Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Tik būtisko sensitīvo datu apstrādāšanas atļauju paraksta katrs, kas apdrošināšanas kantorī aizpilda veidlapu apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Atgādinājumam neliela aina, kas iezīmē daudziem zināmu situāciju. Organizācija, vienojoties ar saviem darbiniekiem, nopērk kādas kompānijas veselības apdrošināšanas polises. Visi, protams, priecīgi. Jānis beidzot aiziet pie vīriešu daktera, viņam nozīmē dažādas analīzes, un to rezultātus viņš noslēpj dziļākajā dokumentu mapē. Smalko slimību buķete ir raiba. Būs jāārstējas... Dakterim līguma ar apdrošināšanas kompāniju nav, tāpēc Jānis maksā kasē skaidrā naudā, ņem čekus un tos nes apdrošinātājiem. Bet meitene, kas dokumentus pieņem, groza galvu: nē, ar čeku vien ir par maz. Vajag izrakstu no medicīniskās kartiņas, izmeklējumu rezultātus un arī analīžu rezultātus. Jānis aiziet pie daktera, saņem kopijas un sarkdams bālēdams aiznes prasīto apdrošinātājiem. Tur rindā stāv kolēģe Ausma. Arī viņa apdrošinātājiem iesniedz visu prasīto: čekus, ginekoloģisko izmeklējumu rezultātu kopijas, analīžu rezultātus. Tā kā Ausma gaida bērniņu, viņai turpmākos mēnešus pie sava apdrošinātāja būs jāiet bieži. Nokopēs savu „Mātes pasi” lapu pa lapai, un apdrošinātājiem būs visas intīmās ziņas par Ausmas pagātni un nākotni. Jāņa un Ausmas dokumentu kopijas pie apdrošinātājiem tā arī paliek. Sajūta tāda nelāga, bet ko darīsi: negribi – neapdrošini savu veselību, nav jau obligāti...
Cilvēkiem pēc apdrošināšanas atlīdzības pēdējā laikā jāiet arvien biežāk, jo tiešie līgumi ar medicīnas iestādēm apdrošinātājiem vairs nav izdevīgi. Jo ilgāks un garāks ceļš pacientam jāiet, lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, jo apdrošinātājam tas izdevīgāk: atnāk pacients tikai ar čeku – sūtām pēc medicīniskās kartes izraksta. Atnes arī to – sūtām vēl pēc analīžu rezultātiem. Daļa noslinko un dokumentus neiesniedz, daļa nokavē termiņu atlīdzības saņemšanai, un apdrošinātājiem nauda ietaupās.
Ar čeku vien nepietiek
Apdrošinātāji nenoliedz – jā, viņi pieprasa personu sensitīvos datus, jo ar pakalpojuma apmaksas čeku vien ir par maz. „Katra veselības apdrošināšanas programma paredz noteiktu pakalpojumu un manipulāciju apmaksu. Ļoti bieži pēc čeka vien nav iespējams saprast, vai saņemtais pakalpojums ietilpst apmaksāto pakalpojumu klāstā vai ne,” skaidro AAS „Gjensidige Baltic” Mārketinga nodaļas vadītāja Ilze Krieva. Arī ar sensitīvus datus saturoša dokumenta oriģināla uzrādīšanu vien ir par maz. To kopijas tomēr jāiesniedz, jo ne vienmēr iesniegtos dokumentus uzreiz var izskatīt speciālists, tāpat kopijas apdrošinātājiem nepieciešamas iekšējās kontroles nolūkos. „Ja cilvēks apdrošinātāja prasītos dokumentus iesniegt atsakās, mums trūkst nepieciešamās informācijas un izmaksu nevaram veikt,” apgalvo „Gjensidige Baltic”.
Savukārt Ilze Zariņa, „RSK apdrošināšanas AS” veselības apdrošināšanas risku parakstītāja, skaidro: „Lai saņemtu veselības apdrošināšanas atlīdzību, atbilstoši līguma nosacījumiem polises īpašniekam RSK jāiesniedz pakalpojuma nepieciešamību apliecinošs dokuments – elektroniskā kases aparāta (EKA) čeks vai kvīts, izraksts no slimnieka medicīniskās kartes vai ārsta norīkojums. Ja čekā pilnībā ir norādīta visa nepieciešamā informācija, tad polises īpašniekam visbiežāk nekādi papildu dokumenti prasīti netiek. Lai novērstu nepieciešamību iesniegt papildu dokumentus, cilvēkam ārstniecības iestādē uzreiz jāpalūdz, lai EKA čekā vai stingrās uzskaites kvītī precīzi atspoguļo viņam sniegtos medicīnas pakalpojumus.
