments, jo izdevumi un ieņēmumi sanākuši „pa nullēm”. Nākamajā gadā viņš cer pasūtīt citu apkures katlu, daudz ekonomiskāku, lai varētu arī pelnīt.