Saņemot EKA čeku vai kvīti, svarīgi pārliecināties, lai tajā būtu norādīts vārds, uzvārds, personas kods, saņemtā pakalpojuma nosaukums, cena un ārstniecības iestādes rekvizīti. Visbiežākā problēma ir tieši saņemtā pakalpojuma nosaukums – tas ir norādīts nepilnīgi vai pārāk vispārīgi. Piemēram, vārdos „konsultācija” vai „medicīnas pakalpojumi” ietvertas vairākas pozīcijas – tādā gadījumā apdrošinātājs nevar zināt, tieši kādu pakalpojumu klients saņēmis.
Pareizi būtu čekā atšifrēt katru saņemto pakalpojumu atsevišķi: pirmreizēja ārsta konsultācija, ultrasonogrāfija, asins analīzes u.tml. Ja čekā to nav iespējams iekļaut, tad var lūgt ārstniecības iestādi izrakstīt stingrās uzskaites kvīti. Papildu dokumenti, tostarp izraksti un norīkojumi, tiek prasīti tikai atsevišķos gadījumos.”
"Apdrošinātāji izmanto savu pārākumu: nav datu - nav apdrošināšanas."
Prasība pēc noteikta veida dokumentiem vienlaikus ir gan apdrošinātāja pašaizsardzība pret nepamatotām izmaksām, gan apdrošinātā aizsardzība, jo polises limits nepamatotu vai sadārdzinātu izmeklējumu dēļ tiek iztērēts apbrīnojami ātri – skaidro apdrošinātāji, pamatojot veselības apdrošināšanas būtību. Tā ir iemaksa garantijas fondā, no kura var saņemt palīdzību situācijās, kad cilvēkam rodas veselības problēmas, - apdrošinātājs apmaksā izdevumus, kas nepieciešami problēmas izpētei un novēršanai, nevis apmaksā visu, ko vien pacientam ienāk prātā darīt tikai tāpēc, ka ir taču šī lieliskā iespēja - izdarīt visu iespējamo, nemaksājot skaidrā naudā pakalpojuma cenu.
Ja pašreizējās tendences saglabāsies – kad medicīnas iestādes rīkojas tā, kā rīkojas, bet pacienti cenšas iztērēt maksimālos limitus –, drīz varam nonākt pie tādām veselības apdrošināšanas cenām, kādas tās ir ārzemēs, – tā brīdina apdrošinātāji.
Viņi zina, ka arī medicīnas iestādēm īsti nepatīk, ja apdrošinātājs prasa papildu informāciju. Diemžēl ļoti bieži ir gadījumi, kad pacientam, kam ir apdrošināšanas polise, izmeklējumi (piemēram, USG grūtniecēm) tiek veikti biežāk nekā tad, ja apdrošināšanas nav. Ne vienmēr tie ir nepieciešami, bet – kas gan tur: maksā taču apdrošinātājs! Ja par izmeklējumu būtu jāmaksā pacientam pašam, viņš, visticamāk, tomēr painteresētos, vai tas šobrīd tiešām nepieciešams.
Tāpat ir situācijas, kad pacientam ar veselības apdrošināšanu pakalpojuma cenas tiek mākslīgi paaugstinātas (piemēram, ejot USG, apdrošinātajam medicīnas iestāde liek maksāt par USG + vizīti - kopā divreiz vairāk, nekā nāktos maksāt no privātiem līdzekļiem). Apdrošinātājiem ir zināmi gadījumi, kad medicīnas iestādēm ir divas piedāvāto pakalpojumu cenas - zemāka, ja pacients maksā pats, un krietni augstāka, ja pakalpojumu sedz apdrošinātājs. Pēdējā laikā apdrošinātāji novērojuši, ka medicīnas iestādes limitu taupības nolūkos "pārliek" uz apdrošinātajiem arī tos pakalpojumus, ko apmaksā valsts. Tieši tādēļ izveidojas situācijas, ka polises darbības laiks tikai pusē, bet visi tās limiti jau izsmelti un tad, kad tiešām ir kāda problēma, jāmaksā pašam.
Apdrošinātais pats visam piekrīt
Likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 21. panta otrā daļa nosaka, ka apdrošinātais nevar iebilst pret apdrošinātāja prasību konstatēt un novērtēt zaudējumu apjomu, to rašanās apstākļus, kā arī pret prasību iesniegt apdrošinātājam visus pie sevis esošos dokumentus, kas raksturo apdrošinātā riska iestāšanos un tā izraisītos zaudējumus, tai skaitā dokumentus, kas satur sensitīvos personas datus par trešajām personām un komercnoslēpumu. Vēl likums nosaka, ka apdrošinātais sniedz arī citu savā rīcībā esošo informāciju, kuru pieprasījis apdrošinātājs, kā arī pilda citus apdrošināšanas līgumā paredzētos pienākumus.
Apdrošinātāji apgalvo, ka likums ir pietiekams pamats sensitīvo datu pieprasīšanai, taču tā nebūt nav. Šī tiesību norma nosaka vispārējo pienākumu apdrošinātajam iesniegt dokumentus apdrošinātājam. Datu valsts inspekcija skaidri norāda: apdrošinātājam ir tiesības pieprasīt, lai apdrošinātais (datu subjekts) sniegtu sensitīvos personas datus par sevi tikai tad, ja par to apdrošinātājs un apdrošinātais ir vienojušies līgumā.
Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu (FPDAL) sensitīvos personas datus ir aizliegts apstrādāt, izņemot noteiktus gadījumos. Apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas gadījumā sensitīvo personu datu apstrādes tiesiskais pamats var būt FPDAL 11. panta 1. punkts, kas nosaka: sensitīvu personas datu apstrāde ir atļauta, ja datu subjekts tam ir devis rakstveida piekrišanu. Saskaņā ar FPDAL 2. panta 2. punktu datu subjekta piekrišana ir datu subjekta brīvi, nepārprotami izteikts gribas apliecinājums, ar kuru datu subjekts atļauj apstrādāt savus personas datus atbilstoši pārziņa sniegtajai informācijai saskaņā ar FPDAL 8. pantu.
Ja kāds apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs domā, ka nekad šādu atļauju nav parakstījis, tad jāsaka – ir gan. Tik būtisko sensitīvo datu apstrādāšanas atļauju paraksta katrs, kas apdrošināšanas kantorī aizpilda veidlapu apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai.
Iesniegums atlīdzības saņemšanai – sensitīvo datu apstrādes atļauja
Pacientu tiesību aizsardzības speciāliste juriste Signe Dauškane-Platace mudina padomāt, vai ir samērojama atlīdzības saņemšana ar savu sensitīvo datu izpaušanu. Arī viņa vairākkārt ir nonākusi ķīlnieces lomā: lai iegūtu to vai citu pakalpojumu, par sevi jāsniedz nesamērīgi plaša un intīma informācija. Izvēle paliek pakalpojuma saņēmēja ziņā.
Apdrošināšanas kompānijas personu atļauju viņu sensitīvo datu apstrādei nepiedāvā atsevišķā līgumā. Apdrošinātais, saņemot polisi, jau parakstās par apdrošināšanas noteikumiem, kas paredz, ka apdrošinātājam būs vajadzīgi personas sensitīvie dati. Savukārt būtiskā datu apstrādes atļauja ir iekļauta apdrošināšanas atlīdzības prasījumos. Tātad, piemēram, anketā ar nosaukumu „Iesniegums atlīdzības saņemšanai veselības apdrošināšanā” personai jānorāda lūgums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar veselības apdrošināšanas pakalpojumiem, savs bankas konts, kurā atlīdzību pārskaitīt un... pavisam maziem burtiņiem... izlasāma arī nesalīdzināmi svarīgāka šī dokumenta daļa – atļauja „apstrādāt manus personas datus, t.sk. sensitīvos personas datus”.
"Apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas cena ir ļoti augsta: naudas atgūšanas vārdā cilvēks atdod par sevi visas ziņas."
Apdrošināšanas kompāniju mājaslapās pieejamajās apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas anketās skaidri redzams, ko vēl atļauj tās parakstītājs. Tā „If Latvia” iegūst personas pilnvarojumu saņemt tās datus, tai skaitā sensitīvos personas datus, no citām juridiskām un fiziskām personām. AAS „ERGO Latvija dzīvība” saņem pilnvarojumu iepazīties ar dokumentāciju par sniegtajiem pakalpojumiem veselības stāvokļa uzlabošanai un profilaksei un pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī citām personām personas datus un jebkādu informāciju par personas veselības stāvokli un saņemto medicīnisko palīdzību, kas nepieciešama iespējamā apdrošināšanas gadījuma apstākļu noskaidrošanai. Līdzīgu pilnvarojumu saņem arī AAS „Balta” - no ārstniecības personām, ārstniecības iestādēm utt. iegūt informāciju par apdrošinātās personas veselības stāvokli un saņemto medicīnisko palīdzību, kas vajadzīga apdrošināšanas gadījuma apstākļu noskaidrošanai. Tādu pašu pilnvarojumu iegūst arī AAS „Seesam Latvia” un citas kompānijas.
Kā skaidro notāre Ilona Ķibilde, trešās personas, kam apdrošinātāji uzrāda šādus personas privātos pilnvarojumus, drīkst tiem nepiekrist un pilnvarojumu apstrīdēt, pieprasot, lai tas ir apstiprināts notariāli.
Noskaidro, kur palika tavi sensitīvie dati!
Par to, kas notiek ar personas iesniegtajiem dokumentiem, apdrošinātāji atbild izvairīgi. „Mēs rīkojamies saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu, kas stingri nosaka: šādi ar personas veselību saistīti dati tiek uzskatīti par sensitīviem un paredz īpaši rūpīgu pieeju. Šis likums regulē gan šo datu uzglabāšanu, gan apstrādi un iznīcināšanu, un mēs pildām šā likuma prasības,” skaidro „Gjensidige Baltic”. „Uzņēmuma darbinieki, stājoties darba attiecībās, paraksta gan darba līgumu, gan informācijas konfidencialitātes noteikumus un ētikas noteikumus. Visi šie dokumenti paredz aizliegumu izpaust trešajām personām jebkādu darba procesā iegūtu konfidenciālu informāciju, kā arī paredz, ka, apstrādājot šādus sensitīvus datus, tiek ievērotas likuma prasības.”
Arī „RSK apdrošināšanas AS” mierina: te strādā profesionāli speciālisti, līdz ar to klients, iesniedzot dokumentus un runājot, var justies drošs, ka visa viņa sniegtā informācija paliek konfidenciāla. “Par dokumentu uzglabāšanas drošību apdrošināšanas kompānijā cilvēkam nav jāraizējas. Visi dokumenti glabājas arhīvā, stingrā kontrolē, saskaņā ar FPDAL,” saka I. Zariņa.
FPDAL nosaka, ka personas datu apstrādi var veikt tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Tas nozīmē: ja apdrošinātājs tiesiski apstrādā sensitīvos personas datus, kurus ir iesniedzis apdrošinātais konkrētam mērķim, apdrošinātājam tie ir jāiznīcina, kad sasniegts personas datu apstrādes mērķis, piemēram, izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība.
Datu valsts inspekcija skaidro, ka FPDAL 11. panta 1. punkta un 10. panta pirmās daļas 2. punkts nosaka: ja personas dati vairs nav nepieciešami personas datu apstrādes mērķim un apdrošinātājs pats nav iznīcinājis vai atdevis dokumentus, kas satur personas datus, saskaņā ar FPDAL 16. panta pirmo daļu jebkurš apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs var pieprasīt, lai apdrošinātājs dzēš attiecīgos personas datus un/vai atdod atpakaļ dokumentus, kas attiecīgos datus satur. Tāpat apdrošināšanas atlīdzības saņēmējam ir tiesības mēneša laikā no attiecīga pieprasījuma iesniegšanas dienas saņemt rakstveidā pārziņa (apdrošinātāja) pamatotu atbildi par pieprasījuma izskatīšanu. Ja apdrošinātājs neizpilda prasījumu vai nesniedz uz to atbildi, atbilstoši FPDAL 20. pantam cilvēks ir tiesīgs iesniegt sūdzību Datu valsts inspekcijā, pievienojot dokumentus, kas apliecina, ka pārzinis atsakās pildīt vai nepilda tam ar likumu noteiktos pienākumus.
Pārdodam visas ziņas par sevi
1995. gada 24. oktobrī pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti. Tās 8. panta 1. punkts nosaka, ka dalībvalstis aizliedz tādu personas datu apstrādi, kas atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī uz veselību vai seksuālo dzīvi attiecināmu datu apstrādi. Direktīva pieļauj šādu apstrādi vien tad, ja datu subjekts ir devis precīzi formulētu piekrišanu šo datu apstrādei. Savukārt Datu aizsardzības grupas „Darba dokuments par personas ar veselību saistīto datu apstrādi elektroniskajās pacienta veselības kartēs” definē, kas ir „precīzi formulēta piekrišana”. Lai tā būtu spēkā, neatkarīgi no apstākļiem, kādos tā ir dota, piekrišanai jābūt „labprātīgi sniegtam personas vēlmju konkrētam un paziņotam norādījumam”, un „labprātīga piekrišana” nozīmē „savās spējās neierobežota indivīda brīvprātīgu lēmumu, kuru neietekmē nekādi sociāla, finansiāla, psiholoģiska vai citāda rakstura spaidi”.
Apdrošināšanas kompānijām nav prakses sensitīvo datu apstrādes atļauju piedāvāt kā atsevišķu dokumentu, tādēļ varētu diskutēt, cik „precīzi formulēta” un „labprātīga” ir personas piekrišana savu sensitīvo datu apstrādei, parakstot šo atļauju dokumentā „Pieteikums apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai”.
Zināmā mērā apšaubāma ir arī lēmuma neietekmēšana ar sociāla, psiholoģiska vai finansiāla rakstura spaidiem. „Nevienam nekādos noteikumos nav tiesību prasīt datus par cilvēka veselības stāvokli! Pieprasīt kaut ko tādu ir pilnīgs ārprāts! Ar tādām apdrošināšanas kompānijām vispār nedrīkst slēgt līgumu,” saka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska. Bet nav jau izvēles – ja gribi saņemt apdrošināšanas atlīdzību, savi dati būtībā ir jāpārdod! Tomēr apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas cena būtībā ir ļoti augsta: naudas atgūšanas vārdā cilvēks atdod par sevi visas ziņas un atļauj arī iegūt vēl papildu informāciju no citām personām. Ko darīt?
Formāli likumu apdrošinātāji nepārkāpj: persona pati piekrīt savu datu apstrādei, un, kamēr visi būs ar mieru vieglu roku piekrist tik nopietnam lēmumam, apdrošinātājiem nebūs motivācijas savus noteikumus atvieglot. Lēvenes universitātes pētniece Sāra Deflora, kas īpaši pievērsusies sensitīvo datu aizsardzības jautājumiem, atzīst: šī problēma pastāv vairākās ES valstīs. Pētniece atzīst: „Apdrošinātāji šajā situācijā izmanto savu pārākumu: nav datu - nav apdrošināšanas. Pilnībā aizsargāti ir ģenētiskie dati. Tos Eiropā nedrīkst lūgt vai izmantot saistībā arī ar apdrošināšanas līgumu. Tomēr nekur nav noteikts, kurus citus sensitīvos datus drīkst vai nedrīkst pieprasīt. Problēma ir tajā, ka paši apdrošināmie visiem noteikumiem piekrīt.”
SIA „Medicīnas Tiesību institūta” vadītāja pacientu tiesību aizsardzības speciāliste Solvita Olsena atzīst: sensitīvo personas datu aizsardzības joma Latvijā nav sakārtota. Arī apdrošinātāju rīcību varētu ierobežot, piemēram, normatīvajos aktos nosakot, ka personas sensitīvo datu pieprasīšana un apstrāde pieļaujama vien tad, ja radušās aizdomas par apdrošināšanas atlīdzības pieprasīšanas pamatotību. Kamēr šī joma nav sakārtota, patlaban gadījumā, kad apdrošinātājs atsakās izmaksāt atlīdzību, ja nevēlaties iesniegt savus sensitīvos datus, ir jāvēršas tiesā, jo šis ir civiltiesisks strīds, kas tiek skatīts Civilprocesa likuma un Civillikuma noteiktajā kārtībā, norāda Datu valsts inspekcija.
